pajautā! - kūkas

Mums vecumvecā lauku tortes recepte ir biskvītam tāda, ka cik olu, tik ēdamkarošu cukura un tik ēdamkarošu miltu. Nekādas tur cietes un ūdeņi un vēl nezkādi brīnumi :)
Krēmu taisa tādām tortēm vārīto - t.i. izvāra tādu biezu ķiti no miltiem, piena un cukura, paralēli saputo sviestu ar cukuru un tad, kad ķite atdzisusi istabas temperatūrā, sajauc kopā riktīgi un masē tortē gan pa vidu ripām (pamīšus ar zapti), gan pa virsu.
Ja interesē sīkāk, varu mēģināt proporcijas arī krēmam atcerēties :)

Kad ir slinkums kult atsevišķi, kuļam karsta ūdens peldē. Sanāk ātrāk un ceļas tāpat. Tur tikai jāpiešaujas uz aci noteikt, kad ir gana sakults.

Baltumu var arī neputot atsevišķi; galvenais ir tiešām ilgi putot olas kopā ar cukuru (kamēr masa balta un apjomā palielinājusies reizies trīs) un pēc tam iekult miltus.
Ja puto baltumus un dzeltenumus atsevišķi, tad putošanas laiks ir īsāks, bet man kaut kā nepatika rezultāts, kad taisīju šādā variantā.

Putra.
Piens - Pusotra glāze (treknāks - labāk)
Milti - 3 līdz 4 ēd.kar.(visaugstākā labuma, kādi pieejami)
Cukurs 2 ēd.k. ar mazu kaudzīti
Ieber miltus kādā lielākā krūzē, lai ērti maisīt un vietas pietiek arī pienam un cukuram. Pieber cukuru.
Miltus samaisa kopā ar cukuru (mazāka kunkuļošanās iespēja). Sāk liet klāt pienu un maisīt visu kopā.
Lej pienu pamazām, visu laiku maisot, lai nav kunkuļu.
Galu galā vajadzētu sanākt kaut kam līdzīgam šķidrai tumei. Ne tik biezs, kā skābais krējums(par daudz miltu, jālej vēl piens), bet ne tik šķidrs kā saldais no paciņas(būs par šķidru - krēms nestāvēs smuki). Palaistot ar karoti - ka var just tumīgumu.
Nu tad šito putru lejam katliņā un uz ļoti lēnas uguns uzvāra, visu laiku maisot uz lēna. Sanāk tad gan tāds kā biezs, biezs, biezs skābais krējums.
Tad noliek vēsumā (bet ne ledusskapī), lai atdziest. Ik pa laikam jāpieiet pamaisīt, lai nav kunkuļu.

Sviesta masa.
200 grami sviesta (un tikai sviesta)
4 ēd.kar. cukura ar kaudzi.
Sviestam jābūt apsilušam, galīgi auksts neder, nositīsies, kamēr saputosi.
Nu tad to sviestu bļodā ar koka karoti puto kopā ar cukuru, kamēr noriebjas līdz nāvei un viss cukurs ir izkusis sviestā un sviesta masas daudzums palicis apmēram 2x lielāks, kā bija sākumā.

Nu, pa to laiku putra jau būs atdzisusi. Ja nav, jāpagaida. Svarīgi ir tas, ka sviesta masai un putrai jābūt pēc iespējas līdzīgākā temperatūrā ( lai neatūdeņotos krēms).
Tad dara tā - putrā pamazām iemaisa sviesta masu, samaisa, sakulsta visu kopā, kamēr glīti viss vienā masā saiet. Un krēms gatavs !

Gribu jau iepriekš pabrīdināt, ka ir daudz aspektu, kas var krēmu pataisīt ne gluži skaistu. Tas, cik labi milti uzbriest, vai sviestu ražotāji nav līdz augšai ar ūdeni piedzinuši, vai temperatūra notrāpās pareizā...utt.
Ja negribas pārlieku riskēt un mamma būs pūcīga, ja viss nebūs perfekti, ņem šai reizei kādu drošāku krēma recepti. Piemēram ar kondensēto pienu. Čakaris mazāks, bet rezultāts arī gana tradicionāls un garšīgs

Te vairāk uz ņuhu, čuju un poņu jāpaļaujas :)

Pirmo reizi - ir gan. Var nesanākt.