pajautā! - Žurnālistika LU un RSU

ak žurnālistiku mācās?

a pasniedzēji?!

kuššš, kā nav kauna. mācies labāk žurnālistiku :)

kas arī atbild uz manu jautājumu scroll up. Mācīties žurnālistiku, wtf, tad jau deju, zīmēšanu un mūziku arī var iemācīties vnk.

es domāju, ka arī fiziku vai nu māk, vai nevar.

ar katru dienu Latvijā ticu gan, ir tā :) un nav jau obligāti dienēt, lai būtu par defence ministru, un pietiek ar pasūdīgu spoguli, lai priekšā stādītos par fotogrāfu.

es arī varu precizēt -LU piedāvā komunikācijas zinātnes bakalauru ar iespēju SPECIALIZĒTIES SA, reklāmā vai žurnālistikā (3 moduļi).
Pabeidzu žurnālistikas moduli, kur tomēr bija daži priekšmeti, kad vismaz pēc nosaukuma atbilda žurnālistikas tematikai.
bija arī viena prakse un praktiskais kursa darbs, kurā studentiem bija iespēja pašiem uztaisīt kāda raidījuma koncepciju, utml., ko nu katrs gribēja.

nu... tas ir diskutējams jautājums. vispārējo "tvērienu" jau droši vien man, lauku pelei, ļāva apgūt un redzesloku paplašināt arī.
bet citādi domāju, ka žurnālista prasmes un talanti vai nu ir, vai nav, jo iemācīties uzklausīt, interesēties, izprast ir, manuprāt, neiespējami, nemaz nepieminot rakstīšanas, formulēšanas un saturīga teksta veidošanas iemaņas.

par RSU varu teikt tikai savus novērojumus - pie mums uz LU 2.studiju gadā pārnāca vairāki RSU studenti, jo nevarēja drastisko režīmu paciest un ikdienišķo kopsavilkumu rakstīšanu. bet varbūt vienkārši gribēja lielāku haļavu, kas to lai zina.. katrā ziņā LU viņi toreiz pabeidza.

es gan nedomāju, ka var iemācīties plūstoši, raiti, viegli lasāmi un saprotami rakstīt un veidot tekstu. esmu pati mēģinājusi skaidrot/mācīt/palīdzēt saviem bijušajiem maģistrantūras studiju biedriem šo lietu, nekas nav izdevies (varbūt biju slikta skolotāja?). ja cilvēks netver tekstu, kā biedrs Šlesers teiktu, "no iekšām" nejūt labskanību, tad to iemācīties ir grūti, man pat gribētos teikt -neiespējami.
No otras puses - teksta veidošana ir tikai viena žurnālistikas prasme. galvenā tomēr ir un paliek interese par Tevis minēto abstrakto.

Laikam uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos "žurnālistus", kuriem ir attiecīgā žurnālista izglītība.
Var jau trīs četrus gadus nomācīties kā teicamnieks un tik un tā nemācēt rakstīt, var izmācīties arī par zobu tehniķi un būt par vienu no labākajiem žurnālistiem valstī tik un tā.

RSU 2. kursā žurnālistus nodrošina ar prakses vietām, studiju laikā ļoti daudz rakstu darbu, bet pieņemu, ka tie trenē domāšanu un rakstību, arī attieksmes ziņā nav gluži kā viens no pūļa, jo grupas ir mazākas. Drīzāk ieteiktu Stradiņus, lai gan neesmu studējusi LU, savukārt absolventu panākumi vistiešāk atkarīgi no viņu pašu aktivitātes, talantiem, attieksmes ieguldītā darba etc.
Nav tāda reitinga, kas augstāk vai zemāk salīdzīnātu tiešī žurnālistikas programmas Latvijā, šķiet, ZU piedāvā tik pat labi arī Turībā un Vidzemes augstskolā.

(Nav visai korekti, bet esmu aizpildījis megaanketu, tā nopelnījis vismaz morālu labumu!) Tātad, ja runājam par LU komunikatoriem, gan jau ka cibiņam alefs noteikti būtu visai izsmeļošas atbildes (un ne tikai jautājumi).

Bet citādi ieteiktu apmeklēt universitāšu forumus. Tur parasti viss notiek gana nonīmi atklāti, lai būtu drošticami.

Ja gribi praksi jau no pirmā kursa, iesaku Vidzemes Augstskolu (mediju studijas un žurnālistika).

Es visu laiku domāju, kur paliek tie ap 100 komunikāciju speciālistu, ko saražo SZF ik gadu. :)

Hmm uzņēmumu tā kā ir vairāk, nekā šobrīd mediju. Nu vienīgi katram pa PR piekabināt. Tur arī paliek lielākā daļa žurnālistu.