pajautaa

« previous entry | next entry »
Feb. 18., 2016 | 10:43 am
posted by: apolineers in pajautaa

Labdien. Vai varat padalīties ar informāciju par to, kāda ir valsts nodrošinātā palīdzība mātei pēc bērna zaudēšanas spontānā aborta vai neveiksmīgu dzemdību dēļ?
Apmeklējumi pie psihologa? Pabalsti jau droši vien ne...Šobrīd rakājos Civillikumā, bet pagaidām neko atbilstošu neesmu atradis.
Nepieciešamība - sociālās kampaņas veidošana.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {9}

viņa

from: [info]_serpentine_
date: Feb. 18., 2016 - 11:36 am
#

Par valsts nodrošinātu palīdzību gan nemācēšu neko teikt, taču, veidojot sociālo kampaņu par bērna zaudēšanu, ieteiktu pārdomāt pašu koncepciju. Kādēļ fokuss tikai uz māti? Bērna zaudēšana (augļa spontānā aborta, dzemdību laikā, vai jebkad vēlāk dzīvē) ir nozīmīga pieredze ne tikai mātei, bet arī tēvam, abiem kopā - kā pārim (skat., piem., http://www.corwin.com/upm-data/5324_Mckenry_Chapter_4.pdf). Protams, ir pietiekoši daudz gadījumu, kur māte ir vienīgais vecāks, bet tāpēc nevajadzētu ignorēt arī tos pietiekami daudzos gadījumus, kad tā nav. Tāpat jau pastāv vesela virkne citu ģimenes modeļu - ne-hetero attiecības, vairākas paaudzes kopīgā mājsaimniecībā ar "ģimeniskām attiecībām", ..., bet ok, tādas lietas jau vispār nav ietvertas Latvijas tiesiskajā regulējumā.

Nu, vienkārši, fokusējoties tikai uz māti, manuprāt, ir diezgan liels risks panākt gluži pretēju efektu - netiešu upura vainošanu. Jo sēras bieži vien ietver vainas apziņu, nožēlu, pašpārmetumus un tādas lietas, tāpēc, piedāvājot atbalstu tikai mātei, bērna (augļa) zaudējums var implicīti tikt interpretēts kā mātes atbildība, kas nevienam nepalīdz.

Tas tā - konstruktīva kritika, jo pievēršanās tik sensitīviem jautājumiem prasa sensitīvu pieeju. Tādēļ, kas zina - varbūt noder viedoklis no malas.

Atbildēt | Diskusija

apolineers

from: [info]apolineers
date: Feb. 18., 2016 - 11:40 am
#

Protams, es tev pilnībā piekrītu. Kolēģu piedāvātajos materiālos tiek akcentēta palīdzība ne tikai mātei, bet ģimenei kopumā. Tā kā tikko esmu sācis izpētes procesu, jautājumu uzdevu vēl tā agrīnajā stadijā. Vēl, caurskatot mājaslapas, tiek uzsvērta arī palīzība brāļiem un māsām, kuriem a) jāsaprot, ko nozīmē zaudējums; b) jāizprot, ko jūt mamma un tētis, kā pieņemt jauno atmosfēru, kas pēc smagā notikuma ieviesusies ģimenē. Līdz ar to - noteikti, tas nav stāsts tikai par māti vien, bet par visu ģimeni. Paldies par Tavu infopielikumu, serpentine.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

viņa

from: [info]_serpentine_
date: Feb. 18., 2016 - 11:47 am
#

Prieks dzirdēt, ka tiek domāts par atbalstu un palīdzību plašākā mērogā. Tad varu vien vēlēt veiksmes kampaņas veidošanā!
Tēma patiešām laba, vērtīga un nozīmīga, bet, kā jau te cilvēki norādījuši, Latvijā pašlaik visdrīzāk diezgan neattīstīta, tā ka jācer, ka gaidāmas pozitīvas pārmaiņas :)

Atbildēt | Iepriekšējais