pajautaa

Ģimenes strīda risināšana/mediācija?

« previous entry | next entry »
Sep. 11., 2020 | 11:38 am
posted by: dominika in pajautaa

Sveiki! Vai kāds/a varētu ieteikt, varbūt no personīgas pieredzes, speciālistu un/vai rīcības plānu smaga, ieilguša ģimenes strīda risināšanā?
Konkrētāk, runa ir nevis par laulāto vai dzīvesbiedru attiecībām, bet gan vecāka attiecībām ar pieaugušu bērnu un viņa laulāto. Situāciju sarežģī tas, ka pastāv aizdomas, ka vecākam varētu būt nediagnosticēta psihiska saslimšana (ir manīts nepamatots, pārspīlēts aizdomīgums, delūzijas, sašķobīta realitātes uztvere), un tādejādi nav zināms, cik lielā mērā vecāks būtu gatavs iesaistīties konflikta risināšanā. Taču tā kā sadzīves apstākļi liek samērā regulāri tikties, vecākam nav pastāvīga darba (zināmā mērā finansiāli atkarīgs no bērna, ko noliedz), kā arī vecākam un bērnam pieder kopīpašums, būtu ļoti nepieciešams speciālista padoms, kā tai pusei, kas ir gatava kaut ko darīt, rīkoties, uzvesties, lai mazinātu emocionālo stresu un vismaz nepasliktinātu, bet, ja iespējams, uzlabotu situāciju, līdz otra puse ir gatava iesaistīties konflikta risināšanā un kopīga kompromisa atrašanā. Diemžēl attiecības ģimenē nav pārāk emocionāli tuvas un atklātas, tādēļ situācija ir ļoti samilzusi, tik tālu, ka ir nepieciešama kaut kāda intervence, jo pastāv bažas, ka vecāks var rīkoties neadekvāti, apdraudot sevi vai citus. Būšu pateicīga par jebkādu noderīgu ieteikumu.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {7}

honeybee

from: [info]honeybee
date: Sep. 11., 2020 - 01:45 pm
#

esot tāda lieta kā psihologa vai psihoterapeita mediācija. personiskās pieredzes nav, bet viņi, cik saprotu, ar to nodarbojas. lai gan izklausās sarežģīti :(

Atbildēt | Diskusija

dominika

from: [info]dominika
date: Sep. 11., 2020 - 02:08 pm
#

Paldies. Nu jā, es te jau sagūglēju informāciju par strīdu mediāciju, nosūtīju saviem radiniekiem; lielākā problēma ir tā, ka cik es saprotu, jēga ir tad, ja mediācijā iesaistas abas konfliktējošās puses, bet nav skaidrs, vai uz to ir reālistiski cerēt šajā situācijā. Tāpēc arī domāju, varbūt kādam ir personiska pieredze, kā, cik lielā mērā un vai vispār ir iespējams kaut kā šādu situāciju uzlabot. Ko darīt, karoč.

Atbildēt | Iepriekšējais

dominika

from: [info]dominika
date: Sep. 13., 2020 - 03:52 pm
#

Paldies!

Atbildēt | Iepriekšējais

A

from: [info]klusums
date: Sep. 13., 2020 - 02:22 pm
#

Ģimenes psihologs/psihoterapeits liekas piemērotākā opcija. Ja arī nevar vecāku tur dabūt, tad šādiem parasti ir vairāk pieredzes ar starppaudžu konfliktiem un varētu vismaz atbalsta funkciju veikt.

Atbildēt | Diskusija

dominika

from: [info]dominika
date: Sep. 13., 2020 - 03:52 pm
#

Paldies!

Atbildēt | Iepriekšējais

porcelāna lellīte

from: [info]neraate
date: Sep. 14., 2020 - 09:18 am
#

Es droši vien arī meklētu rokā ģimenes ārstu un ideāli, ja pierakstītos uz vizīti, bez apsūdzībām un vainošanas, vienkārši izstāstītu tos delūziju u.tml piemērus un lūgtu nākamajā reizē, kad pacients atnāk, pievērst vairāk uzmanības. Jo tas, ka cilvēks nejauks un varbūt krāšņi izpildās nenozīmē, ka tur obligāti ir arī garīga vaina, bet ja viņš rūp, var savas raizes izstāstīt mediķim, kas vajadzības gadījumā var arī nosūtīt tālāk uz izmeklējumiem un iespējams tiešām ko diagnosticēt

Un ja par pragmatisko - pat ja kopīpašums, nav obligāti jādzīvo kopā, var meklēt variantus dzīvot atsevišķi un iepriekšējo platību izīrēt, citreiz attiecībām vienkārši vajag distanci.

Un pieaugušajam bērnam vienkārši psihoterapiju pastrādāt ar sevi, kaut vai palasīt grāmatas par tēmu, nu jau ir arī diezgan daudz dažādas pieejamas. Pieaugušie bērni, bija oar Toxic parenting, nosaukumu neatceros, manuprāt latviski nav tulkota. Tās pašas Sarunas par laimi

Atbildēt