Tirgus attiecības
Brīvā tirgus principi ir pavisam vienkārši – vienam ir kaut kas, ko vēlas iegūt kāds cits. Atliek vien vienoties par cenu. Baigi vienkārši - ne? Patiesībā pārdošana ir smalka māksla. Par labu pārdevēju mēdz teikt, ka viņš pat eskimosam spētu ledu pārdot. No kafijas krūzes lēni malkojot picērijas atsūtīto atvainošanās vīnu, es apceru darba tirgus attiecības.

Darba attiecības varētu salīdzināt ar vīna tirgu. Jauns produkts ir kā vīnogu sula, slāpes remdēt var, bet baudījuma nekāda. Jo produkts vecāks, jo vērtīgāks, bet liela uzmanība jāpievērš produkta uzglabāšanas apstākļiem - arī vissmalkākais vīns var pārvērsties etiķī. Patiess lietpratējs labu vīnu atpazīs arī pudelē bez etiķetes, bet pārsvarā panākumus(vismaz īslaicīgus) tirgū var gūt izceļoties ar īpašu dizainu, atpazīstamu vārdu, spēcīgu lobētāju vai arī, pavisam prozaiski, cenu. Spēlējot pēc noteikumiem arī sliktu vīnu var pārdot lielos apjomos par labu cenu.
Labs vīns spēj atrisināt visas problēmas! Biežāk gan attālināt par vairākām stundām. Vīns, malkots patīkamā sabiedrībā, var uzvedināt uz atklātām sarunām un dot ierosmes jaunām idejām. Bet mēdz gadīties, kad vīna iespaidā var iedzīvoties galvassāpēs vai pat lielās nepatikšanās.

Tiktāl viss skaidrs par vīnu, bet kā ir ar pircēju? Pircējam vienmēr taisnība! Pircēja maka dēļ vīna ražotāji gatavi stāvot uz galvas spēlēt bungas un smaidot liet vīnu pasniegtajās glāzēs.

No kafijas krūzes lēni malkojot picērijas atsūtīto atvainošanās vīnu, es grūtsirdīgi apceru kā izskaidrot dēlam, ka darba apstākļu dēļ esmu spiesta rītdien atcelt viņa dzimšanas dienas ballīti.