pajautā! - dzīvībai svarīgi - par pēdējiem brīžiem un deadlines

Ja kaut ko nevar izdarīt pēdējā brīdī, tad to nevar izdarīt vispār.

un kā vēl palīdz :). Galvenais atcerēties, ka vēlāk vairāk laika nekļūst un izvērtēt prioritātes.Viss jau ir pašam darot. Noteikti vajag sadalīt darbu pa daļām un katrai daļai nolikt termiņu. Mums tā bija bakalauram, Vispār lai cik stresains bija viss laiks, tomēr tas bija vērtīgi.

Kāpēc grbi izdarīt darbus laicīgi? Kamēr tiek nodots kaut vai minūti pirms deadline un darbs ir labs, tad jau viss ir OK. Tas, manuprāt, ir tikai dabiski - atlikt visu uz pēdējo brīdi, jo tad nepastāv variants nesaņemties. Stress un adrenalīns veicina koncentrāciju un lai cik bezcerīga situācija neliktos, pēkšņi tu tur tupi ar īsi pirms deadlaina pabeigtu darbu, vēl pie tam ļoti labu darbu.

Vismaz tā ar manīm ir un man ir grūti saprast cilvēkus, kas citādā veidā darbojas.

Nezinu, laikam pēc intuīcijas. Es pieņemu, ka iet runa par kaut kāda veida intelektuālu darbu (rakstīšanu/tulkošanu/studijām/ko tamlīdzīgu)?

Nu, es aptuveni pārzinu cik ātri esmu spējīgs rakstīt tīri fiziski, es aptuveni apzinos cik ātrā laikā varu paveikt darbības X, Y un Z un tad kaut kā zemapziņa parūpējas par visu pārejo. Pieredze + intuīcija + loģika - parasti mani nepieviļ.

Diemžēl konkrētāk izskaidrot nemāku, vienkārši ir brīdis, kad kaut kas smadzenēs noreaģē un sāk klaigāt - vecīt, nu esi dirsā, nepaspēsi! - un tad ir laiks centīgi sākt strādāt.

+ man parasti haltūras ir tādas, kuras piekrītu iesniegt jau nākamajā dienā vai pat ar īsākiem terminiem, tāpēc laikam tīri labi mākui izvērtēt nepieciešamo laiku.

Man ir tā, kā kuro reizi.
Ir bijuši darbiņi, kas ir paveikti pēdējā mirklī... tomēr cenšos darīt laicīgi.

Ko tas nozīmē? Tas ir tā, ka piespiest sevi sākt darīt lietas tūlīt pēc uzdevuma saņemšanas, kamēr uzdevums vēl svaigi galvā stāv un ir antuziasms, JO, ja šo brīdi aizlaiž vējā, tad NEKO nevar saglābt un paliek tikai pēdējā brīža variants. Pa vidu pieķerties lietām nekad nesanāk un nesanāks, jo vienkārši rokas neceļas ;)

nu, es gandrīz vienmēr visu izdaru krietni pirms visiem deadline un nekad nekādu stresu nava ;)

ķeros visam klāt uzreiz. tiklīdz kaut kas ienākas, tā sāku darīt. vai vismaz savā galvā saplānoju, kādā secībā un kad viss jādara, lai steigas nebūtu.

nedriikst vilk garumaa, ja apstaajaas un spriezj ir par gruutu, tad to vairs neizdariit
vieniigais kaa var ciiniities ar last second darbiem, 1) dabuut terminja pagarinaajumu, 2) neguleet, nepiiksteet un dariit, neviens cits pie nepadariitiem darbiem nav vainiigs, kaa vien pashi

ir grūti. un reti sanāk iesniegt pirms deadlaina, jo termiņi parasti uzlikti nepiedodami īsi un man pieklibo darba ilguma novērtēšana. reizēm, liekas darbs aizņems trīs stundas, bet paņem divas dienas, reizēm, bet retāk, otrādi. protams ir labi uzspēt līdz deadlainam, bet reizēm klientam pēdējā mirklī mainās domas, kaut kas nepatīk vai steigā ir ielaistas kļūdas un tad ir kā ir. šī ir viena no problēmām, kuru arī cenšos risināt. risinājums varētu būt kārtīgāka plānošana, darba dalīšana mazākos, vienkāršākos darbos un saprātīgu termiņu nolikšana. kā arī kaut kāda sevis motivēšana. tā lai sanāktu strādāt ar laika rezervi, nevis iztrūkumu vai aizejot pa nullēm.

mazāk cibā vajag sēdēt un glupus jautājumus uzdot.

sadali pa etapiem vai faazeem daraamo, vari pat uzrakstiit laika sadaliijumu uz lapas un piespraust pie sienas, tad ej pa etapiem un sviitro, kas izdariits un taa kautkaa...

Pašdisciplīna! Tas arī viss.