Nu kas ir? Ko savācāties, ko savācāties, a? Paši nemierīgi, vēl puņķutapas savus savilkuši, visi troksni taisa, cirku viņiem dodiet, tagad un tūlīt, hahaha, nu tik visi draudzīgi smiesies un inteliģenti izklaidēsies, ejiet projām. Projām! Mudīgi, mudīgi, viens-div’, viens-div’, tu arī, netaisi tur tādas ačteles.

Cirku viņiem, ko domājies. Nu labi, labi, muti ciet, kāpjam arēnā, nu aaaizveries dieva dēļ, būs tev cirks tūlīt, tu labāk skaties, lai tas tavs saldējums... Ai, neko. Oj, atvainojiet, meitenīt, pagaidiet, pagaidiet, mēs te paiesim maliņā, lai jums netraucētu, izšāvusi savu lietussargu un davaj pa virvi tekalēt, visi sajūsmā, ko domājies. Mājās būtu gājusi, Juļka, bērnus audzināt, nevis puspliku pakaļu pa arēnu staigājusi. Kam tev tur tas lietussargs, dura, nu kam!?

Šis ir Andža, mūsu ķengurs. Kapitāls stulbenis, caurām dienās stāv pie telefona, jums jau noteikti izskatās, ka tas triks tāds, visi spiedzat un aplaudējat. Nē, nekā tamlīdzīga, viņam vienkārši acīs spīdina prožektoru un viņš baidās. Jau divus gadus, jā.

Labi, paši uzprasījāties, ejam tālāk, eu, tu, sīkais ņerga, neuzkāp ronim uz astes, nāc šite, paskaties, eku lācītis, redzi kāds smuks un mīlīgs, arī pa striķi staigā, tāpat kā tā palaistuve, kuru mēs sākumā satikām; jā, starp citu, stāsta, ka tad, kad viņus ar Sašku pieķēra ģērbtuvēs, tad... Ok, OK, labi, aizveros, lācītis, tātad. Droši, vari iet klāt un pamīļot, miers būs no tevis beidzot.

Sivēns Gvido mums te pats laimīgākais iemītnieks. Viņš skrien pa dēli, tad uzskrien uz pacēlāja, uzbrauc augšā, atkal skrien pa dēli, atkal uz pacēlāja, caurām dienām šitā var ņemties. A? Stulbi? Skaidrs, ka stulbi, a tu pats kādreiz ar slēpēm no kalna esi braucis? Nu? Pastāstīsi, kur atšķirība? Vo, to-ta. Un vista te mums tālāk tikpat inteliģenta, uzskrien pa trepītēm, noplivinās, uzskrien pa trepītēm, noplivinās, nu kāds gailis, pats tu gailis, pamēģini viņu nomazgāt un visu sapratīsi.

Kaut kur tapu lasījis, ka suņiem piemītot saprāts. Nāciet, nāciet šurpu, paskatieties. Viens ar bantīti kaklā danco uz pakaļkājām, viens kaut kādu dumu nūjiņu staipa zobos, vēl viens davaj caur riņķi lēkāt. Priekš kam? Priekš kam, es jums jautāju, a? Kur tur kaut mazākās saprāta pazīmes? No otras puses, protams, stāsta, ka arī cilvēki esot saprātīgas būtnes, bet pagaidiet, līdz satiksiet akrobātus. Da pat akrobātus nevajag, redzat tur to trusi bruncīšos? Saškam likās, ka viņš tāds varen romantisks, mēģināja Juļu sakoļīt, tādus pašus bruncīšus kā viņai nabaga dzīvniekam uzmocīja. Ar ko beidzās, ar ko beidzās, nu iet tur apkopēja pēc izrādes gar orķestra telpu un skatās, ka... OK, OK, labi, neko. Es vienkārši šokā, kā TO var darīt TĀ.

Labi, cik tu tur uzmeti, 5, ja? Nu i paldies dievam, ejam garām, tas pērkaķis ir rets kretīns, nesaprotu, kas tas jums par fetišu tos lopus aplūkot un ķiķināt. Nu stulbi tak, stulbi bez gala. Ko, cilvēkus atgādina? Nē nu labi, TIK stulbi, protams, viņi nav, bet tik un tā, labāk ejam garām. Reku zir... ko? Nopietni? Tev patīk skatīties uz tupa pa riņķi skrienošiem zirdziņiem? No, srsly, tas tev sagādā prieku? Tev ārstēties, mans dārgais draugs, labāk met vēlreiz, tev sešinieks. Ko, paga, jums VISIEM patīk skatīties uz pa apli skrienošiem zirdziņiem? O bože, kakije tupije. Tā, un kurš vēl kaķim izpletni piesēja, nu jūs ko, galīgi slimi te visi? Eu, tu, ņerga, noliec kaķi, kur paņēmi, es teicu noliec, nolieeeec, nevis... Ai, labi, neko. Tagad tikai jādomā, kur mēs tos baložus liksim, lauva šamos neēd.

O!, reku Slakteris ar lietussargu. Jā, jā, tas pats, a kur vēl dabūt lohu, kuram var 10 reizes pēc kārtas iestāstīt, ka lekt ar lietussargu no stalažām ir pilnīgi droši. Neko, normāli, mēnesi paārstējas un atkal darbā. Izrādes ar šamo vienmēr anšlāgs, atmaksājas.

Pag, tu redzēji KO? Kazu uz trepēm? Nu tu jocīgāks neesi? Tu mūžā esi redzējis tuvumā kazu? A trepes? Nu un padomāt tagad mazliet? Aha, nokrita, loģiski, ka nokrita, kaza tāpēc ka, neviens nelika viņai tur kāpt, viņa vispār mums te ir tāpēc, ka Aņkai mājdzīvnieku pēc ģīmja un līdzības gribējās. Es nesaprotu, kā tas Žeņa toreiz, kad šie abi sapinās virvēs... OK, labi, labi, klusēju. Jūs, starp citu, apzinaties, ka maksājāt naudu, lai paskatītos, kā Žeņa mētā riņķīšus? Nē, nopietni, eku viņš, viņam darbs tāds. Viņš mētā riņķīšus. Jā, sīkais nerd, viņš nopelna vairāk, nekā tu jebkad pelnīsi, jo tu ej kaut kādās viedās tur skolās, va zinies, fkalivaješ kaut kādas dīvainas zinātnes, kamēr Žeņa mētā riņķīšus, kas ir visiem saprotami. Ko? A? Aj, ej dirst, gudrīti, nejauc galvu.

Tā, te arī akrobāti. Nu jūs paskatieties, nē, jūs tikai paskatieties! Tur tas taksis ar zilo banti ap kaklu ir inteliģences etalons, salīdznot ar. Un pērkaķiem, savukārt, tas padodas, atšķirībā no. Viņiem te vēl tāds smieklīgs iekšējais humors, tipa tu ej garām, un šis tevi aiz kājas hlabisj!, ka parauj, tā tu viss a...

Au. Bļaķ. Nu vai nav maita? Es tak teicu. Labi, met vēlreiz. Aha, gut, nu re, kāds labs bērniņš. Te, no 116. lauciņa, mums paveras brīnišķīgs, brīnišķīgs skats uz... A? Ko? Cik? Aņečkāaaaaaaaaaaa...
---------
Pag, tu redzēji KO? Kazu uz trepēm? Nu tu jocīgāks neesi? Tu mūžā esi redzējis tuvumā kazu?