Sep. 14., 2020 | 09:18 am
No:: neraate
Es droši vien arī meklētu rokā ģimenes ārstu un ideāli, ja pierakstītos uz vizīti, bez apsūdzībām un vainošanas, vienkārši izstāstītu tos delūziju u.tml piemērus un lūgtu nākamajā reizē, kad pacients atnāk, pievērst vairāk uzmanības. Jo tas, ka cilvēks nejauks un varbūt krāšņi izpildās nenozīmē, ka tur obligāti ir arī garīga vaina, bet ja viņš rūp, var savas raizes izstāstīt mediķim, kas vajadzības gadījumā var arī nosūtīt tālāk uz izmeklējumiem un iespējams tiešām ko diagnosticēt
Un ja par pragmatisko - pat ja kopīpašums, nav obligāti jādzīvo kopā, var meklēt variantus dzīvot atsevišķi un iepriekšējo platību izīrēt, citreiz attiecībām vienkārši vajag distanci.
Un pieaugušajam bērnam vienkārši psihoterapiju pastrādāt ar sevi, kaut vai palasīt grāmatas par tēmu, nu jau ir arī diezgan daudz dažādas pieejamas. Pieaugušie bērni, bija oar Toxic parenting, nosaukumu neatceros, manuprāt latviski nav tulkota. Tās pašas Sarunas par laimi
Un ja par pragmatisko - pat ja kopīpašums, nav obligāti jādzīvo kopā, var meklēt variantus dzīvot atsevišķi un iepriekšējo platību izīrēt, citreiz attiecībām vienkārši vajag distanci.
Un pieaugušajam bērnam vienkārši psihoterapiju pastrādāt ar sevi, kaut vai palasīt grāmatas par tēmu, nu jau ir arī diezgan daudz dažādas pieejamas. Pieaugušie bērni, bija oar Toxic parenting, nosaukumu neatceros, manuprāt latviski nav tulkota. Tās pašas Sarunas par laimi