pajautā! -

Hmm, ja tu iedotu savu skype vai e-pastu, es varētu pameklēt kādā brīvākā brītiņā, kādi akadēmiskie raksti par šo tēmu atronami man pieejamajās akadēmiskajās datu bazēs (šovakar gan to gan jau tam nesaņemšos) un nosūtīt, ja nu kas atradīsies derīgs

Jap, tad kaut kad rīt paskatīšos :)

no rīta šo to aizsūtīju. saņemts?

Tas ir pilnībā atkarīgs no mācību mērķa :) Sakarīgākā šo mērķu klasifikācija, manuprāt, ir Blūma taksonomija - tur arī ir aptuveni parametri, pēc kā vērtēt. Pamatgrāmata latviski nav tulkota, varbūt ir kaut kur pieejama angliski, taču Blūma taksonomija dažādos uzlabotākos vai oriģinālākos variantos ir skaidrota, piemēram, te:
http://www.nwlink.com/~donclark/hrd/bloom.html

Ja runā par Blūma maz izpētīto afektīvo un psihomotoro jomu (audzināšana un mājturība?), tad interesanti palasīt arī par tiešajām/netiešajām zināšanām (tacit, explicit knowledge), piemēram, te:
http://www.sveiby.com/articles/lessonsjapan.htm
http://www.sveiby.com/articles/Polanyi.html

Es tā saprotu, ka uz to visu var skatīties arī no kaut kāda "pasniegšanas pieeju" leņķa, tipa skolēnorientēta stunda, skolotājorientēta stunda, vērtīborientēta stunda u.tml., bet man tas liekas diezgan muļķīgs un bezjēdzīgs pedagoģijas nostūris.

No grāmatām var pāršķirstīt Geidžs N. L., Berliners D. C. Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999

Nu, par iekšēju un ārēju motivāciju viens labs raksts ir te:
http://youarenotsosmart.com/2011/12/14/the-overjustification-effect/#more-1728

Tas gan īsti neatbild uz tavu jautājumu, jo vidusskolēnu motivācija ir gaužām individuāla lieta. Un man šķiet, ka vidusskolā zināšanas tomēr vēl apgūst atzīmes vai augstskolas iestājprasību dēļ, nevis priekš sevis. Nu, vismaz sociālās zinātnes (tā ir ekonomika un politika, ja?). Tajā vecumā attiecīgās zināšanas vēl nav īsti piemērojamas praksē, ja vien tev nav baigi progresīvie vecāki, kas mudina uz gudru muldēšanu pie viesību galda vai lielā piķa pelnīšanu jau nedēļu pēc vidusskolas izlaiduma. Un vispār man liekas, ka vidusskola ir pēdējā instance, kur pietiekami liels uzsvars ir likts uz vispusēju personības attīstību, jo augstskola mūsdienās pa lielai daļai ir tādi kā padziļināti kursi par konkrēto tēmu, nevis kā Raiņa laikos. Līdz ar to es pat nedomāju, ka no tā zināšanu vērtējuma ir baigā jēga. Lielāka jēga ir iedzīt paurī attieksmi - ja gribi diskutēt, tad sagatavo labus argumentus, ja negribi visu mūžu nostrādāt par kaut kādu biroja žurku, tad sāc iedziļināties uzņēmējdarbības formās un tā vietā, lai emocionāli sauktu par vai pret eiro, izpēti to visu pamatīgi, uzdod jautājumus un izveido pats savu viedokli. Kaut kā tā.

Interesanta tēma :)