« previous entry | next entry »
Okt. 24., 2006 | 09:11 pm
posted by: sveetaa_seeta in pajautaa
es, protams, neticu, ka man kāds varētu atbildēt, bet tik un tā:
formula, pēc kuras ar termoluminiscences metodes palīdzību nosaka minerālu vecumu, ir šāda:
vecums (gados) = ekvaliventā doza (rados)/ kaut kāds ātrums (tiešām neizprotu, kāds) (radi/gadā)
varbūt kāds zina, kas tas par ātrumu un kas tās par dozām?
re ku daži vārdi par to, kas ir termoluminiscence (varbūt ir kāds, kurš, to izlasōt, uzreiz saprot formulu):
Kad tiek paaugstināta vielas temperatūra, jonu termiskās kustības veicina lādiņnesēju atbrīvošanos no ķērājcentriem. Kad tie rekombinējas ar luminiscences centros esošajiem pretējās zīmes lādiņiem, rodas termoluminiscences starojums.
Termoluminiscences metodi var izmantot iežu vecuma noteikšanai: minerāliem veidojoties, tajos uzkrājas smagie metāli urāns un torijs, to radioaktīvais starojums izraisa enerģijas uzkrāšanos minerālā.
formula, pēc kuras ar termoluminiscences metodes palīdzību nosaka minerālu vecumu, ir šāda:
vecums (gados) = ekvaliventā doza (rados)/ kaut kāds ātrums (tiešām neizprotu, kāds) (radi/gadā)
varbūt kāds zina, kas tas par ātrumu un kas tās par dozām?
re ku daži vārdi par to, kas ir termoluminiscence (varbūt ir kāds, kurš, to izlasōt, uzreiz saprot formulu):
Kad tiek paaugstināta vielas temperatūra, jonu termiskās kustības veicina lādiņnesēju atbrīvošanos no ķērājcentriem. Kad tie rekombinējas ar luminiscences centros esošajiem pretējās zīmes lādiņiem, rodas termoluminiscences starojums.
Termoluminiscences metodi var izmantot iežu vecuma noteikšanai: minerāliem veidojoties, tajos uzkrājas smagie metāli urāns un torijs, to radioaktīvais starojums izraisa enerģijas uzkrāšanos minerālā.
from: minchux
date: Okt. 24., 2006 - 09:18 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from: sveetaa_seeta
date: Okt. 24., 2006 - 09:21 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: maris
date: Okt. 24., 2006 - 09:24 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from: sveetaa_seeta
date: Okt. 24., 2006 - 09:28 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: maris
date: Okt. 24., 2006 - 09:54 pm
#
http://en.wikipedia.org/wiki/Thermolumi
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: sveetaa_seeta
date: Okt. 24., 2006 - 09:57 pm
#
paskatīšos tad šito arī.
Atbildēt | Iepriekšējais
from: antuanete
date: Okt. 24., 2006 - 09:27 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from: sveetaa_seeta
date: Okt. 24., 2006 - 09:29 pm
#
un kas tās ir par dozām, kuras dala ar to ātrumu? es tās varu nosaukt vienkārši par dozām un visiem radīsies sajūta, ka es zinu, ko runāju?
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: antuanete
date: Okt. 24., 2006 - 09:33 pm
#
Iesaku pameklēt iekš wikipēdijas.
Atbildēt | Iepriekšējais
from: antuanete
date: Okt. 24., 2006 - 09:34 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: sveetaa_seeta
date: Okt. 24., 2006 - 09:46 pm
#
ir tāds pasniedzējs markots. pie viņa man arī jāstāsta.
jā, es varētu mēģināt fiksi iepazīties ar kādu vecu ģeologu. vienīgi šovakar to darbu vajag uzrakstīt. baidos, ka ķermenis varētu nobīties un pa nakti saslimt (tā man mēdz gadīties, nopietni)
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: antuanete
date: Okt. 25., 2006 - 10:16 am
#
Pie Ģirtiņa vajag aiziet uz ģeologiem, gan jau viņš izstāstīs.
Atbildēt | Iepriekšējais
es tagad simuleeshu, filozofeeshu un fantazeeshu....
from: illegal
date: Okt. 25., 2006 - 08:47 pm
#
pievadot energiju atomam, elektrons paariet ierosinaataa staavoklii un paarlec no vienas orbiitas uz otro, vai ne? bet vinsh vislaik nevar atrasties ierosinaataa staavoklii, taapeec peec kaada laika vinjam jaakriit atpakalj uz pirmo - zemaako liimeni. kriitot atpakalj - izdalaas gaismas kvants. termo - vareetu buut taapeec ka kautko silda, luminiscence - taapeec, ka sildot saak spiideet.
runaajot par iezhiem, tas laikam ir specifiski un skatoties kas kur spiid, cik ilgi un kaa - laikam kautko var noteikt..
tagad kas taa par formulu un kas tie par radiem.. nu maasas braalji tie diezvai ir, ne?
vecums - taatad katrai vielai ir pussabrukshanas periods - un katrai tas ir savs... laikam jau pievadot iezim energjiju - apstarojot vai karseejot (infrasarkanie stari starp citu) - taatad tiek pielietots elektromagneetisks starojums.. tie smagie metaali kas ir iezii absorbee sho starojumu atshkiriigi viens no otra.. ja ir zinaams, kaads metaals ir tai iezii (??) tad izmeerot (???) ekvivalento dozu - tipa smagaa metaala elektrons kriitot atpakalj no ierosinaataa liimenja uz pamatliimeni, atdod gaismas kvantu (hv) ar kautkaadu viljnja garumu - visticamaak, ka EM radioaktiivais starojums, ko droshvien meera rad`os... taatad ja to var nomeeriit un zin kas to dod aaraa (droshi vien peec taa, cik tam rad`am ir liels vilna garums) tad varbuut peec kautkaadaam tabulaam vai formulaam atrod to sauceeju - aatrumu, kas manupraat, ir taads, kaa - par cik samazinaas apstarotaa iezha starojuma daudzums viena gada laikaa... liidz ar to var logiski jau izdomaat.
tipa -
ja es zinu, ka auto kustaas ar saakuma aatrumu 1 km/min bet izsleedzis motoru un vienas naakoshaas sekundes laikaa aatrums samazinaas par vienu metru.. tad - aatrums ar samazinaas.. un treshajaa sekundee auto brauks ar aatrumu 997 m/min | tad tie radi/gadaa ir taa viena sekunde, kura samazinaas, ekvivalentaa doza rados ir tie 997 m/min ko es nomeeru shodien skatoties uz iezi un vecums gados ir aatrums (m/s), ar kaadu es braucu konkreetajaa briidii par atskaites punktu njemot saakuma aatrumu un negatiivo paatrinaajumu - nu to 1 metru sekundee.. :D
tagad taa. kad aizstaaveesi, tad man pastaastiisi, vai mana filozofeeshana un simulaacija ir uz to pusi, kaa tas viss ir patiesiibaa...
Atbildēt