« previous entry | next entry »
Sep. 11., 2009 | 03:17 pm
posted by: zazazelle in pajautaa

pastaastiet, luudzu, ko juus ziniet par luugshanu krelleem, rozhukronjiem, chetkaam?
kaa vinjas atshkjiras piemeeram musulmanjiem un sintoistiem, un kaadas tradiicijas ar taam saistiitas?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {9}

durka

from: [info]durka
date: Sep. 11., 2009 - 02:52 pm
#

es zinu tikai to, ka musulmāni visi ir alu izdzimteņi un kropļi.
kristieši ir melīgi divksīgi bastardi
bet krišnaīti tādi foršji meže dīvainīši

Atbildēt | Diskusija

from: [info]zazazelle
date: Sep. 11., 2009 - 02:53 pm
#

hahaha

Atbildēt | Iepriekšējais

from: [info]unpy
date: Sep. 11., 2009 - 02:58 pm
#

Luugshanu krelleem ir viena kopiiga ieziime - iespēja skaitīt, cik reizes konkreeto luugshanu esi izpildiijis. Taadi skaitaamie kaulinji, principiaali neatshkjiras.

Atbildēt | Diskusija

sirdnA

from: [info]sirdna
date: Sep. 11., 2009 - 04:11 pm
#

Detaļa varētu būt zīlīšu, vai nu kā tos bumbuļus sauc, skaits. Krišnaītiem ir 108, ja atmiņa neviļ, un viena liela, numur 109. Aizskaiti Harē Krišna līdz lielajam bumbulim, pagrieziens par 180 un atkal līdz lielajam bumbulim. Tā reizes piecas sešas dienā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]po
date: Sep. 12., 2009 - 12:22 am
#

Nē, šitiem zombijiem ir jābliež 16x108. Un ka tik ne 2x dienā.

Atbildēt | Iepriekšējais

Maneki Neko

from: [info]amazeme
date: Sep. 11., 2009 - 06:29 pm
#

katoļu rožukronis(http://comps.fotosearch.com/comp/sdc/SDC130/pacelts-apskate-rozukronis_~187278SDC.jpg) sāk skaitīt no krusta, tad uz tās pirmās pērlītes, kas tāda kā mazliet atdalīta, skaita "Tēvs mūsu.."(attiecīgi uz visām šādām atsevišķajām pērlītēm tā pati lūgšana), tālāk seko trīs pērlītes, kas ir kopā, uz tām skaita "esi sveicināta, Marija.." garajā variantā, vai tikai "ave, Maria" ja īsajā, tālāk seko atkal atsevišķā pērlīte, tātad "Tēvs mūsu..". lielajā aplī tāpat - atsevišķās "Tēvs mūsu..", tās desmit, kas kopā, "Marijas". apļa noslēgumā pie tā metāla medaljoniņa bija k/kādas vēl lūgšanas, bet diemžēl neatceros.
pareizticīgo čotkas nav viena strikti noteikta skaita, klosteros parasti izmanto 100nieces kanona - veicamo ikdienas lūgšanu skaita - noteikšanai, mēdz būt arī 300nieces, lielākas gan redzējusi neesmu. pasaulīgie cilvēki parasti izmanto mazākas čotkas - baznīcās nopērkamas ērti ap roku nēsājamas, nelielas čotkas(kur skaits bieži ir 33 - Jēzus vecums, taču atkal ne vienmēr un ne obligāti). uz pareizticīgo čotkām tradicionāli skaita t.s. Jēzus lūgšanu - "Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man grēciniecei/-iekam žēlīgs"(šī lūgšana zināma arī kā "muitnieka lūgšana" no Bībeles stāsta par muitnieku un farizeju, un šajā stāstā meklējama arī lūgšanas ideja). tradicionāli čotkas tika sietas no melnas vilnas, sēja tās mūki, šajā laikā nepārtraukti lūdzoties Jēzus lūgšanu. katrā "bumbiņā" tiek iesieti deviņi krustiņi(mezgli tiek sieti ņemot talkā īlenu). tagad gan bieži sastopamas koka čotkas, ir redzētas arī dzintara utt. par izcelsmi īsti nezināšu pateikt, varbūt ko par to var atrast stāstā par svēto Pahomiju Lielo, kuram Enģelis nodiktēja kopdzīves klosteru noteikumus(ja vien nekļūdos, bet man šķiet tas bija Pahomijs L.). ir zināms, ka čotkas palīdz koncentrēties lūgšanai, kā arī tas, ka pēc tām ērti noteikt/pildīt kanonu klosteros.
100% garantiju mana teiktā precīzumam gan nedodu, drošāk to pārbaudīt kādās gudru cilvēku rakstītās grāmatās, bet nu šis ir cik tālu man zināms un šobrīd atminams:)

Atbildēt | Diskusija

Maneki Neko

from: [info]amazeme
date: Sep. 11., 2009 - 06:41 pm
#

ak jā, vēl to sauc par sirds lūgšanu
meklējot attēlus uzgāju šo, varbūt noder:
'PRAYERS OF THE HEART': This prayer has its origins in the New Testament and is very familiar to the ears and eyes of those who love scripture. See the prayer petitions of the tax collector's prayer (Luke 18:13) 'God, be merciful to me, a sinner' and (Mark10:47), Baritmaeus, who totally trusted Jesus cried out, 'Jesus, Son of David, have mercy on me'. Variations of these prayers have a recorded history of use since the 6th century.
Chotki is the Russian name of what in Greek is called "Komvoskoini" which literally means "knot string" or "string of knots". It originated when a monk tied knots in a string to help him keep track of the number of prayers he had said in his prayer rule. Each time he slept though, a demon came and unravelled the knots, requiring him to re-tie them each day. Finally an angel appeared to him and showed him how to tie particular knots which included the form of a cross, which the demon was unable to unravel.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]zazazelle
date: Sep. 15., 2009 - 05:20 pm
#

liels liels paldies!
man radaas jautaajums skatoties japaanju filmu, kur, apglabaajot cilveeku, visi uzreiz velk no kabatas aaraa taas krelliites, un mirushajam arii saliek abas plaukstas kopaa apliekot apkaart taas krelliites.
mani draugi kurdi arii nekur neiet bez taam krelliiteem, sausmiigi paardziivo, ka sapliist, bet tad daavina viens otram savas. man arii uzdaavinaaja.
saaku domaat arii par to, kaada noziime ir tai pashai sajuutai - ka pirksti virpina taas peerliites...
nu taadas paardomas

Atbildēt | Iepriekšējais