pajautā! -

Hm, mākslas akadēmijā māca medicīnu?

Ha, atkal rases teorija, cita starpā es nupat lasu ka virknē ASV universitāšu sākta izmeklēšana par aizdomām ka praktizēts rasisms. Pret baltādainajiem.

Un kad es skatos uz šito kursa aprakstu, man arī visādi jautājumi rodas. Diezgan daudz. Te droši vien būtu offtops.

omg how fucking wrong

Citādi spējīgs ir ja ir ādas citādas īpašas spējas, nu tur savantiska atmiņa vai eholokācijas spēja vājredzīgam ( ir tādi cilvēki), bet ja ir tikai mazāk spēju tad ir mazāk spējīgs jeb invalīds.

Kur problēma ar vārdu invalīds? Tas jau tieši tulkojas kā nespējīgs?

Esmu dzirdējis abus variantus no mediķiem un man tā šķiet drusku matu skaldīšana, galu galā persona ar invaliditāti un invalīds ir tieši tā pat kā persona ar prasmi vadīt auto un autovadītājs vai persona ar reducētu folikulāro aktivitāti galvas ādā jeb plikpauris, persona ar galvas matu melanodiversitāti jeb rudmatis , visos gadījumos labāk ir teikt īsāk.

Nu jā dažreiz cilvēki fokusējas uz nebūtisko, būtiskais ir lai būtu rampas, platformas, protēzes, neirointerfeisi, terapijas utt.

Nu jā ir vērts iedabūt max infas sakaru kanālā uz laika vienību, tāpēc jo īsāk jo labāk.

/Viņi nav jāārstē. Ar viņiem ir jāmācās dzīvot kopā, un tas ir jādara mums, nevis viņiem./

Lūk šeit manuprāt ir kļūda. Tas noved pie vājuma un nevarēšanas veicināšanas/ kultivēšanas. Jebkurš defekts ir jānovērš. Defekts ir jebkas kas samazina varēšanu. Nenovērsti defekti uzkrājas un vājina visu sistēmu kopumā. Vājāka sistēma [ sabiedrība šajā gadījumā] savukārt vājina katru savu elementu. Kā redzam šeit sanāk process kuru var aprakstīt kā nevēlamu pastiprinošu atgriezenisko saiti. Tāpēc es uzskatu ka viss kas atiecas uz invaliditāti ir medicīnas [ psiholoģiju ieskaitot, protams] joma. Plāns ir novērst visu kas traucē. Esam uzmanīgi un nesajaucam - nevis novērst vājos bet novērst vājumu. atra persona ir suverēna un uzdavums ir padarīt vi;nu max spēcīgu un varošu. Ja vēl neprotam [daudzas slimības vēl nav ārstējamas] - izpētīt kā. Ieguldīt līdzekļus izpētē un konstruēšanā.

P.S. jā es pieeru tiem mežoņiem kuram ar vārdu nēģeris arī nav nekādu problēmu

Nu tas ir elementārs draudzīgums, speciāli saukt cilvēku tā kā viņam nepatīk nav racionāli. Tas kas manuprāt ir nepareizi - nepareizi ir tērēt šim te ``cilvēcīgumam`` [darba grupām un komitejām un projektiem par tēmu `` kā nu mēs ko tagad sauksim``] naudu, labāk ir to naudu novirzīt augstāk minētajām terapijām, protēzēm, platformām utt.

Jā uzmanīgi ar sensitīvu info, tas ir pareizi. Par to iekļaujošo valodu - bet tad tā ir tā pati situācija kas teiksim ar mākslas darbiem kuri ir par reliģijas tēmu un tad ticīgie ceļ brēku ka viņus tipa aizvaino/ vajā, reku nupat grieķijā viens deputāts izvandalēja izstādi jo redz mākslas darbi ikonām līdzīgi un tad ir Muhameda karikatūras un aizvainoti muslīmi utt. Tad ko daram? Es domāju - turpinam teikt nēģeris un zīmēt karikatūras, tajā pašā laikā nedarot pāri ne melnādainajiem ne musulmaņiem. Bieza āda un pašpietiekamība arī ir jātrenē. Vieanlaicīgi reāla vardarbība uz jebkura pamata ir kategoriski nepieļaujama.

OK

Also apskatījos, tezaurā ir

https://tezaurs.lv/inval%C4%ABds:1

Īpašās vajadzības ir arī jaunajai māmiņai ar ratiem, ja runa ir par piekļuvi, kas vainas īpašām vajadzībām? Tas, ka tās ir īpašas, vai tas citiem nolasās kā “ārpus normas”, līdza ar to “nenormāls”, līdz ar to neatbalstāms? Es cenšos izprast, no kurienes tam aug kājas.

/“cilvēks, protams, tramvajā nevar iekāpt, toties algebru pārzin perfekti”?/

Nu tas sanāk citādi spējīgs, citi atkal tramvajā var iekāpt bet algebru nezina.

Nu vai diemžēl mazāk spējīgie piemēram Dauna sindroma gadījumā.

Kādas? Tas nav retorisks jautājums, es papētīju literatūru un neatradu nekādas references par asimetriskām jeb apsteidzošām spējām pie Dauna sindroma. Autisma gadījumā - jā, šizofrēnijas gadījumā - jā , iespējams, Dauna gadījumā diemžēl nē.

Esmu dzirdējis/ lasījis šo pieņēmumu, baidos ka tas tā ir tālu ne vienmēr. Kāpēc? Tāpēc ka neokortekss - smadzeņu lieo pusložu garoza - cita starpā strādā kā inhibitors kas ļauj mums kontrolēt instinktus, tieksmes, impulsus. Ja šī sistēma nestrādā - impulsi netiek kontrolēti, līdz ar to slimnieks daudz mazākā mērā var kontrolēt teiksim izsalkuma, slāpju, dusmu, seksuālās utt dziņas. Jā tas nebūs plānots ļaunums kā sociopātijas, narcisisma gadījumā bet no tā ne mazāk bīstams.