Vakar ar māsu Trīni, Līni un Berlīni gājām uz Pienu dzert vīnu. Par pieciem latiem pudelē un par latu glāzē. Tā mēs izdzērām trīs glāzes un sasitām sešas pudeles. Un tad atnāca viens zēns un apgāza mūsu galdu. Trīne to nofilmēja ar Iphonu, bet es ieliku draugos. Uzreiz pēc tam viņš stādījās priekšā un teica, ka ir Ervīns Sarkanvīns. Mēs smējāmies un teicām, ka esam māsas Mežģīnes. Un par godu mūsu priekam, izsaucām taksi un braucām pie Ervīna pēc vīna.

Mašīnā Ervīns man jautāja:„Vai vēlies minetu pret optisko internetu?”

Un es jautāju: „Ko?”

Un viņš atbildēja: „Veikt.”

Un es teicu, ka vēlos tikai pārgulēt.

Čiks.

Un nākošajā rītā es pamostos kaila ar Mingu, un viņš taisa man kunilingu.

„Fui, fui, FUI!” es saucu un, sperot ar kāju, kliedzu: „ES MĪLU TIKAI ERVĪNU. SARKANVĪNU!”