Viss sākās jau vakar, kad man nācās vest ar to dzīvnieku nepatīkamu dialogu pielietojot pinceti un lodlampu (nē, TAS nav iemūžināts). Pie viena putns tika arī atkaulots, atstājot vietā tikai spārnus un stilba kaulu. iekšpuse iesmērēta ar sojas mērci un drusku iepiparota. Nolikta uz nakti vēsumā.
No rīta gatavoju pildījumu - izvārīju parasto+savvaļas rīsu maisījumu (uz 3kg putnu sanāca 500g rīsu paciņa) līdz g a n d r ī z mīkstiem, kārtīgi notecināju caurdurī, tad apcepu uz pannas izkausētos tās pašas zoss taukos, kopā ar smalki sarīvētu burkānu, aplesīna miziņu un izspiestu ķiploku. Sapildīju pīlē, aizšuvu. Pīli apsmērēju ar plūmju zaptes, sojas mērces, čili piparu un ķiploka maisījumu. ieliku cepamtraukā ar šuvuma pusi uz leju.
Pirmās 20 min cepu uz 200 grādiem, tad pārslēdzu uz 150, kā man bija ieteikts un pārklāju ar foliju (tapēc arī neievēroju fakapu, kas sekos). cepu uz 150 grādiem aptuveni pusotru stundu, vienā brīdī paceļot foliju, lai aplaistītu un konstatējot, ka pildījums tomēr ir piebriedis vairāk, nekā es aprēķināju un pārplēsis pīli pa muguru pušu. Restorānā mani atlaistu no darba, bet garšas īpašības, gan, man šķiet, tas nekādi neietekmēja - putns bija mīksts un sulīgs, lai gan es patiesi baidījos, ka būs ciets kā pazole. Bet nu plašāk komentē lai viesi.
Uz šķīvja blakām sagūlās pīle, rīsi no viņas iekšienes, ķirbja biezenis ar ceptiem sīpoliem (no zupas atlikušajam ķirbim pieliek sakapātu, saceptu sīpolu, sāli, sablenderē) un plūmju mērci (skābenai plūmju zaptei pievāra klāt vurčesteras mērci, sojas mērci, baltvīna etiķi, čili piparus).