pajautā! - par konservētajiem līķiem

Jā ASV tiešām sāk domāt par problēmu, ka pēdējā gadsimta laikā, vai apmēram tā apglabātie mēdz biežāk pārziepēties. Tā nav gluži nebojāšanās - bet nu lai no tāda tiktu līdz skeletam, vajag ilgu laiku - tieši cik ilgu ir atkarīgs no ļoti, ļoti daudz apstākļiem un variējas no vairākām desmitgadēm līdz, ekstrēmos gadījumos, gadu tūkstošiem. Katrā ziņā - vairāk par dziļpazemes pūšanas ceturtdaļgadsimtu būs.

Nē, pārtikas konservanti uzturā kā pārziepjošanos veicinošs faktors tā īsti nefigurē. Ne tādi zārki, pārāk hitraja iebalzamēšana lai līķīts bērēs būtu smuks, rakšana siltās, sārmainās augsnēs, sintētiskas līķdrānas manās biežāk minētas.


Vārdiņi, kurus tu gribi ierakstīt google meklētājā kombinācijā ar citiem, ja vēlies palasīt populārzinātniskos materiālus par tēmu būs "adipocere", "adipocere formation" un "saponification".

Ja ir iekšā un šausmīgi vaig nopietnai lietai - līķu pēcnāves pārvērtību pētīšana ir vesela zinātne un, protams, ir zinātnieki, kas par to raksta vienu disertāciju pēc otras. Līķu pētīšanas Stenforda ir Tenesijas universitāte.. bet man kaut kā ir aizdoma, ka tik nopietni nevajadzēja. Bet ja nu - nu māca jau tiesu medicīnas kursus arī pie mums.

Ar līķu atrakšanu (vārdiņš - 'ekshumācija') nodarbojas tiesu medicīnas eksperti - tātad attiecīgi Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, lokācijas vieta - pie Gaiļezera. Bet saproti jau, tie cilvēki paši personīgi nav līķus atrakuši pēdējos pāris gadsimtus un tāpēc kā dzīvi liecinieki 'tad un tagad' tomēr nederēs.

Nu, es GAN drīzāk atbalstītu viedokli, ka E tomēr nav vis vainīgs, vai nu komentārs ne tur, vai kaut kas pārprasts būs.
URL nebūs, pietiks ar galvenajiem keywordiem, tiešām.

Kāpēc ASV - tāpēc, ka tā nu reiz ir ērti pieejamās informācijas disproporcija - latviski tā nemediķiem tikai viena paveca mācību grāmata manīta - un tur pārziepjošanās bija pamaz.

Un vēl - ASV tāpēc, ka gaļas sadalīšanos ietekmē daudzi faktori, a amerikāņu apglabāšanas tradīcijas līķu tauku hidrolīzi, cik noprotams, laikam jau veicina vairāk nekā mūsējās. Mēs nebetonējam kapa vietas, nelietojam hermētiskus metāla zārkus, kapsētas parasti ir smilšainas, un, ja saprotu, arī balzamēšana nav tik intensīva.

Principā, mans minējums būtu, ka šitam mītam kājas aug no pārīša fenolu, ko izmanto kā taukvielu antioksidantus produktos sākot ar lūpukrāsām un beidzot ar frī kartupeļiem. Tiem tiešām ir tendence uzkrāties cilvēku taukos. It kā jau 2 un 2 liekas vienkārši - *) tās ir vielas ar briesmīgo E (320 un 321?) *) tās novērš zināmu organisku vielu bojāšanos *) tā uzkrājas cilvēku audos, kas ir līdzīgi tiem, kuru bojāšanos novērš. Tik tāl baigi smuki.
Bet ja mītam tiešām kājas aug no šitiem E, nevis kādiem citiem, tad vienādojuma tālākais risinājums ir vienkāršs - tie novērš taukvielu oksidēšanos, straujāk piesaistot gaisa skābekli - bet gaisa skābeklī (kas nozīmē augstāku un mainīgāku temperatūru, kas nozīmē milzīgu varzu gaisā esošo mikro un nemaz arī ne tik mikro organismu) tauku oksidēšanās nav ne pirmais, ne svarīgākais līķa sadalīšanās process un nepārveidoti tauki pārējā ķermeņa bojāšanos neaizkavē.

Pat ja pieņem, ka ir vēl kādi citi E, kas tīri hipotētiski tiešām spēj aizkavēt pūšanu pietiekami ilgi, lai to jau varētu sākt kavēt pārziepjošanās - nu padomāsim matemātiski.. Cik daudz var tie E uzkrāties dzīvojošā organismā - daži miligrami? Varbūt daži grami?
Vai tiešām tie vēl spēlē kādu lomu pēc litra un vairāk intensīvu konservējošo vielu, ko līķī sagāž, lai līķis pirms bērēm nesabojātos?