Kopumā, manuprāt, vakariņas raksturoja divi vārdi: ģimeniski un nepretenciozi.MaKo un Putnelis viesus prot uzņemt. Zivs zupa man likās interesanta ar to, ka tā bija taisīta ar piena piedevu (tādu, šķiet, iepriekš nebiju ēdis). Lašmaizīšu lielā vērtībā bija pašceptā maizē. MaKo gan sūkstījās, ka lasis garšojot ne gluži tā, kā viņš to bija iedomājies, bet, tā kā es nezināju, kā viņš to bija iedomājies, man garšoja ļoti labi.
Sestdien, 14. janvārī pulcējāmies special_k rezidencē uz gandrīz gandrīz ideālām pusdienām.
( atstāsts ar bildēm & tekstu )
Paldies visiem dalībniekiem par klātbūtni un iespēju izmēģināt savus spēkus indiešu veģetārajā virtuvē!
es tikko no vakariņām pie special_k, vēl ar indiešu ēdienu garšu mutē. ļoti maiga, pozitīva pēcpusdiena - bez alkohola, bet ar kārtīgu masalu. ļoti garšīgu ingvera zupu (to iesaku visiem izmēģināt), bet mazāk garšīgu otro ēdienu - kaut kas nebija lāga ar tiem rīsiem, jo saimniekam pašam arī rīsi diez cik negaršojot, tāpēc atļāvās pārvārīt un nopūdelēt. abi panīri bija ok - acīmredzot, siera siešana ir special_k stiprākā puse, īpaši vēl ja ir tādas jaukas palīdzes, kā viņa sieva un māsa (?) - pa trim esot trijās stundās visu paveikuši jeb kā mako teica: ar 9 sievietēm bērnu varot uztaisīt arī mēneša laikā. vispār jau visi ēdieni mazliet vilka uz kompromisu, nevis autentisko Indiju - jo vienai sievai ass nepatīkot, otrai sāļš, bet trešā gaļu neēdot, savukārt, grupiņā #1 ir 3 vīrieši (es pārstāvēju šoreiz vienīgo dāmu - up, kas bija ieputināta savos laukos) un viņiem varbūt arī prasījās mazliet kreptīgāk. saimnieks arī nenoliedz, ka Indijā bijis tikai 2 nedēļas un tās pašas konferenču zālē nosēdējis, tāpēc indiešu virtuves izvēle drīzāk ir tāds kā izaicinājums, nevis meistarstiķis.
es liktu vērtējumā gan plusus, gan mīnusus. par drosmi un čakarēšanos: 10, bet par aizkavēto sākumu 1 punktu nost (jo ielūgumā biaj piekodināts, ka sāksim tieši 15.00), tātad 9. par draudzīgo atmosfēru un mīlīgi pozitīvo izklaidi, kurā mums bija jāzīmē - arī 9 (1 punkts nost par eiropeiskajiem traukiem),
par uzkodu iņ&jaņ - 8, par zupu - 9, par otro ēdienu - 6/7, bet par burkānu saldo, kā mēs ar laboratorija atpakaļ brienot pa čagano sniedziņu nospriedām - tas bija lielisks, tāpēc =10.
kopā 8.58, plus paldies par doggy bag. stabils devītnieks.
Dārgie cibiņi,
rītdienas programmā paredzēta indiešu virtuve.
Sāksim ar uzkodu "In jan".
Turpināsim ar Adrak Ka Shorba (Ingvera zupa).
Otrajā ēdienā galdā likšu Kashmiri Pulao jeb kašmiriešu rīsus, Paneer Akuri jeb panīru (mājas siers) Parsi gaumē un Paneer Jalfrazie jeb panīru ar papriku. Klāt: ābolu čatnijs, mango čatnijs un tomātu-sīpolu raita.
Saldie tik tiešām nav mana vājība, bet ceru, ka Gajar Halva jeb burkānu pudiņš jums garšos.
Paturu iespēju ēdienkarti modificēt pēc pārliecības un vajadzības.
Uz tikšanos! ;)
Jūsu special_k
apsveicam pirmo kvartetu ar turnīra atklāšanu un up kā pirmo un šobrīd labāko un vērnienīgāko saimnieci. gaidām viesu atsauksmes un vērtējumu 10 ballu sistēmā.
(iesaku savas grupas ierakstus ietagot un ievietot atsauksmes, pirms ejat ciemos pie nākamā)
Viss sākās jau vakar, kad man nācās vest ar to dzīvnieku nepatīkamu dialogu pielietojot pinceti un lodlampu (nē, TAS nav iemūžināts). Pie viena putns tika arī atkaulots, atstājot vietā tikai spārnus un stilba kaulu. iekšpuse iesmērēta ar sojas mērci un drusku iepiparota. Nolikta uz nakti vēsumā.
No rīta gatavoju pildījumu - izvārīju parasto+savvaļas rīsu maisījumu (uz 3kg putnu sanāca 500g rīsu paciņa) līdz g a n d r ī z mīkstiem, kārtīgi notecināju caurdurī, tad apcepu uz pannas izkausētos tās pašas zoss taukos, kopā ar smalki sarīvētu burkānu, aplesīna miziņu un izspiestu ķiploku. Sapildīju pīlē, aizšuvu. Pīli apsmērēju ar plūmju zaptes, sojas mērces, čili piparu un ķiploka maisījumu. ieliku cepamtraukā ar šuvuma pusi uz leju.
Pirmās 20 min cepu uz 200 grādiem, tad pārslēdzu uz 150, kā man bija ieteikts un pārklāju ar foliju (tapēc arī neievēroju fakapu, kas sekos). cepu uz 150 grādiem aptuveni pusotru stundu, vienā brīdī paceļot foliju, lai aplaistītu un konstatējot, ka pildījums tomēr ir piebriedis vairāk, nekā es aprēķināju un pārplēsis pīli pa muguru pušu. Restorānā mani atlaistu no darba, bet garšas īpašības, gan, man šķiet, tas nekādi neietekmēja - putns bija mīksts un sulīgs, lai gan es patiesi baidījos, ka būs ciets kā pazole. Bet nu plašāk komentē lai viesi.
Uz šķīvja blakām sagūlās pīle, rīsi no viņas iekšienes, ķirbja biezenis ar ceptiem sīpoliem (no zupas atlikušajam ķirbim pieliek sakapātu, saceptu sīpolu, sāli, sablenderē) un plūmju mērci (skābenai plūmju zaptei pievāra klāt vurčesteras mērci, sojas mērci, baltvīna etiķi, čili piparus).
( Pīle lai iet zem kata, jo nav smuka )
Šis būs īsi, jo es piekusu rakstīt. Recepte: http://www.cetrassezonas.lv/lv/rece
Atkāpos tikai tur, ka vaniļas jogurta vietā bija bezpiedevu jogurts un vaniļa un cukurs - brūnais. Un cepās viņa krietni ilgāk nekā 45 min.
Litrs buljona (pēc vēlmēm un iespējām - man bija no cūkas ribām/lāpstiņas & garšsaknēm)
1/2 (viena puse) selerijas saknes (nelielas), 1/2 pētersīļa saknes, 1 sīpols, 1/2 ķiploka galviņas, ķirbja biezenis (man bija 3 mazi zīļu ķirbīši (acorn squash), ko pārgriezu uz pusēm, izņēmu sēklotni un ar muti uz leju izcepu cepeškrāsnī - tad viegli ar karoti izņemt mīkstumu. Zupai no visa tā daudzuma lietoju pusi, teiksim, tur bija kādi 500g gatava biezeņa)
tātad, seleriju, pētersīli, sīpolu, ķiploku smalki sagriež un eļļā apcep, var tajā pat katlā, kurā tiks vārīta zupa. uzlej pāris kausus vāroša buljona, uzliek vāku un pasautē, kamēr mīksti. lej klāt pārējo buljonu (vārošu), liek iekšā ķirbja biezeni. pavāra 5 min, izslēdz un, kad vairs nav bail applaucēties - sablenderē, liek atpakaļ uz plīts - pievieno čili pārslas, sāli un kariju (es liku laikam kādu tējkaroti - pusotru). uzvāra, pielej 100 -150 ml saldā krējuma, ļauj uzmest burbuli, bet nevāra. slēdz ārā, ļauj kādu pusstundu ievilkties un sasniegt ēšanas temperatūru. servē ar grauzdiņiem (kurus es arī satraukumā aizmirsu cepeškrāsnī).
auksti kūpināta forele, sarkanais sīpols, kaperi - attiecības uz čuju. visu sakapā, sajauc. liek uz caurspīdīga grauzdiņa, virsū liek paipalas olas (lai viņas deg ellē, kā es ar tām nomocījos) dzeltenumu (cerams, bez salmonellas), ēd.
Viesi prom, trauki novākti. Lēnā garā sarakstīšu receptes un salikšu bildes (daļa bilžu kopīraits MaKo, daļa - shelly, daļa - manas, cerams neviens neraudās, ka es nekreditēšu pie katras). Viss bija baigi forši. Man pašai vislabāk patika tas kandžas sorbets. Mēs uzēdam vēl.
Visiem viesiem paldies par kompāniju un pacietību, jūs bijāt ļoti laipni! Tiekamies nākamnedēļ!
UPD: Sorbeta recepte
1,5 glāzes (graņonka, vienmēr graņonka) cukura (es ņēmu brūno, demerara)
2 glāzes ūdens
liekam uz plīts vārīties, kamēr izkūst cukurs
1 liela apelsīna sula ar visu mīkstumu un pusapelsīna mizu (tikai oranžā daļa) - šo visu drošības pēc vajag sablendēt, lai nav lielu gabalu.
kad cukurs izkusis, pielejam sulu un uz lēnas uguns ļaujam minūtes 5 virt. tad noņemam no plīts un atdzesējam (lai alko neiztvaiko, pieliets). pielejam pusglāzi kandžas (mūsējā ir uz grādiem 60/70, tā kā šņabi vulgaris vajadzēs vairāk). samaisam, ielejam lielā, lēzenā traukā un saldētavā iekšā. kad masa sāk stingt - samaisam. pēc laika atkal. atstājam uz nakti. no rīta samaisam atkal. man sanāca laba konsistence, ne pārāk cieta, bet labi paņemama ar saldējuma karoti.
p.s. biju domājusi servēt pa smalko, ar cukurotas apelsīnu mizas skaidiņām, bet iedzēru aperitīvā kandzū un aizmirsu :P tāpat kā grauzdiņus pie zupas.
Plānotas Up rezidencē, Svētdien, 2012.gada 8.janvārī, plkst. 15.00.