Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Reizēm man šķiet, ka valstī katram pilngadību sasniegušam pilsonim būtu jānokalpo savi divi gadi civildienestā. Nu, par tādu normālo rakstvedi-ieročnesēju kādā ministrijā, aģentūrā, pašvaldībā utml. Izbaudot uz savas ādas dokumentu projekta radīšanas un saskaņošanas visas iespējamās stadijas (kas nebūt nav būtiskākais) un vienlaikus gūstot pārskatu par nozares struktūru, iesaistīto pušu kompetencēm un tiesiskajiem instrumentiem lēmuma pieņemšanas un izpildīšanas procesā - kas ir Ļoti Būtiski.
Nekādu aprēķinu manā rīcībā nav, taču intuitīvi pieņemu, ka sabiedrībā klīstošo absurdo baumu, šizofrēnisko sazvērestības teoriju un tukšās vervelēšanas par visiem-lohiem-tur-augšā daudzums samazinātos par kādiem 90%.
Man vieglāk noticēt, ka cilvēki ir nevis patoloģiski ļauni vai stulbi, bet gan vienkārši nekompetenti.
  • Ierēdnītim savukārt laikam šķiet, ka uzpūstās tīklveidu struktūras un iestāžu un iestādīšu Ārkārtīgi Nodalītās kompetences ir kaut kas nolemts, neizbēgams un normāls; krusts, kas katram ierēdnītim ir grūši pūšot un nekurnot jānes, un pārējiem neizglītotajiem un nekompetentajiem pilsonīšiem viņus par to jāžēlo un jāapbrīno. Līdz ar ko abstraktajām frāzēm par ierēdniecības aparāta reformām, optimizācijām, efektivizācijām (ar to es nedomāju vienkārši brutālu štatu apgriešanu, atlaisto kolēģu darba pienākumu uzkraušanu laimīgajiem neatlaistajiem ar apšķērētām algām) laikam tomēr vajadzētu būt kaut kādai jēgai, vispirmām kārtām jau pašu smagi (un nereti pa tukšo) strādājošo ierēdnīšu acīs?
    • Nezinu, vai tas tika mērķēts uz manu necilo personu - taču diezgan ilgu laiku, neesmu nedz ierēdne, nedz ierēdnītis, tāpēc šīs ļaužu grupas viedokli paust nevaru. Tomēr nevaru atturēties piebilst, ka nievīgā demunitīva piekarināšana man šķiet ļoti nepatīkama un aizvainojoša, lai arī uz sevi to neattiecinu. Tas ir apmēram tas pats, kas saukāt visus žurnālistus par žurnaļugām vai visas sekretāres par sekretutkām.
      • Tu mani pārprati - es nekādā ziņā to nebiju domājusi nievīgi. "Ierēdnītis" bija drīzāk domāts kā "bezpalīdzīgais nabadziņš", kas viņš patiešām arī ir - Sistēmas ķīlnieks. Es nezinu, vai ir kaut kāda ierēdņu arodbiedrība vai organizācija, kas no sirds gribētu bīdīt ierēdņu darba apstākļus (izņemot strādāšanu glaunos eiroremontētos birojos), galvenokārt, darba saturu, bet skaidrs, ka tie, kam jāpiegādā otkats, to noteikti nedarīs.
        • darba apstākļu uzlabošanu*
          • Nezinu, vai viņi akurāt jāžēlo. Man principā nepatīk administratīvais darbs - vienalga, vai tas būtu valsts sektorā vai privātajā - bet ir cilvēki, kas tam pielāgojas ļoti labi un jūtas visnotaļ realizējušies.
            Struktūra, kam jāmenedžē valsts pārvalde un vienlaikus jākalpo par "ierēdņu arodbiedrību" savulaik bija Valsts civildienesta pārvalde, taču 2008.gadā, sākoties krīzei, to taisījās aizklapēt, nezinu, kā tā lieta beidzās.
            Man jau ne tik daudz asiņo sirds par ierēdniecībā nodarbināto Mazo Cilvēku, cik raisa sašutumu, ka tie, kas lamā "nolādētās augšas", lielākoties lamā galīgi ne par tēmu. Pati savu pieredzi valsts pārvaldē uzskatu par svētīgu vienvienīga iemesla dēļ - tā ļāva saprast, kas vispār ko dara un kādā veidā. Kas ir valsts un kas ir pašvaldības kompetence kaut vai. Līdz ar to es nebalsošu pašvaldību vēlēšanās par tiem, kas sola, piemēram, palielināt skolotāju algas, jo zinu, ka pašvaldība par to nelemj - taču ir ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju, kas to nezina
            Tieši tāpēc man liekas, ka iepazīšanās ar valsts pārvaldi no iekšpuses būtu svētīga ikvienam - nevis lai līdzjustu ierēdnim viņa sūrajā darbā, bet lai saprastu, kas par ko jālamā, ja reiz bez lamāšanas nevar.:)
Powered by Sviesta Ciba