Friday, November 30th, 2012

Time	Event
12:30a	Ilzītes fantastiskās dēkas Pokaiņos Viņa roka paslīdēja Ilzītei zem svārkiem un viņš nočukstēja "Aizskrienam uz mežu, es zinu vienu foršu vietu. Es tur jau sen gribu aiziet." Ilzītei bija nerātns noskaņojums un Kārlis no viņas klases, ar kuru viņa draudzējās jau 3 mēnešus, viņai tīri labi patika, tāpēc viņa piekrita. (davai saīsinot, let's set the theme - silta vasaras pievakare, 26 grādi, viegls ziemeļrietumu vējš, 3 metri sekundē, pie debesīm pāris mākoņi, un nenopietnais [jo tas tagad ir moderni] sinoptiķis televizorā teica, ka vakarā būs apmācies) (background informācija - Ilzīte nevainību zaudēja ar savu iepriekšējo draugu, bet viņš bija tik anti-talantīgs gultā, ka viņa seksa laikā pamanījās aizmigt. Divreiz. Kārlis bija sportiska paskata, tātad ja nu kas, tad vismaz tīri mehāniskās kustības viņam vajadzētu izpildīt ar zināmu centību) (apģērbs - Ilzei ir virsū īsi svārki, ķipa tipiskie skolnieču tumši zilā krāsā, balts topiņš, kedas un stringi. Kārlim - džinsas un zaļš t-krekls un arī kedas. Ā, un abiem 17 gadi) Jaunieši iegāja mežā un abi acumirklī izbaudīja kā sakarsušais gaiss kļūst patīkami vēsāks. Pastaiga līdz Kārļa foršajai vietai bija gara un Kārlis reizi pa reizei zem svārkiem apgramstīja Ilzes dibenu. Ilze teica "Beidz" un ar roku viņu atgrūda, lai gan bija skaidrs, ka viņa vēlas, lai viņš nebeidz. Vismaz ne pagaidām. Pēc pusstundas viņi nonāca pie apļveida klajuma meža vidū, kur atradās dažāda lieluma un krāsu akmeņi ar palielu plakanu akmeni pašā centrā. Ilze šeit nekad nebija bijusi, tāpēc viņa prasīja Kārlim "Kas šī ir par vietu?" Kārlis teica "Pokaiņi, te kaut kādi gudrīši baigi sen atpakaļ staigājuši. Bet, saproti, te var just tādu kā maģiju gaisā, sajūti kāds te gaiss citādāks?" Ilze ieelpoja, bet pārdomāt ieelpas gūtos iespaidus nepaspēja, jo Kārlis bija jau viņu aizvilcis līdz lielajam akmenim centrā, uz kura viņš apsēdās un paņēma Ilzi klēpī. Sarežģīts un garš ievads nebija nepieciešams. Kārlim stāvēja pēc pirmā skūpsta, par ko Ilze iekšēji pasmaidīja. Abas Kārļa rokas bija uz Ilzītes dibena un (nu fuck, man atkal ir jāsaīsina, citādi es te romānu sākšu rakstīt. Tātad svarīgās lietas no šīs ainas - skūpstoties paralēli Kārlis novelk Ilzītei stringus, novelk pats sev bikses līdz potītēm, sajūt auksto akmeni, bet tas viņu uzbudina vēl vairāk, Ilzīte ar kedām uzkāpj uz akmens un apsēžas uz Kārļa. Ar rokām turas uz viņa krūtīm un ritmiski kustas. Abi kunkst no kaifa, bet pēc kāda laika Ilze piekūst un poza ir jāmaina. Saskarsmi ar akmeni viņa negrib, jo tas ir auksts, tāpēc Kārlis ierosina viņai nostāties uz zemes un pagriezties ar muguru. Pats tikmēr apsēžas uz akmens malas, Ilzīte ieliec kājas, rokas noliek viņam uz ceļiem un atkal kustas augšā un lejā. Pakāpeniski savelkas mākoņi, bet viņi to neievēro. Kārli uzbudina skats uz Ilzītes apaļo dibenu, tāpēc viņš satver viņu aiz sāniem un sāk drāzt intensīvāk. No meža iznāk trīs tumši stāvi kapucēs) Abi jaunieši bija baudas apogejā, acis ciet, Kārlis tūlīt beigs (viņam knapi pagūst iešauties prātā doma izvilkt pirms beigšanas), bet tad turpat blakām viņi izdzirdēja dobju un skaļu balsi "KĀ JŪS UZDRĪKSTATIES APGĀNĪT MŪSU SVĒTO VIETU?" -Man šķiet, ka pareizi būtu teikt 'uzdrīkstieties', brāli Konrād. -Paldies, brāli Kristap!.... ahem... "KĀ JŪS UZDRĪKSTIETIES APGĀNĪT MŪSU SVĒTO VIETU? Pēc pirmā jautājuma Ilze gribēja spiegt, bet viņai no negaidītā šoka balss vienkārši pazuda un viņa nespēja pat iepīkstēties. Kārlim arī iestājās šoks, bet viņš ātri piecēlās, savilka sev bikses uz augšu un Ilzītei svārkus uz leju un gramatiski pareizo jautājumu saņēma jau apģērbts. "Kas jūs....." iesāka Kārlis, bet nepaguva pabeigt (jau atkal), jo viņu sagrāba malējais vīrs kapucē. Ilzei beidzot atdarījās balss un viņa iespiedzās. "Nespiedz meitēn," teica brālis Konrāds, "putniņi tev nespēs palīdzēt. Un varu tev galvot, mani izbesīt tu noteikti nevēlies!". Ilzīte apklusa. -Tā, dārgie draugi. Viennozīmīgi jāapgalvo, ka tas bija dikti nesmuki, kā jūs apgānāt mūsu svēto vietu, tāpēc mums vajadzētu novienoties par kaut kādu soda mēru. Kādi soda mēri mums ir, brāli Konstantīn? -Sagriešana gabalos, brāli Konrād. -Aha, un tas viss? -... -...brāli Konstantīn? -Jā, brāli Konrād, tas viss. -Nav baigi plašā izvēle, bet nu labi. Tā kā tas ir baigais darbs un man ir slinkums, tad es piedāvāju otru variantu - palaist jūs vaļā. Kā jums tas patīk? Abi pārbiedētie tīņi pamāja ar galvu. -Nepārsteidzoši... labi, davai, balsojam, kurš ir par sagriešanu gabalos? .... Mhm, divi par, kurš ir par palaišanu vaļā? Nu, jūs nebalsosiet? - Bailīgi tiek paceltas divas rokas - Aha, neizšķirts, jāizlemj man. Labi... man šķiet, ka es zinu, ko es gribu darīt. Brālis Konrāds no kabatas izvilka nazi un pasmaidīja, tīņi sarāvās un Ilze izskatījās, ka tūlīt raudās. No otras kabatas tika izvilkts ābols, kuru Konrāds sagrieza četros gabalos, nolika uz akmens, vienu sāka ēst un teica -Apsoliet, ka atcerēsieties, ko saku, un es jūs palaidīšu vaļā. - Atskanēja nedrošs "Apsolam" no abiem jauniešiem - Ļoti labi... tātad - vienmēr un es gribu uzsvērt VIENMĒR seksa laikā izmantojiet prezervatīvu, SKAIDRS? Apmulsušākas sejas būtu grūti iedomāties. "Un tagad PAZŪDAT no šejienes," atskanēja brēciens. Kārlis tika palaists vaļā, Ilzīte pieliecās, lai paņemtu stringus (viņi tomēr bija diezgan dārgi) un abi tīņi metās skriešus prom fonā atskanot -Man šķiet, ka pareizi būtu... -Davai aiztaisi... "Mūki" izvilka no tarbām Lāčplēša "Dzintara" pudeles, atkorķēja, korķīšus uzmanīgi ielika atpakaļ tarbā un apsēdās uz akmens. -Te tomēr ir forša vieta, kur dzert, brāli Konrād. -Kostja, kā būtu, ja uz brīdi mēs pārstātu to sviestisko uzrunu? Es saprotu, ka ir prikolīgi tā darīt citu vidū, bet davai iepauzējam. -Nu labi, labi. -Šitie tērpi īstenībā ir baigi ērtie, paldies, Kristap. -Mhm, nav par ko, piešķir tādu svinīgumu visam tam kodienam. Man arī patīk. Nez ko tie sīči nodomāja par mums. -Haha, nav ne jausmas - drošā seksa aizstāvji vai kas tamlīdzīgs. -Jā, kas tas bija par prikolu, nafig tu to pateici? -Da tāpat, prikola pēc, pēc pāris gadiem skuķēns man pateiksies. Davai, pietiks muldēt, iedzeram. Un dzintariņa pudeles tika saskandinātas! -Te tomēr ir kaut kāda maģija gaisā... (2 Comments | Comment on this)
2:45a	Mans ledusskapis ir citplanētietis. Divi, nakts. Viens, uz ielas. Sniegs. Sūda sniegs, es atbraucu pa tīru asfaltu. Slīd. Velosipēds. Snieg. Velns... Slīd. Nav tālu, divdesmit, trīsdesmit minūtes. Mazliet piedzēries. Sasodīts, kā no manis nes... Uzmanies, neuzraujies - 30 lati par pus promili, 80 lati par promili, 120 lati par pusotru promili. Sūds, kāds tas viss ir sūds, slīd. Nekrīti. Slīd. Man ir sarkanā lampiņa. Balto nevajag - visur gaismas. Gar laternu kupoliem krīt, protams, vēl nenoslaucīts sniegs. Žilbina acis. Gaisma, riebīgā - divos naktī - riebīgā gaisma, reibst. Žilbst. Slīd. Tērbatas iela. Nav briesmīgi tālu. Neuzraujies. Nes. Riktīgi nes. Nemaz tik traki nav dzerts. Briesmīgi pīpēts. Gaisma. Slīd. Žilbst. Turies. Garām gar brīvības pieminekli, tik tālu ir tikts... velns - es tiešām tik slikti braucu, vai vienkārši slīd? Sniegs. Pa kuru laiku... velns, es atbraucu pa tīru asfaltu. Kas šī par vietu? Gaismas, gaismas, gaismas - pie velna, pārāk priecīgi, nē. Laimas krustojums. Takši dusmīgi spīd - lieciet mani mierā, man slīd. Kaut kādas meitenes, uz sniega. Līvu laukums, kas tas tāds - tirdziņš? Velns... ejiet dirst... velns, kā no manis nes... Doma laukums. Tirdziņš. Bļaģ. Saeima. Menti. Šitiem pohuj, šitie ir drošībnieki. Velns - kas par gaismām. Sniegs. Saeima. Velns... Vanšu tilts, cik skaisti... pāri tilta apvārsnim austoša mašīna. Hmm.. Pretējās puses ietvi tīra. Velns, te slīd... sūds... apsardze pametusi tiltu. Vai naktī neviens nekāpj? Kamdēļ gan ne... nē, sviests, nē, lol. Sasodīts, tilta galā nobrauktuve tik stāva, tik apsalusi... vienkārši ar bremzēm, lēnām, pamazām, nesteidzies, piepisies, mierīgi. Te lēnām - riktīgs ledusskapis. Ok... kas tas par murgu pie Preses nama? Piesnigušas bedres, sūda murgi, ierakumi, velns, mēsli - ko man, pa pretējo joslu? Gaišs. Murgaini gaišs. Ledains un pretējā josla. Mierīgi. Griež. Neslīdi. Mierīgi. Uf... skolas, slokas, skolas, kā viņu, velns, sūda sniegainais krustojums brīvs. Slēdzas gaismas - krāsainas, sarkanas, zaļas... pohuj. Neko nevar saprast. Neviena nav. Cik fucking jocīga... vieta... iela. Velns. Slīd. Nes. Velns, kā nes. Gaismas, bļeģ, pārāk.. pārāk gaismas. Nogurums. Baložu iela. Kristapa iela. Alīses iela... viss, viss... sūdaini jocīgā pasaule. Kas, pie velna... Beidzas, viss, kods, durvis, vaļā, trepes, gaisma, ritenis, stāvi, durvis, atslēgas... vecīt... pie velna. Beidzot. Kaķi, bļeģ, tie kaķi. Atpisieties! Sūds... besī un nes. Nekas. Virtuve. Kaķi. Ledusskapja durvis un gaisma. Dūc sejā, gar kājām ņaud. Mazais mājas miers, tūlīt būs miers... jocīgā pilsēta. Sniega ienācēj, riebīgais, jocīgais mājupceļ, Rīga, mans ledusskapi - tu esi citplanētietis! (4 Comments | Comment on this)
4:19a	neraudi, ledusskapi, es aizvedīšu tevi mājās Es mīlu savu ledusskapi. Es nevaru bez viņa dzīvot. Bet, kas notiek viņā iekšā, ir pilnīga mistika. Pesto burciņa plauktā perina kaut kādas svabadas domas un klusītēm dzemdē jaunu dzīvību to triju mēnešu laikā, ko esmu tai atvēlējis tur uzturēties. Banāni? Klusas dūkoņas pavadīti tie ledusskapja pašā centrālākajā vietā nomelnē, notecina lieko šķidrumu un pārklājas ar jaunu dzīvību. Viena no lielākajām mistikām, ko mans draugs man regulāri sagādā, ir alus krājumu izzušana. Sūknē viņi projām uz dzimto planētu, vai? Viņa klusā dūkoņa man naktīs palīdz gulēt, viņi ir bijuši vairāki manā dzīvē, bet zināmas pazīmes liek domāt, ka viņi ir visi vienas izcelsmes – aizmugurē paslēptās trubas un redeles, noslēpumainā gaismiņa, kas nodziest, durvīm aizveroties, galu galā bardaks uz ledusskapja vienmēr ir līdzīgs... Viņi visi ir viena stiķa, es domāju – viņi visi ir no kādas aukstas planētas. Man tikai nav skaidrs, vai viņi ir no nākotnes vai pagātnes, kālabad lai viņiem būtu jākolonizē šī ūdeņainā planēta, jāiemitinās katrā mājā, visviens vai komunistu apdzīvotā zemē vai mežoņu kapitālismā. Ledusskapi, es mīlu tevi, braucam mājās! (Comment on this)
9:29a	Tik sen nav bijusi iespēja nobalsot ventilatorsā...un tagad atkal ir! (Comment on this)
10:35a	Ilzītes fantastiskās dēkas Pokaiņos Ilzīte kātoja mājup no Vecmazbebriem uz Jaunsviršdaugām. Svinības pie vecās vecmazbebrienes bij bijušas diezgan lepnas - iestiepušās veselas trīs dienas pēc graudu kulšanas. Un tad vēl Jančuks ar savu romantiku, aiztikšanu aiz pupiem un vilkšanu uz siena šķūni. Un miestiņš. Un brandavīns. Un ābolu brādziņa. Un Ješkas kandža. Un visā beigu galā, Andrejs ar driģenēm, kaņepīti un mazliet velnazāles. Ilzītei griezās galva, iekšās dega un vienlaicīgi atdzisa mazi ledus gabali. Laiku pa laikam ap acīm noplaiksnīja zila gaisma. Pa kreisi soļoja spārnots zirgs un tam uz muguras sēdēja trīs rozā vāveres. Ilzīte nopietni ceļoja alternatīvā pasaules uztverē. Ritēja 1543. gada atvasara. Viņa soļoja klupdama krizdama, solis uz priekšu, otrs diagonāli, trešais pa kreisi. Ar katru soli viņai sāka likties, ka viņa paliek arvien lielāka un lielāka. Tas protams droši vien arī bija tikai kārtējais īpašo sēņu efekts, bet sajūta bija ļoti reāla. Pat likās ka apkārtējie koki paliek mazāki. Ilzītei arvien vairāk palika bail. Pēc brīža, Ilzīte slāja jau tik liela, ka laiku pa laikam netīšām nolauza pa kādam kokam. Paklūpot izgāza birztalu ar visām saknēm. 'Esmu jau pusceļā, Pokaiņu mežiņā, gan jau ka drīz būs mājas, gultiņa un mammas dusmas', nodomāja ilzīte. Tajā brīdī viņa sāka rīstīties, spļaudīties un jau pēc pāris sekundēm pirmā akmeņu šalts tika izvemta uz Pokaiņu pakalniem. Ilzīte skrēja vemdama. Akmeņu kaudzītes krāvās viena pēc otras. --- Ilzīte pamodās vēlā pēcpusdienā, pie kūts, kad māte tai uzgāza toveri ūdens uz galvas. Galva sāpēja drausmīgi, viņa neatcerējās kā nokļuvusi mājās. (2 Comments | Comment on this)
12:05p	Rezultāti. Tēma:Ai, Dieviņi, kur man grūti neviss 10 balsis alcoholic 6 balsis Tēma: Veļu laiks Mazpisānos bobcat 12 balsis torch 3 balsis neviss un bobcat - jūs esat iekļuvuši trešajā Ventilatora kārtā! alcoholic un torch izstājas no turpmākās cīņas. Nākamais mačs taps izsludināts pirmdien, 3.decembrī. digna un ld spkwrds un affair, jūs jau zinājāt, ka jūs piedalāties, vai ne? (1 Comment | Comment on this)
12:08p	Ilzītes fantastiskās dēkas Pokaiņos Tēma: Ilzītes fantastiskās dēkas Pokaiņos komentators izpildās markizs izpildās Balsošana notiek pie šī ieraksta, komentāros ierakstot labākā darba autora niku. Balsošana beigsies pirmdien, 3.decembrī, 12:00 (Comment on this)
12:10p	Mans ledusskapis ir citplanētietis Tēma: Mans ledusskapis ir citplanētietiss pzrk izpildās po izpildās Balsošana notiek pie šī ieraksta, komentāros ierakstot labākā darba autora niku. Balsošana beigsies pirmdien, 3.decembrī, 12:00 (Comment on this)

<< Previous Day

2012/11/30 [Calendar]

Next Day >>