pajautā! - par konservētajiem līķiem

Nu, es GAN drīzāk atbalstītu viedokli, ka E tomēr nav vis vainīgs, vai nu komentārs ne tur, vai kaut kas pārprasts būs.
URL nebūs, pietiks ar galvenajiem keywordiem, tiešām.

Kāpēc ASV - tāpēc, ka tā nu reiz ir ērti pieejamās informācijas disproporcija - latviski tā nemediķiem tikai viena paveca mācību grāmata manīta - un tur pārziepjošanās bija pamaz.

Un vēl - ASV tāpēc, ka gaļas sadalīšanos ietekmē daudzi faktori, a amerikāņu apglabāšanas tradīcijas līķu tauku hidrolīzi, cik noprotams, laikam jau veicina vairāk nekā mūsējās. Mēs nebetonējam kapa vietas, nelietojam hermētiskus metāla zārkus, kapsētas parasti ir smilšainas, un, ja saprotu, arī balzamēšana nav tik intensīva.

Principā, mans minējums būtu, ka šitam mītam kājas aug no pārīša fenolu, ko izmanto kā taukvielu antioksidantus produktos sākot ar lūpukrāsām un beidzot ar frī kartupeļiem. Tiem tiešām ir tendence uzkrāties cilvēku taukos. It kā jau 2 un 2 liekas vienkārši - *) tās ir vielas ar briesmīgo E (320 un 321?) *) tās novērš zināmu organisku vielu bojāšanos *) tā uzkrājas cilvēku audos, kas ir līdzīgi tiem, kuru bojāšanos novērš. Tik tāl baigi smuki.
Bet ja mītam tiešām kājas aug no šitiem E, nevis kādiem citiem, tad vienādojuma tālākais risinājums ir vienkāršs - tie novērš taukvielu oksidēšanos, straujāk piesaistot gaisa skābekli - bet gaisa skābeklī (kas nozīmē augstāku un mainīgāku temperatūru, kas nozīmē milzīgu varzu gaisā esošo mikro un nemaz arī ne tik mikro organismu) tauku oksidēšanās nav ne pirmais, ne svarīgākais līķa sadalīšanās process un nepārveidoti tauki pārējā ķermeņa bojāšanos neaizkavē.

Pat ja pieņem, ka ir vēl kādi citi E, kas tīri hipotētiski tiešām spēj aizkavēt pūšanu pietiekami ilgi, lai to jau varētu sākt kavēt pārziepjošanās - nu padomāsim matemātiski.. Cik daudz var tie E uzkrāties dzīvojošā organismā - daži miligrami? Varbūt daži grami?
Vai tiešām tie vēl spēlē kādu lomu pēc litra un vairāk intensīvu konservējošo vielu, ko līķī sagāž, lai līķis pirms bērēm nesabojātos?