pajautā! - Spēles

akmentiņ, lec laukā
krāsas (īsti neatceros)
paslēpes noteikti ar PIESIŠANU (nu, ka pie kāda koka jāpiesit, kad ieraugi to, kas slēpjas)
princesēs
ģimenēs (pēdējiem diviem - nu ludziņas itkā)
+
viss, kas bija uz vietas izdomājams

nē, otrs, man liekas, bija gurķi?
tur bija jāsēž rindā katram jāizdomā krāsa, un tad velns sauca krāsu un soļu skaitu un viens skrēja tos soļus un tad viņam meta bumbu rokās, omg cik sarežģīti, neko nevar saprast.

Praktiski visu bērnību pavadījām dzenājot bumbas - tautas bumba, futbols, volejbols.
Bija kkādas gumijas, gliemezītis, klasītes.
Nekas tāds.

kazaki razboiņiki!!

man ļoti patika kaļimbamba. Kad es biju maza, tad dažos vasaras vakaros iesaistījās puspagalma iedzīvotāju, gan lieli, gan mazi, gan veci. tas bija tik saviļņojošs un liels brīdis. visi kopā, krievi ar latviešiem: "na - što - slu-ga!"
jei, tas bij forši

Nez kāpēc, bet pagalmā nekad nespēlējos. bet tā no āra spēlēm futbols ļoti patika/patīk.

Miinusi.
Barinjsh dumu puiku sit bumbu pret sienu un peec viena atsitiena pret zemi bumba jaatsit pret sienu naakamajam. Nav obligaati aaraa - var speeleet arii dziivoklii pret vertikaali noliktu galdu un peec tam vaakt lustras un loga paliekas.

Kvadraati. Ar tiem nu neiedziljinaashos, lai arii princips nav daudz ko atskjiriigs. Padene dod vairaak punktus kaa vienkaarshi stuurii ielidinaat.

kvadrāti! nu, tur ar bumbu. tieši nesen prātoju - eh, tādus vēl diez kāds spēlē? kā tur ko tur un kāpēc tur skaitīja (punktus?), vot neatceros vairs.

kundziņsalā ar ka'dreiz "lielie tefteļi" šito spēlēja. bija tāda lieta, bija

Tikko atcerējos vēl bija tāda spēle, kurai nosaukumu neatceros, bet doma tāda -
1. piegājienā met 10 reizes un noķer bumbu
2. ar palukstu sasišanu tāpat tikai 9 reizes
3. divreiz jāsasit plaukstas un 8 reizes tā

beigās tur bija ar acīm ciet cik tur metieni, ar atsitieniem, un vēl kaut kas tml..

kaļimbamba, kazaki - razboiņiki, bultiņas, sasaldēšana, kartupeļi, gurķi, sūdos un karaļos, kvadrāts, divpadsmit palkas, augstāk par zemi un noteikti vēl daudz citu, kuras piemirsušās

ar meičām lecām gliemezīti, klasītes, ar lecamauklu un arī gumijas. gumijas citreiz lecu arī mājās ar taburetēm koridorā, kad nebija, ko darīt.

bet man slīīnkums rakstīt katrai aprakstu :)

spēle, kur jāmet bumbu grozā. vadītājs ir karalis. pārējie sastājas aiz pusapļa līnijas, apm soda līnijas attālumā uzvilktas. pusapļa līnija sadalīta pa lauciņiem. tad jāmet grozā. ja iemet, pavirzās uz lauciņu uz priekšu. tā, kamēr tiek līdz pēdējam. ja pēdējo iemet, tad kļūst par karali. karalis var ķert metēju bumbu bez atsitiena pret zemi, ja metējs netrāpa grozā. tad, ja karalis iemet, metējs iet par lauciņu atpakaļ. pēdējais lauciņš ir karaļa lauciņš, bet pirmais - sūda. ja sūds neiemet grozā, karalis noķer un iemet, tad cilvēks, kas stāv uz sūda lauciņa, ir sūdos līdz potītēm. tad līdz ceļiem, viduklim utt. kad tiek pāri galvai, tad izstājas. nu, tā apmēram.

Mēs pagalmā vēl arī pīles un medniekus spēlējām.

Lēnāk brauksi, tālāk tiksi! Salkas (ķerenes).

Mums nebija pagalms. Bija iela, no kuras vajadzēja aizvākties, kad brauca mašīnas...

Ķeršanās- ar platības ierobežojumu un bez (bez- vienreiz džeki pamanījās kādus 5 km aizskriet no sākuma vietas).
Klimpas- modificēti gorodki, tikai varēja diezgan sāpīgi atrauties- vajadzīgi divi ķieģeļi, ap 10 cm garš 3- 4 cm diametrā koks un gara nūja (100- 150 cm), tad ir dažādas figūras kā to mazāko kociņu var mest/sist pa gaisu, pretim stāvošajiem ir jāķer un atkarībā no figūras sarežģītības dabuj punktus. Zilumi un pārsisti deguni/ uzacis/ lūpas arī gadījās.
Ķeršanās ar velosipēdiem.
Ābolu/ ķiršu/ zemeņu zagšana.
Tautas bumba.
Ķeršanās peldus upē (vasarā of course).
Pavasaros- sacensības pa pārplūdušo pļavu uz ledus gabaliem ar kārti atsumjoties. Gadījās arī iekrist ūdenī, bet tur parasti dziļums ne vairāk kā metru pieest.

kazaki razboiņiki!-mmm jā tas tik bija..kaut kas traks :)
futbolu vēl ļoti aktīvi spēlējām un arī kvadrāti vēl bija.


bija arī tādi "mīnusi" uj....uj uj -kur tie laiki. nostaļģija aš` klāt.