viedoklis

« previous entry | next entry »
Apr. 25., 2012 | 04:47 pm
posted by: skaudri in pajautaa

šis ir nopietns jautājums un nomoka jau kādu laiku.
ja dvēsele tiek uzskatīta par t.s. perfekciju, pēc kuras tiekties, ja dvēsele ir tas mistiskais ideāls, tad kāpēc dvēselei ir nepieciešama miesa ? ja dvēselei kaut kas ir nepieciešams, tātad tā nav ideāla, tai ir mīnuss.
atbilde, ka dvēsele nav ideāla, man šķiet pārāk vienkārša.
varianti ?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {33}

from: [info]huinja
date: Apr. 25., 2012 - 05:51 pm
#

Tu, manuprāt, pats nesaproti jautājumu, ko uzdod.

"Dvēsele kā ideāls, uz ko tiekties" Tātad tas ir kaut kas, kas cilvēkam nepiemīt un pie kā tam ir jātiecas?

Un tad jautājums "Bet kāpēc dvēselei ir nepieciešama miesa?"
Kas to teica? Pēc tavas loģikas, kad dvēsele kā mērķis būs sasniegts, tad nav teikts, vai to miesu vēl vajadzēs. Bet to mēs nemaz neuzzināsim, jo tas ir tikai ideāls, uz kuru jātiecas.

"Ja kaut kas ir nepieciešams, tad tai ir mīnuss" Pamatojums?

Džīzas kraist, ja uzdod tipa-filozofiskus jautājumus, tad vismaz dod kaut kādu pamatu, no kura sākt domāt, nevis kaut kādu šizohuiņu, kas izklausās labi, bet neko nenozīmē.

Atbildēt | Diskusija

from: [info]skaudri
date: Apr. 25., 2012 - 06:35 pm
#

eh, man likās, ka tas ir gana saprotami, bet nu labi.
nav noslēpums, ka ļaudis mudina būt ''garīgiem'' un nosodīt savus miesiskos aspektus, dziņas, kāres, utt, tā vienkārši ir, standarta izpratnē mēs skatāmies nosodoši uz nimfomānu, zagli, utt, kas būtībā balstās šajā visur un vienmēr esošajā domā, ka ķermenis - slikti, 'dvēsele' (lai vai kas tas būtu) - labi. tātad dvēseliskais ir tas, pēc kā jātiecās, ja vēlies, lai PRECIZĒJU.
jā, tas, kam kaut kas ir vajadzīgs, tam kaut kas trūkst, ja kaut kas trūkst, tātad nav vesels (veseluma kā nedalītības, nesašķeltības izpratnē), ja nav vesels, nav pilnvērtīgs. nav pilnvērtīgs - ir ar mīnusiem. tas, kas prasa pēc kaut kā vēl, proti, kaut vai ir spiests to darīt (teiksim, cilvēkam vajag ūdeni, lai izdzīvotu) šajā ziņā viņš nav pilnīgs.
bet dvēsele ir pilnība. un dvēsele iemiesojas miesā, dara to dzīvu, miesa bez dvēseles ir nekas, tātad dvēselei ir nepieciešama miesa, ja tā nevar mierīgi pastāvēt pati par sevi savā teorētiskajā pilnībā, vienota ar Dievu, jo dvēsele ir tā saikne, kas mums ir ar Dievu, tā ir no Dieva, caur to cilvēks savā ziņā ir dievišķs (cilvēks, kas radīts pēc Dieva tēla un līdzības) . utt. vēl kaut kas, mm ?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]shvep
date: Apr. 25., 2012 - 06:53 pm
#

Principā jau uz problēmu var paskatīties arī šādi:
Dievs radīja cilvēku no 1)māliem (matērijas) 2)dvēseles(iepūstās dzīvības). Māli = miesa, dvēsele = izdzīvošanas instinkts.
Tad Dievs blenza, blenza uz šo savu veidojumu un viņam ne visai patika, jo cilvēks darīja blēņas un uzvedās slikti, kā jau jebkas, kur ir vairāk par vienu komponenti. Mēģināja pats cilvēku iznīdēt, bet nožņaudzās, jo ir praktisks Dievs un neko ārā nemet.
Tagad Dieva koncepts varētu būt aptuveni šāds :
Izdzīvošanas instinkts (dvēsele) ir labi, jo katram ir tiesības uz esību. Miesa (māli), savukārt, ir substance, kas ļauj tīram izdzīvošnas instinktam nodarīt pāri citiem izdzīvošanas instinkta nesējiem. Tātad miesas loma nebūt nav tik viennozīmīga. Tā dvēseli var gan pazudināt(padarot iespējamu nodarījumu citām dvēselēm vai savai), gan glābt(padarot patīkamāku citu vai savas dvēseles izdzīvošanas instinkta apmierināšanu).
Un, tātad.
Dvēselei pašai par sevi nav nekā. Tā sevi nevar ne glābt, ne pazudināt. Bet Dievam patīk, ka dvēseles ar sevi kaut ko dara, savādāk Dievam pietrūks darba un viņu kāds lielāks Dievs palaidīs bezalgas atvaļinājumā.
Ja kāds kaut kur ir teicis, ka dvēsele ir ideāla, tad tur kaut kas nav kārtībā ar interpretācijām. Tāpat var teikt, ka jebkura substance ir ideāla, kamēr uz to neiedarbojas kāda griba vai jebkurš cits spēks, bet tā ir arī amorfa un nekādiem mērķiem nepielietojama.

Un pie kā mēs nonākam? Ideālajai dvēselei ir jābūt iekš miesas, lai Dievs varētu nolūkoties, kā dvēseles darbojas. Savādāk - jēgas nav.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]skaudri
date: Apr. 25., 2012 - 07:10 pm
#

šis ir interesanti.

Atbildēt | Iepriekšējais

from: [info]huinja
date: Apr. 25., 2012 - 06:56 pm
#

Nu, ja tu pieņem tik kristietisku dvēseles un pasaules izpratni, tad jau tev atbilde jāmeklē Bībelē, nevis Cibā. Tu reāli ierobežo iespēju tev atbildēt ar pašu jautājuma uzstādījumu. Tu saki, ka dvēsele ir pilnīga, jo dvēsele ir pilnīga un ķermeniskais ir slikts, jo tā kaut kas saka. A ja nu dvēsele bez miesas nav pilnīga, nevis otrādi? Kas teica, ka nimfomānei un zaglim problēmas ceļas no miesas, nevis no dvēseles? Ja dvēsele ir tas, kas miesai dod dzīvību, kā tu saki, ja miesa bez dvēseles ir nekas.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]skaudri
date: Apr. 25., 2012 - 07:09 pm
#

jā, tā ir, mani interesē vairākuma viedoklis un vairākums garīgo uzskata par ''labi'' un ķermenisko par ''slikti'' , nu bāc, tā ir klasiska izpratne un man tiešām slinkums ar visām atsaucēm & shit, tāpēc, protams, sliktākajā gadījumā no malas izklausās, kā ''viena tante teica'' niekošanās.

bet ja godīgi, tad jā, slinkums rakties bībelē un dažādu teologu doktrīnās (kas varbūt pat ir krasi pretējas) , tāpēc jautāju pēc viedokļa šeit. ņemot kaut vai kā domu eksperimentu, spēli, pieņemot likumus, ka, jā, dvēsele ir pilnīga, jā, miesa, slikta, utt.
bet ne tikai par krist. deep shit iet runa, jo platonisma vadmotīvi ir ļoti līdzīgi, teiksim, filozofisks dzīvesveids, kā attīrīšanās, nolobot miesu, kas saista cilvēku pie alas, lai atgrieztos (? vai tiešām atgrieztos) pie idejiskā pirmavota - dvēseles, kas eksistē t.s. platoniskajā ideju valstībā. platonismā dvēsele ir pilnība. tas , ko šeit saucu par ''labi''/''slikti'' ir stipri vienkāršoti, bet katrā ziņā paldies par konstruktīvo viedokli.
citādi šeit var izplūst bezgalīgi par to ko katrs saprotam ar dvēseli, tāpēc vēlējos izdibināt, kā tad ir vismaz ar to klasisko, ikdienišķo skatījumu.

Atbildēt | Iepriekšējais

from: [info]blue
date: Apr. 25., 2012 - 08:53 pm
#

+

Atbildēt | Iepriekšējais