pajautā! - soc. nodokļa dalīšana

es ar darba devēju vienmēr (!) vienojos par algas ciparu uz rokas. tā ir arī tagad. tāpēc jautājums ir par to, vai un kāda ir praktiskā atšķirība starp šīm divām daļām. es tādu neredzu, izņemot to, ka vienu nelielu daļu no "maniem" procentiem noliek pensijai.

aizmirsu pateikt, ka pēc tavas shēmas, ja tu piesaki kādu kā apgādāmo, tad tev arī ir jāpārslēdz darba līgums, lai turpinātu saņemt to pašu algu uz rokas, jo nodokļu atvieglojumus tu atsakies saņemt.

Lēnāk pār tiltu. Paskaties, kāds bija sākotnējais jautājums, visas sāņus sarunas laipni lūdzu atlikt.

Runājot par "summu uz rokas" - ir jau arī tāda lieta kā atsevišķi vienošanās protokoli, prēmijas, piemaksas and shit.

stājoties darba attiecībās, es norunāju, cik man algu vajag uz papīra. tāda arī ir. pārējais viss ir matemātika. kāda jēga šim dalījumam?

Principā es jautājumu pacēlu tāpēc, ka tik bieži saka, ka tos 11% "maksā darba ņēmējs", un tā tak ir buļļakaka tīrākā. Plus tas vēl līdz ar visu cepšanos par autoratlīdzībām un soc. nodokli ir pacēlies.

Es īsti līdz galam nesapratu to matemātiku ar pabalstiem un pensijām, bet nu dies ar to, tur tak tie gudrie politikāņi tos procentus var sagrozīt kā vajag.

Bet šitā soc. nodokļa dalīšana ir bezjēdzīga. Ja arī nodokļi mainās, tad es (ja tas man par sliktu, protams) eju runāt ar darba devēju par man nepieciešamo summu uz rokas.

Es to sauktu par muhļīšanu. ;)

Tieši tā. Šinī procesā jebkurā gadījumā valsts apzog tieši tevi. Un citus, kuriem darba devējs nav spējīgs izmaksāt lielāku algu, jo naudu vnk nozagusi Latvija™.
Pamatojuma šādai nodokļu sistēmai nav un nevar būt (zādzība ir zādzība), un tikpat labi valsts varētu iekasēt 10% no tevis, 10% no taviem draugiem, 10% no tavas ģimenes, 10% no garāmgājējiem un vēl 10% iegūt vnk bruņotās laupīšanās. No svara ir tikai viens skaitlis - kopsumma. Un to maksā tas, kurš radījis vērtību - galu galā darbinieks.

Lielākoties viss ir brīnišķīgi. Slikti ir masveida vardarbība, kuru visi izliekas neredzam. Ja cilvēki nebūtu tik šausmīgi iebiedēti un nedotu savu naudu paši, VIDam nāktos vnk likt cilvēkus cietumos un, kad tur beigtos vieta, šaut nost - par piemēru citiem. Vnk besī, ka viena no kriminālajām organizācijām tiek uzskatīta par tiesīģu darīt jebko un jebkuram.

Cilvēki vnk kopš sākuma indoktrinēti ticēt valstij - kas ir lielisks analogs, piemēram, Jēzum un Katoļu baznīcai. Pilnīgi fiktīva "vara" un "tiesības" - absolūts paštaisnums, kurš nevienam nepaskaidrotā veidā paredz, ka mēs te visi esam vergi. Bet tie ir vnk meli, vnk hipnoze. Un no tādām var arī atmodināt.

Direktoram un grāmatvedim nav tiesību tev neko atņemt. Valsts drīkst tev atņemt visu. Zaglim parastajam nav tādu tiesību. Bet valsts tiek uzskatīta par izņēmumu. Pamēģini - nesamaksā! Principā no dzīves vari atvadīties. Savukārt, neiedod direktoram vai grāmatvedim, ko nu tādam vispār varētu ienākt prātā pieprasīt, lol, un nekas nemainīsies - sliktākajā gadījumā dabūsi labāku darbu citur.

Tu palaid garām galveno problēmu: organizācija "valsts" uzspiež savu gribu. Ne banka, ne ceļu būvētājs, ne dakteris nedrīkst man draudēt ar tekstu "naudu vai dzīvību". To "drīkst" tikai noziedznieki, t.sk. - valsts.
Un neviens nedzīvo valstī. Valsts ir organizācija - kā maksas tualete, kā Maxima, kā šaha klubiņš, kā krēslu rūpnīca. Pat tie, kas tajās strādā, tajās nedzīvo. Savukārt, ir uzburta fikcija, ka šai organizācijai (valstij) maģiskā veidā pieder tādas tiesības, kādu nav nevienam indivīdam. Piemēram, es nedrīkstu pieprasīt tavu naudu, draudot ar piekaušanu un ieslodzījumu (un mantas atsavināšanu) - un es to nedarītu arī tad, ja to "drīkstētu". Tikmēr valsts funkcionē tikai no zagtiem līdzekļiem. Valsts neko neražo. Tā tikai tērē naudu. Respektīvi - konkrētiem cilvēkiem ir izdevīgi spēlēt šo fikciju "valsts", jo no tiem miljoniem, kas apgrozās, daļa kaut kur nozūd. Un uz tā kāposta fona viņem nešķiet problemātiski draudēt ar vardarbību (kas jau ir vardarbība) un apzgat mani un tevi, un visus pārējos - gribam mēs to vai nē.

fuj, un man jau palika interesanti..