pajautā! - spēles

izs[iegojām skolotājus :DDDD

izspiegojām :D

augstāk par zemi, k.kādi tur bumbulīši vai vvz kas, barbiju māja deg, ārstos, salkas pa visu skolu..... tāa k.kā

a tagad es šad tad mēdzu uzspēlēt tād spēli, kā prātiņ nāc mājās

tikai noteikumus vēl nevaru īsti uzķert :)

Kaļimbamba
Augstāk par zemi
Klusie telefoni
Māmiņās un tētos
Dakteros
Futbolu
Desiņas
Aizmirsu, kā sauc spēli, kur skraida un šaudās :-)

Gan jau bija vēl kādas..

"akmentiņ, lec laukā", Kalimbamba(man šķiet, tā bija tas nosaukums), luksoforos, "augstāk par zemi"

cik atceros:
sastājas divas komandas viena pret otru, sadodas visi rokās. un tad sauc "kaļimbamba, mārtiņš idji suda:)". tad nu izsauktais mārtiņš tešas kādu roku starpā - ja rokas pārrauj, tad ņem vienu mūsējo sev līdzi, ja nē, tad mēs paturam mārtiņu:)

nu mees speeleejaam shitaa...

sadalaas divaas komandaas... katra sadodas rokaa... tad viena komanda sauc kaadu no otras komandas un shis skrienot meegjina paarraut rokas (pirmajai komandai), ja sanaak, tad vinjsh njem vienu liidzi uz savu komandu, ja nesanaak, tad paliek shinii komandaa... taa kameer viena komanda beidzas :D veel tur bija kautkaads skaitampantinjsh kaljibambaa... bet to es neatceros...

izveido divas komandas. tad abas komandas nostājas dažu metru attālumā viena no otras, katra komanda sadodas rokās. viena skaita krievisku pantiņu (kuru, protams, vairs neatceros), kur beigās saka, piemēram, "Lienīte сюда". tb, nosauc viena pretinieku komandas bērna vārdu, kuram nu ir jāskrien ātri tieši iekšā pretinieku "dzīvajā ķēdē" un jāmēģina tai izlauzties cauri. ja neizdodas izlauzties cauri sadotajām rokām, Lienīte stājas pretinieku komandas rindā.

Kazaki-razboiņiki, augstāk par zemi, vācu paslēpes (kaut kā tie noteikumi atšķīrās no parastajām), kaļim-bam-bam.
Dakteros spēlējām :)

gumijas lēkājām:)
tā kā pie mājas bija sporta laukums, tad visas izrietošās spēles:
fūzis, basīts, volejbols, ja novācās lielāks bars, tautas bumbu jeb tauteni, mīnusus,
ziemā - hokejs un daiļslidošana:)

a tā, viss iepriekš minētais (kaļimbamba, paslēpes, lomu spēles utt)
kā arī notika tusēšana pa štābiņiem un kariņi š†abiņu starpā;)
vai arī miera sarunas ar miera pīpi un gardumiem:)

bez augstaak mineetajaam tautas bumbu (arii tagad veel reiz pa reizei :)

2 par maz, 3 par daudz.
krāsas.
dirsiņas (tā to tiešām sauca!)

Dirsiņas - tauta guļ zemē. Viens ar bumbu stāv un mēģina ar to trāpīt guļošajiem, kuri to drīkst atvairīt tikai ar apakšstilbiem. Ja trāpa kur citur - parasti jau pa to pašu vietu, tas trāpītajam jāceļas un tagad viņš ir ar bumbu.

Vēl ir iespēja bumbu noķert ar rokām un mest pa pašu metēju. Šitādā brīdī bumbas metējam fiksi jākrīt zemē un jāvicina kājas un jāvairās.

Vispār tur vēl daudz nianses...kamēr bumba nav pie metēja, bet lido pa gaisu, vai guļ zemē, gulošie drīkst pamukt tālāk, savādāk nav brīv pārvietoties. Smalki, vispār.

Tauta sadalās pāros, stāv viens otram aiz muguras. Ir vēl viens, kurš mūk prom un otrs, kas ķer. Mucējs var glābties, ja nostājas kāda pāra priekšā, tad sāk mukt tas, kurš izrādījies trešais.

Ja mucēju noķer, tad lomas mainās un bijušais ķerājs pats sāk mukt kāda pāra virzienā.

bez jau nosauktajām - bija vēl spēles ar bumbu un sienu, tādas kā piemēram "zivtiņas", kad visi skraida gar mājas sienu un tēlo zivtiņas, bet zvejnieks ar bumbu met un cenšas trāpīt kādam. gandrīz kā tautasbumba.

un kas tā par spēli?

a mees "dakteriishus" speeleejaam..:))

pie mums taas salkas sauca par ljeckaam, vispaar vaardu salkas tik pirms paris gadiem pirmoreiz dzirdeeju :P

sunīši

barinjsh beernu
viens ir kjeeraajs paareejie beeg, tiko kjeeraajs kaadam pieskaras, tad tas kljuust par kjeeraaju un skrieshana turpinaas - kjipa nodod taalaak ljeckas! :P
un veel bij ljeckas ar padoshanaam un bez - tas ir taa, kad, ja ir ar padoshanaam, tad tu vari atsisties pret to pashu ljeckas deveeju, ja ne - tad jaakjer kaac cits, tikai ne tas, kas pirms tam bija kjeeraajs un no kura dabuuji ljecku ...
kaut kaa taa
OMG kaadus tik sviestus nespeeleejaam :P

bija takš arī kartupeļi:)
sastājas aplī un spēlē kā volejbolu. kurš nolaiž lejā, tas tupstas aplī:) un tā uz priekšu:) kaut kā tur bijaar to izsišanu ar;)

Sālstabiņus, kutkiņu, Zemes dalīšanu, Ēzeļus, Kazakus razboiņikus... un tās augšminētās..

Apkopo - tad varēs papildināt vēl!:)

Nu mēs lielu daļu vēl joprojām spēlējam. vasarās, pagalmā... ar sīkiem kopā.. un tad lielie z irgi iekarst tā, ka aizmirst padoties un tā....:)

nu vēl jau bija arī:
lecamauklas - klasīšu tipa, kur dažādi veidi no 1 līdz 10
kaut kādas sarežģitās, kur divi griež un tu pa vidu lec pāri vienai vai divām auklām:)
klasītes - uzzīmētie kvadrātiņi uz ielām, kas vēlaizvien to atgādina
bija vēl kaut kādas spēles, kur bija jāzīmē uz zemes būri:)

aaa, kā bija tā spēle, ko džeki parasti spēlēja - novilka līniju un zemes un tad meta kaut kādā veidā akmeņus, cita akmeni izsitot laukā.

Mēs spēlējām Karaļevas, Bultiņas, Gurķus, lecām Gliemezīti.
Protams arī lielu daļu no iepriekšminētajām.

Nu Gurķus jau arī tev vajadzētu zināt:)

Karaļevas - viens met bumbu pret sienu un otrs lec pāri, arvien augstāk utt.
Bultiņas - tā kā paslēpes, viens skaita, pārējais bariņš laižas lapās un velk bultiņas ik pēc kāda laika ar krītu uz asfalta uz kokiem, māju sienām (visur kur vien ienāk prātā) un kad atrod labu slēptuvi tās tuvumā uzvelk četras bultas (kā krustā, nu kā kompasam , ka iespējamais ir jebkurš virziens) un tad tas nabags meklē kaut kādā metru rādiusā.
Gurķi - arī ar bumbu visi aplī, viens met bumbu un sauc kāda no aplī esošajiem vārdu, tas ķer, pārējie bēg katrs uz savu pusi. Kad bumba noķerta vadītājs kliedz "Stop". Visi apstājas. Tad viņš izvēlas pie kura un ar cik soļiem ies. Nu tad iet (nevienmēr nonāk blakus, jo attālums bieži maldina). Tad tam pie kura gāja ir izvēle kas viņš būs (gumija, grozs, priede, akmens vēl tur bija varianti, bet es neatceros) un tad ja trāpīja ar bumbu tad vadīja tas pie ka gāja, ja nē tad tas vada vēlreiz.
Nu kaut kā tā, gan jau kāds vēl papildinās.

Āun vēl gliemezītis - kaut kāds klasīšu paveids gliemeža formā.

Man laukos vasarā bija arī Indiāņi - brāļi, salasījušies Zentas Ērgles grāmatas, taisīja maskas (ar visām spalvām!!), bija arī ieroči un kartes! Pats labākais bija slēpņi mēžā, kas parasti tika ierīkoti "alās", atbilstoši noformēti, izrokot šaujamlūkas un maksējot ieeju!! Un tad notika reāls kariņš!!! Traki feini bija ...

Visas iepriekšminētās. Arī kazakus razboiņikus, trīs par daudz div` par maz`, augstāk par zemi. Dakteros :D

mēs spēlējām kaut kādu "lupatu" tipa tāpat kā ķerājus tikai nav jāpieskarās, bet jāiemet ar lupatu vīstokli, kam iemet tas ņem vīstokli un skrien pakaļ kādam, kamēr iemet viņam. vislabāk tas sanāca visādās telpās lielās un mežā, stroikā utt

Lomu spēles galvenokārt:
*ģimenes tēlojumi (izdalījām māmiņas, tēvu, bērnus uc radus..)
*veikalos (dažreiz smilškūkas, dažreiz ko citu, bet spēle bij ļoti iemīļota)
*koncerts (ar māsu sagatavojām skatuvi, skatuves apģērbu, priekšnesumus un galdu ar ēdieniem viesiem, un tad rādījām priekšnesumus uz skatuves, šis bij labs)
*frizieros, šuvējos, modelētājos (lelles)
*skolotājos (šī spēle retāk, jo man nepatika + man vajadzēja būt skolotājai)
*modes skates

vēl ne-lomu spēles:
*rāpies kā es rāpjos (vadītājs rāpjas kokā pa koku zariem, citiem jāseko pa to pašu ceļu)
*paslēpes (kurš ta šo nav spēlējis)
*domino, cirks, dambrete, riču raču un vēl dažas spēles ar kauliņa mešanu
*krāsu minēšana (galda spēle, kur kādam citam jāuzmin krāsu kombinācija kura man ir no kauliņiem)

spēles, kuras spēlēju vienatnē neuzskaitīju ;) tās laikam tev diez vai vajag + man slinkums, to ir biši vairāk..
ā! un spēles ir sakārtotas dilsotšā secībā pēc popularitātes un iemīļotības...

futeni ar visvisādiem priekšmetiem

Un vēl bija "skola".

Mums pie skolas ir tādas garas kāpnes, tad ir interesantāk. Visi sasēžas rindā uz augšējā pakāpiena. Tas, kurš ir skolotājs, staigā gar visiem pēc kārtas un liek izvēlēties, kurā rokā paslēpts akmentiņš. Kurš uzmin, var nonākt uz nākamā pakāpiena, nākamās klases. Nu, un kurš pirmais ir lejā, iz vinnējis.

bija tāda spēlē nazītis - uz zemes uzvelk lielu apli un met ar nazi viņā, novelk līniju un tas apļa gabals skaitās tavējais. tad met nākamais un tā līdz beigām, uzzvar tas kurš ieguvis visu apli!

no skaitāmajām - "nesaki ne jā, ne nē, ne balts, ne melns". tā bija varen jautra, lai pierādītu savu viltību.
vēl bija kaut kāda ar krāsām (nosaukumu neatceros) - kāds izvēlējās krāsu un visi, kam apģērbā tāda bija, cēla rokas un kaut ko teica, bet pārējie metās bēgt un teicējs mēģināja noķert. tas, kuru noķēra, bija nākamais teicējs.

lasīju komentārus un smaids pa visu seju-atcerējos bērnību:) jauki tak bija.
mēs ar māsu un brālēnu mēdzām spēlēt TV diktoros, jo mans lielais sapnis bija būt par TV diktori!hihi :)) uh, kā es lasīju tās ziņas!
un ar draugiem viss pārējais augstākminētais ar piedzīvots!

haha, neaizmirsti arī par "pudeli" ;D lai gan tas jau bija periods, kad no bērnības pārgāja uz tīņu vecumu, bet tomēr :)

Man mīļākā spēle bija "zinātnieku konference", ko spēlējām ar labāko draudzeni. Parasti viņa vadīja to "konferenci", un no kaut kādiem priekšmetiem, augiem, augļiem vai vēl kaut kā tika radīti jauni izgudrojumi, un spēles gaitā par tiem stāstījām, aprakstījām, ko izgudrojušas un ko ar to var darīt, un kā tas saucas :D Zirnekļu vārāmās mašīnas, kaltētu kāmīšu tējas, leduspuķu ķīmiskie tīrītāji un vēl nezin kas... 8) Tik forša iztēles attīstīšanas spēle bij

vēl pie visa nosauktā klāt- 12 kociņi;)

Un dakteros neviens nespēlēja???