pajautā! - Atšķirīgs interneta ātrums ierīcēs

vifija dzelzis
dzelzis var gadīties pavecāks un neķert max speed
ir ātras tīklenes - AC
ir lēnākas - bgn

RJ45 ftw!

802.11n ir līdz 600Mbps. Bet viennozīmīgi nav - liela daļa aparātu tik tiešām atbalsta standarta noteikto pamatprasību līdz 150/300Mbps.
Un reti kuram telefonam nav n, visiem jau 5 gadus atpakaļ bija gan n, gan ac iekšā.

Ja lieto. vienlaicīgi, tad telefons iespējams, aizņem visu joslu.
Kopējā caurlaidība, piemēram 300Mbit/sec WIFI ir 37.5 MB/sec.

Caurlaidība ir kopējais datu apjoms (Mbit vai MB), ko var izgāzt sekundē pa "trubu" - vai nu vadu, vai bezvadu tīklu. To dala uz visām iekārtām, kas šo trubu izmanto.

Uz katru tavu konkrēto ierīci (mobilo tel, datoru vai ko citu) lielākais ātrums ir ne lielāks par šaurāko vietu trubā. Un, kā jau teicu, vēl tiek dalīts ar visām pārējām iekārtām, kas lieto šo trubu.

Piemēram, ja tev ir 1Gbit (1000Mbps) interneta pieslēgums, tam tehniskā caurlaidība ir 125MB sekundē.

Bet tu to lieto ar vienu WIFI iekārtu, kas spēj WIFI ātrumu ne lielāku par 300Mbit, kas ir 37.5 MB sekundē.

Tālāk tev iekārtas ir pieslēgtas tikai vienam WIFI, un tās ir 2as.

Pieņemot, ka abas spēj izmantot 300Mbit WIFI (vecākas iekārtas to ne vienmēr spēj), ja ieslēgta ir viena, tā spēj max 37.5MB/s -- ja viss ir ideāli. Realitātē tie droši vien būs kaut kur 10-20MB. Ja būs pieslēgtas vienlaicīgi abas, tad cik katra pumpēs, būs pēc randoma (ja vien WIFI iekārtā nav sakonfigurēts, kā sadalīt trubu pa iekārtām), bet jebkurā gadījumā kopējais ātrums viņām nevarēs pārsniegt WIFI trubas "platumu" jeb caurlaidību.

Pie kam jārēķinās, ka caurlaidība attiecas uz visu informācijas plūsmu. Tātad vēl tiek dalīta lejuplādēm un augšuplādēm. Ja lieto, piemēram, torrentus, tad sīdojot tu vari patērēt dofiga augšuplādes un par attiecīgu lielumu samazināsies tavas lejuplādes ātrumi.

Būtībā no 1Gbit interneta pieslēguma jēga ir tikai tad:
1) ja izmanto Gigabit switchu (vai rūterī ir iebūvēti gigabit vadu porti) un slēdz datorus ar gigabita pieslēgumu pa vadiem;
2) ja izmanto 1Gbit WIFI
3) vai vairākus mazāka ātruma WIFI (kuri pieslēgti interneta rūterim pa Gigabita vadu), un iekārtas sadala pa šiem dažādajiem WIFI, lai, teiksim, viena iekārta slēdzās pie viena, cita pie otra.

Jebkurā citā gadījumā, tiek pārmaksāts par neiztērēto "plato trubu", kuru tava šaurā truba tāpat neizmanto.

bet tavā gadījumā pirmais jautājums ir par novietojumu. Vai datoriem WIFI ātrums tiek mērīts pie WIFI rūtera tuvumā? Caurlaidību ļoti var ietkemēt gan betona (īpaši armētās) sienas, gan dažreiz pat skārda jumts un tamlīdzīgas lietas.

Ā, un 7MB/sec aptuveni atbilst 56Mbps ātrumam, kas izklausās pēc vecā WIFI 802.11g standarta. Vai nu veci datori/wifi puļķi, vai datoros nav ieslēgts atbalsts lielākam ātrumam (802.11/n 802.11/ac) vai WIFI rūteris nav nokonfigurēts tā kā vajag.

Nu tad tev ir citi rijēji pa vidu, iespējams. kāds varbūt pieslēdzas tavam wifi.
Vai arī citu wifi traucē tavējam.

Vai arī -- ļoti ticams -- 4G nevelk. Pārsātināts pa vakariem varbūt.

Man tā bija, kad dzīvoju daudzstāvenē. Tipa LMT 4G viss forši, bet straumēšanu nevelk, un vispār pa vakariem viss noklājas un kļūst lēns. Pārāk daudz lietotāju uz kubikmetru.

Vai eksperimenta laikā mobilie dati telefonam ir izslēgti?

Un vēl viens iespējams iemesls – telefons un rūteris prot arī 5GHz, bet dators – tikai 2.4GHz (daudzstāvenēs 2.4 ir piebāzts kā pilns trolejbuss).

Nu tad izslēdz, citādi tas telefona samērītais ātrums varbūt pa tiešo no 4G nāk, nevis no rūtera.

Datori kā nu kurais, jaunāki prot arī 5GHz. Tas pats par rūteriem.