Cirks
Žīds, čigāns un zirgs,
Pāris bobu - gatavs cirks.

20. gs sākuma kupleja, autors nezināms


N pilsētas dienas lapa „Zinjotājs”, 189.. gada 10. novemberī

Aizskartas mīlas jūtas beidzas ar traģjediju cirkū

Vakaŗ mūsu pilsētas iedzīvotājus pāŗsteidza traģiskais ugunsgŗēks ceļojoša cirkus aŗēnā, aiz kam no kŗātiņiem pamukuši gan tīģjeri, gan pats zvēru karalis lauva, tāpatās cirkus elefants, kas, no ugunsnelaimes bēgdams, savā ceļā nomīņāja N pilsētas avižkijosku un Immermaņa kaŗsto desiņju tirgotavas nojumu. Trakojošo zvēru izdevies apstādināt tikai ar bŗīvprātīgā ugunsdzēsēja Volfganga Švarca pašaizliedzīgajām rūpēm, kuŗš pret milzīgo elefantu vērsa savu ugunsdzēsēja trubu. Nelaiķa piederīgiem laista ziņa, Atraiktne sajemšot jo pieklājīgu pensiju.
Ugunsgrēks izcēlies pēc vakara izrādes, kad aiz greizsirdības saplūkušies divi no cirkus māksleniekiem - čūsku dīdītājs Alfredo un punduris Hosē. Ir visai ticami, ka abi ķildnieki jo nikni kaudamies cīņas karstumā apgāzuši petrolejas lampu, no kā aizdegušies salmi un draperijas. Ķilda sākusies Alfredo laulātās draudzenes slavenās virves dejotājas Soņjas fon Neumann dēļ, kura, kā vēlāki mūsu žurnālistam pastāstīja Siāmijas dvīnes MarijaLuīze, pieķērusi savu pielaulātu draugu laulības pārkāpumā ar žonglieri Rebeku turpat aiz dresēto suņu būŗiem, kuŗ abi nodevušies apgŗēcībai, neraugoties uz Alfredo un Soņjas nesenajām laulībām, pēc kam Soņja draudējusi padaŗīt sev galu nolecot no cirkus kupola. Domājams, ka Sonja fon Neumann patiešām pielikuse sev rokas, jo pazuduse bez vēsts atstādama tik pēcnāves ziņju „Stulbee jahklji”, kas bijuse noŗakstīta ar lūpu pomādi uz spoguļa grimmētavā. Punduris Hosē, kas Sonju vienmēr mīlējis jau no mazām dienām, vainojis Sonjas laulāto draugu viņas nāvē gŗūšanā un uzbrucis tam ar 8 pudu svaŗu bumbu. Kā pēcāk stāstījuse aculieciniece tŗupas Bārdainā Dāma, Alfredo atbildējis, ka Hosē pats cīši gŗibējis ar Sonju kādu intīmu tuvību, un Rebeku uz Alfredo sakūdījis tīši. Tā esot nākuse gluši plika kā nomātes miesām Alfredo vienmēr gaŗām aizsegusies tikaj ar gāzes auduma peņuāru un vēl dejojuse Alfredo septiņu plīvuŗu deju, pēc kam pēdējais nav varējis savu vīrietību novaldīt.
(Tāļāki lasait nākamā lappā tūliņ aiz Lēmaņa bonbongu sludinājuma).

Lai gan ugunsgrēku drīzi vien izdevies apturēt, skāde tomēr nodarīta visai gauža, pie tam un cirkus īpašniekam de Ponzas kungam nācies pielikt ne mazums pūliņu, lai dabūtu savā īpašumā atpakaļam aizbēgušos zvērus. Pēc ugunsnelaimes dzēšanas atklājies, ka bez Sonjas fon Neumann pazuduse arī tŗupas dalībniece Jūŗas Vārava. Nabadzīte droši vien sadegusse liesmās, nevarēdama paskriet uz tādā kārtā izglābties. Mūsu lasītājiem jau stāstījām, ka kāju vietā Jūŗas Vāravai ir zivju aste. Vāravas nāve ir liels zaudējums visai sabiedrībai, asras slaucīdams, minēja de Ponzas kungs. Vārava bij vienīgā zināmā Jūŗas Vārava šaipus Reinas un Vestfālens zemienēm, pie kam nelaiķe bijusi labu sirdi un jo daiļu balsi, pie kam čakla uz rokdarbiem. Vāravas darinātās apkaklītes un dievbijīgiem pantiem izŗakstītas galdsegas līdz Katrīnes dienai varēs skatīt Draudzes namā (ieejas maksa -5 kapeiki pieaugušiem, 2- bērniem). Tāpatās Sonjas fon Neumann bēdīgais gals atstās neizdzēšamas pēdas mūsu sirdēs, sacīj de Ponzas kungs. Mūsu lasītājiem jau minējām, ka pēc mūsu laikŗaksta rīcībā nonākušām ziņām Sonja fon Neumann ir bagātas austŗiešu dzimtas atvase, kuŗas māti neatļautas mīlas dēļ ģimene izslēgusi no mantojuma un tituļiem un padzinuse no mājām.
Itin kā notikušā traģedijas vēl nebūtu gana diža, Alfredo (īstā vardā Alfreds Mazkuilis no Tumes ciema) otrā rītā pēc ugunsgŗēka atrasts nomiŗis. Nelaiķis iztaisījis pašnāvību nožņaugdamies no paša čūskas. Cik redakcijai zināms, punduris Hosē (īstā vārdā Pičs Jukums) devies uz Pleskāvijas guberņas vīriešu klosteŗi, sacīdams, ka pēc Sonjas nāves viņa dzīvei vairāk nav jēgas.

N pilsētas dienas lapa „Zinjotājs”, 189.... gada 5. maijā
Atsaucamies uz senāki ŗakstīto.

Mūsu lasītāji gan atcerēsies pirms vairāk kā gada notikušo traģjediju ceļojošā cirkū. Redakcija nu var iepriecināt savus lasītājus ar ziņu, ka Sonja fon Neuman nav vis miruse, bet gan dzīvo Jaunkaledonī un viņai piedzimis dēls ar čūskas rumpi un cilvēka galvu.

Autores piezīme:

Sonja fon Neuman (īstā vardā Emma Ronis no Veclaicenes) neizdarīja pašnāvību, bet gan kopā ar Jūras Vāravu (īstajā vārdā Ķērsta Stabiņš no Limbažiem) aizbēga uz Vāciju un tālāk uz Ziemeļu Amēriku, kur atvēra rokdarbu skolu un panziju talantīgām meitenēm. Abas nodzīvoja garu un laimīgu mūžu, nododamās lezbiskas mīlas priekiem un feminisma kustībai.