Kapteiņa Nemo pulkstenis
„Izsauciet kāds ātro palīdzību!” kliedz māsiņa pēc stundas.
Bet tagad mans braukšanas eksāmens. Pūšu trubiņā un 2.6533 promiles. Kaut gan tikko vēl ēdu zobu pastu. 
„Vēl vienu testu,” es saucu un sajaucu kārtis. Izvelku pīķa deviņnieku un saku: „Pīķa deviņnieks?” Instruktors piekrīt. Mēs paspiežam rokas un varam braukt.
GPS trase pa pilsētu. Kartē 50km. Laikam - stunda. Aiziet!
Gar Nacionālo teātri, līkums, meitenes, ass pagrieziens pa kreisi uz ietvi, ātrs īsceļš caur Vērmanes dārzu. Kontroles punkts pie Pasta. Ček! Valdemāra iela. Stacijas laukums. Ček! Baltā līnija, pārliecinoši pa vidu. Kontroles punkts pie Mežaparka. Punkts pie veikala. Zaļā pietura. Ček! Stop! 
„Precīzs kā Kapteiņa Nemo pulkstenis,” slavē instruktors un sit man uz pleca.
„Izsauciet kāds ātro palīdzību!” kliedz māsiņa.
„Tikai mieru. Mēs ar taksi!” saka instruktors.