pajautaa

apvainošanās

« previous entry | next entry »
Jun. 19., 2018 | 12:55 pm
posted by: tikko_pamodos in pajautaa

Padoms vaig. Tuvs cilvēks ģimenē jau kopš bērnības sirgst (nezinu, kā to citādi apzīmēt) ar apvainošanos, kas pakāpeniski laika gaitā ievērojami progresējusi.

Vai jūs varat, lūdzu, ieteikt teorētisko literatūru (rakstus, grāmatas, pētījumus, intervijas u.tml.) par šo tēmu? No psiholoģijas, attiecību veidošanas, personības izaugsmes, nezinu, kāda vēl skatpunkta. Kā cīnīties, ko un cik daudz var palīdzēt ģimene, lai palīdzētu mazināt šo sakāpināto pasaules uztveri. Pie kādiem speciālistiem vērsties, ja tas vispār var ko līdzēt. Cilvēkam drīz būs 25 gadi. Pēdējā laikā kļūst neiespējami kontaktēties, tikko kā kaut kas nenotiek pa prātam, pirmā reakcija - sapūšas un nerunā. Apvainojas pat par pavisam ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, ja kāds no mājiniekiem uzreiz nevar pacelt telefonu un atzvana pēc mirkļa. Paldies par ieteikumiem un komentāriem.

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {86}

gnidrologs

from: [info]gnidrologs
date: Jun. 19., 2018 - 02:05 pm
#

Slap in da face.

Atbildēt | Diskusija


tikko_pamodos

from: [info]tikko_pamodos
date: Jun. 19., 2018 - 02:08 pm
#

Nedomāju, ka fiziska vardarbība palīdz ko risināt. Gluži pretēji.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gnidrologs

from: [info]gnidrologs
date: Jun. 19., 2018 - 02:43 pm
#

Es biju domājis necensties viņu ucināt, bet pasūtīt nah. Grib bozties, lai božas. Tāda uzvedība līdzinās izlutināta bērna ņurkščēšanai. Pielabināties nevajag. Ja viņam ir 25, tad jāsāk uzvesties kā pieaugušam un tā ir viņa problēma.
Vienīgā atruna būtu, ja reāli psihiski slims.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


tikko_pamodos

from: [info]tikko_pamodos
date: Jun. 19., 2018 - 05:08 pm
#

Tev ir ģimene? Kādas ir tavas attiecības ar brāļiem, māsām, vecākiem? Tu vienmēr atstum savus tuvos, kas, iespējams, "neuzvedas kā pieaugušais"? Cilvēks ir pieaudzis, bet kaut kas pašreiz galvā saslēdzies tā, ka apvainošanās kļuvusi par ikdienas parādību. Neviens neucināsies, bet arī negrasās izstumt un norobežoties.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gnidrologs

from: [info]gnidrologs
date: Jun. 19., 2018 - 06:11 pm
#

Censtos noskaidrot vai nevajag rīt kādas zāles, lai atčakarētu smadzenes. Katrā ziņā te tiešām svarīga vēsture. Vienkārši ir cilvēciņi, kurus ģimenē par daudz lutinājuši un tad viņi tādi paliek aiz pieraduma. Tev jau kāds teica par to līdzatkarību. Tur vienīgo risinājumu redzu - nu bozies bozies, kamēr pašam apniks. Ļoti izklausās pēc infantilisma. Kāds skarbāks vārds vai vienaldzība vienkārši signalizēs, ka sorī, tava bošanās nestrādā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


slinkukakis

from: [info]anima_de_nera
date: Jun. 19., 2018 - 07:45 pm
#

ja no bērnības, tad varētu būt, ka sākotnējā problēma vai rakstura iezīme ir apaugusi ar treknu kārtu pieraduma, ka tā ir normāli, ka tā šai dzīvē funkcionē visi.

Atbildēt | Iepriekšējais


Mežiniece K.

from: [info]hekate
date: Jun. 19., 2018 - 03:45 pm
#

no ieraksta nesapratu, kam ir kaut kas ārisina. Visa šī situācija ir problēma kuram? Tas cilvēks jūtas neapmierināts ar situāciju? Vai apkārtējie jūtas neapmierināti? Tam, kurš jūtas neapmierināts, ir jāmaina pašam sevi. Nevis jums jāmaina viņš. Neviens negrib, lai kāds no malas atnāktu un sāktu viņu mainīt. Es arī apvainotos.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


tikko_pamodos

from: [info]tikko_pamodos
date: Jun. 19., 2018 - 05:08 pm
#

Tu pati saprati, ko uzrakstīji?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gnidrologs

from: [info]gnidrologs
date: Jun. 19., 2018 - 06:13 pm
#

Tur viss ļoti saprotami. Jums vajag, lai viņš neboztos?

Atbildēt | Iepriekšējais