lasītprieks' Journal [entries|friends|calendar] lasītprieks [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Adata. [17 Feb 2007|11:27am] peepingtom ai, jūs nevarat iedomāties kā mani kaitina tas, ka AGB izdevuši Manfeldes Adatu plānajos vāciņos, tikai tāpēc, ka dēļ tās izrādes cilvēki varētu gribēt grāmatu nopirkt. jā, ziniet, es to grāmatu nopirku vēl normālā versijā, versijā ar cietiem vākiem un versijā, kurai katra nodaļa sākas savā lapā, nevis viss sagāzts vienuviet, nopirku pirms vēl šāda izrāde bija. un, ziniet, es tajā grāmatā pamatīgi vīlos. biju gaidījis ko pamatīgāku, nebūt nav slikta, bet salīdzinot ar citām grāmatām par narkomāniem nu pietrūka kaut kāda pamatīguma šeit. 9 comments|post comment

Umberto Eko / The name of the Rose [11 Feb 2007|02:45pm] magic_raddish Man ir ļoti savdabīgs lūgums vai pat jautājumu virkne saistīta ar šo grāmatu : ir vajadzīgs detalizēts (varbūt ne tik ļoti)grāmatas satura izklāsts. Pati lasīju kaut kur pirms kāda laiciņa, tāpēc sīki neatceros. Laikam visaktuālākais būtu, kur un kā tika atrasi tie 6 nogalinātie mūki klosterī. Internetā izmeklējos un neatradu, jo pārsvarā tur ir tikai virspusējs pārskats. 7 comments|post comment

boriss vians. "dienu putas" [02 Feb 2007|08:39am] f izdzirdot reklāmā frāzi par to, ka tikai mīlestībai un džezam ir nozīme, zināju, ka man šī grāmata ir jāizlasa. un ja es kaut ko zinu, tad es to tiešām zinu. grāmata tulkota no franču valodas. autora ievadvārdi rakstīti ņūorleānā. un viņa valoda šķiet tik ļoti pazīstama, kaut kur redzēta. man patīk. -------------------------------------  žetons "Dienai" par akciju 8 comments|post comment

[28 Jan 2007|04:53pm] jooly Vai kāds nezin, kur internetā var izlasīt lugu Indrāni? Dikti vajag. 11 comments|post comment

Anna Skaidrīte Gailīte "Dvēsele mūžīgi dzīvā" [28 Jan 2007|04:35pm] viola Šo grāmatu paguvu izlasīt jau tad, kad te klabēju par iepriekšējo. Man pašai patika. Tik tiešām sirreālistiskas sajūtas pārņēma brīdī, kad bija jālasa vienas no divu galveno  varoņu sajūtām jeb redzējumiem. Meitene bija nolēmusi taisīt abortu un, protams, mocījās vēl pēdējās pārdomās "par vai pret", kad medmāsa viņai iedeva nomierinošu tableti. Un tad sākās viņas 9 redzējumi par vēl nedzimušā bērna dzīvi un viņas pašas dzīvi nākotnē... Meitene, protams, uztaisīja abortu un dzīve viņai ritēja tālāk. Tomēr - mēdz gadīties, ka tās mūsu sirdsdraudzenes, kas vairāk vai mazāk ir lietas kursā par mūsu dvēseles stāvokļiem un dzīves līkločiem, kaut kādā veidā ir ciešām saitēm ar mums pašām saistītas... Šajā gadījumā - pēc 20 gadiem KAUT KUR ir nolemts, ka tai dvēselei, kas tika aizraidīta atpakaļ, jāiemiesojas aizraidītājas draudzenes ķermenī... Draudzenes, vairāk vai mazāk, viņas ir joprojām, tomēr tagad topošajai māmiņai (kurai šis būs jau 4 bērniņš, kamēr tai otrai tā arī nav neviena, lai arī vīrs ir ginekologs) ir dīvainas un mokošas sajūtas, tiekoties ar draudzeni. Īstenībā šīs sajūtas provocē topošais bērns... Nu, jā, sirreālistiski. Bet MAN patika un pieņemu, ka grāmata varētu patikt daudzām un daudziem, kas uz dzīvi neskatās tikai no sataustāmas un zem lupas paliekamās puses...      post comment

[27 Jan 2007|07:47pm] emi Jā, bet Gogoļa "Pēterburgas stāsti" gan man nepatika. post comment

S un L. [25 Jan 2007|06:39pm] peepingtom Piedzīvoju nepatīkamu pārsteigumu. Pēc grāmatas "Klavierētāja" izlasīšanas, nevarēju saprast vai šī grāmata man nepatīk, jo es viņu nesaprotu, vai arī tāpēc, ka autore ir sieviete. Protams, tam var būt arī cits iemesls, bet šī doma galīgi neatstāj prātu. Un tā man ir gandrīz ar visām grāmatām, kuru autores ir sievietes. Ne jau tā, ka visas sieviešu sarakstītās grāmatas man šķistu sliktas, bet šīs šaubas pēc izlasīšanas, ja grāmata šķitusi slikta. Ā, kaut kā interesanti, bet man vienmēr ir paticis lasīt sieviešu rakstītu dzeju. Tur atkal man liekas, ka viņām kaut kā labāk sanāk. 60 comments|post comment

ideja [24 Jan 2007|12:08am] evergreen kaapeec kaadam pie userinfas nepievienot kaadas onlain graamatu kraatuves adreses? 4 comments|post comment

jautājums grāmatmīļiem [22 Jan 2007|12:55pm] rikella uzdāvināja man dāvanu karti grāmatnīcā, bet pašai nav ideju ko pirkt. tāpēc jautājums - kādu pēdējā laika šedevru obligāti vajadzētu iegādāties? lai sirdij un acīm būtu patīkami un interesanti, un mazbērniem varētu atstāt mantojumā. 23 comments|post comment

Lato Lapsa "Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma" [19 Jan 2007|09:00pm] viola Ar konkrētā rakstīšanas brīža noskaņojumu sakot - nekas sevišķs. Valoda bagātīga un krāsaina. Laikam divas pirmās nodaļas lasot pat biju aizrāvusies un biku uztraucos, jo lasīt par zeku izdarībām nav nekāda izklaide, ņemot vērā manu iztēlošanās paradumu. Biju nobijusies, vai aprakstītās ainiņas nenolems mani paciemot sapnītī... Paldies Dievam tiku pasargāta no "sižeta turpinājuma" miegā... Tomēr tālāk lasot radās jautājums - cik daudz no uzrakstītā ir viņa paša radījums un cik - atsauces uz dažādiem info avotiem, kas pārgremoti un pasniegti uz papīra šķīvja lasītājam? Laikam ar šo grāmatu būs tāpat, kā ar manis iepriekš komentēto - pēc kāda laika tā tiks nodota tuvākajai bibliotēkai. Jā, uzzināju, kādas trakas lietas darās Kreivijas Austrumos. Jā, pašausminājos par "dzeltenajām briesmām" - ķīniešu nelegālajiem imigrantiem tajā reģionā ... un viss ... vismaz pagaidām manā galviņā tas ir viss ... un tas ir par spīti tam, ka esmu studējusi sinoloģiju teju 6us gadus... Kā jau teicu - visticamāk iepriekš lasāmo vārdu iemesls ir mans pašreizējais noskaņojums - cilvēkam pabagarēts zobs un svaigi aizvadīta ekšu sesija LU... 2 comments|post comment

Mārtiņš Kapickis "Vēstules no Singapūras" [03 Jan 2007|08:35pm] viola Ziemassvētku vecīša maisā bija radusies grāmata man, ko bez īpašas sajūsmas tad arī šovakar pabeidzu. Tikai uz beigām valoda kļuva baudāmāka, citādi pārsvarā tikai stāsti par med.sistēmu tur un kaut kā jaušama nodeva - kam? - pat nezinu, varbūt Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centram. Ja godīgi - par interesantu nenosauksi. Manu uzmanību tikai saistīja t.s. singliš (Singlish) jeb vietējais Singapūras dialekts, kura daži izteicieni pievienoti pielikumos. Vienkārši saskatīju arī autora pieminēto angļu un ķīniešu valodas sajaukumu. Rupji sakot: angļu vārdi ar ķīniešu gramatiku, ko tik skaisti varēja atpazīt piedāvātajos paraugteikumos :)  Tad vēl iznāca pasmaidīt par dažu ķīniešu valodas vārdu interpretāciju - labi redzams, ka cilvēks nav "iebraucis" vai arī neviens vietējais nav pūlējies paskaidrot īsto izrunu un tās transformāciju uz Singlish un attiecīgi latviski. Tā ka - nebrīnieties, ja kādā bibliotēkā to nejauši atradīsiet. Visticamāk tās būs bijušas manas maigās rociņas, kas šo grāmatelīti būs turp nogādājušas... Šovakar plānots ķerties pie kaut kā nopietnāka - Lato Lapsa "Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma", arī no ZSV maisa dziļumiem :) Tad jau gan jau ka uzrakstīšu ;)  post comment

Noa Gordons "Dziednieks" (Jāņa Rozes apgāds, 2006) [29 Dec 2006|03:08pm] antuanete    Grāmata veikalos tiek likta vienā plauktā ar Eko darbiem un "Hazāru vārdnīcu", arī viduslaicīgais noformējums liek domāt, ka saturs būs Eko stilā un līmenī. Taču, ķeroties pie lasīšanas, nākas vilties - vide ir, sižets ir, lappušu skaits ir milzīgs, taču - kaut kā trūkst. Nav tās dziļuma dimensijas, kas ir Eko darbos. Vienkārši tiek dzīts uz priekšu sižets, lai cauri trejdeviņām zemēm un pāris simtiem lappušu nonāktu pie paredzamā happy end. Pie tam autors beigās ir redzami paguris un rodas sajūta, ka pēdējiem notikumiem tiek vienkārši pārskriets pāri "ķeksīša pēc", lai varoņus noliktu pa vietām pie sen pelnītā ģimenes pavarda.    Nav jau tā, ka galīgi slikti - lasīt ir tiešām interesanti, vides detaļas un laikmeta kolorīts ir samērā baudāms (patiks tiem, kas erudīciju labprāt spodrina, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, tb, lasot daiļliteratūru). Bet nekāda pēcgarša īsti nepaliek. Ir vērts pagaidīt, kad nokritīsies cenā, un tad pirkt. 1 comment|post comment

Ieteikumi [17 Dec 2006|05:30pm] lady_delish Kuras grāmatas ir jāizlasa katram cilvēkam savā mūžā? 21 comments|post comment

"Šeit biju es" [12 Dec 2006|11:00pm] engell Un kā vēl iesaku... Sass Henno - "Šeit biju es" 1 comment|post comment

Jurga Ivanauskaite "Sapņiem līdzi". Dienas Grāmata, 2006 [12 Dec 2006|11:17am] antuanete    Jurgaas Ivanauskaites cienītājiem diez vai ir vērts stāstīt, kāda ir šī grāmata - tāpat skaidrs, ka jālasa. Pārējiem vēlos teikt tikai to, ka grāmata ir vienkārši fascinējoša. Atšķirot to ar mērķi fiksi izlasīt pāris lappuses un tad ķerties pie citiem darbiem, pastāv nopietns risks ienirt stāstījumā kā akā un attapties tikai pēc krietna laika - taču tas nav ātri norijams krimiķis, bet gan izbaudāmas un pārlasāmas teksta rindas.    Grāmatu veido mozaīka no vairāku cilvēku dzīves stāstiem, kuri visi krustojas 1999.gada beigās dīvainā ciematiņā mītiskās Šambalas pievārtē. Šai grāmatā Šambala ir gluži reāla vieta, no kuras cēlies viens no varoņiem, un kura dīvainām karmiskajām saitēm saistīta ar autores dzimteni Lietuvu, tāpat kā varoņu dzīves stāsti. Grāmatā jūtama Ivanauskaites autobiogrāfiskā pieredze, ceļojot pa Himalajiem un iedziļinoties budisma doktrīnā, apvienota ar rakstnieces fantāziju - taču galarezultāts ir tik spilgts un dzīvs, ka nerodas šaubas - aprakstītie notikumi un likteņi patiesi ir notikuši vai vismaz varējuši notikt. Valoda ir sulīga, individualizēta, versmaina un pieguļ katram dzīvesstāstam kā labi piegrieztas drānas. Salīdzinājumam no latviešu literatūras varētu minēt Muktupāvelu vai Repši - bet, atšķirībā no mūsu rakstniecēm, Ivanauskaitei teksta mežģīnes nevienu mirkli nešķiet pašmērķīgas.    Vārdu sakot, laba, tiešām laba grāmata. Pašlaik nopērkama apmēram par 11 Ls. 2 comments|post comment

Orvels "Posts Parīzē un Londonā" [02 Oct 2006|05:38pm] mena Grāmata par nabadzību un cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Grāmata par darbu. Grāmata par smakām. Skumja grāmata, jo tajā var sastapt daudz interesantu raksturu un personu, bet kopā un kopumā viņi vienalga ir pūlis (bars). Pūlis, kas strādā un cieš, - katrs pa sevi. Vienīgais mērķis - izdzīvot!! Kaut kā muļķigi. post comment

Mišels Velbeks "Elementārdaļiņas" [20 Sep 2006|11:32pm] ud Piedodiet atvainojiet, bet bez gariem paskaidrojumiem pateikšu, ka šitais romāns ir baigais sūds! Nerakstīšu nekādus paskaidrojumus, tikai piebildīšu, ka grāmata ir pamatīgs gruzons. Bet ja ir vēlme palasīt par seksu narkotikām un nedaudz rokenrola, es iesaku Murakami "Gandrīz caurspīdīgā zilgme". Arhīvā var atrast citādāku un argumentētāku viedokli par Velbeka "Platformu". Same shit. 12 comments|post comment

Pēteris Pūrītis "Kõknesis" [11 Sep 2006|05:27pm] antuanete    Svaigs romāns latviešu literatūrā, kurš nopietni nav ņemams, bet attiecīgā noskaņojumā ir labi lasāms.    Būtībā grāmata - sviests. Bet smieklīgs. Par Latviju kā kosmosa lielvalsti, par spiegu būšanām, par kokgriezumiem un planētu Šžbžģa, par zaļo kustības aizsākumiem un ES sazvērestību pret VEF kosmisko rūpniecību. Un visam pa vidu autors jaucas ar komentāriem par to, ko un kāpēc viņš raksta. Jautājumi par nodaļu saturu ir ģeniāli.    Vārdu sakot, pašķirstiet grāmatveikalā, ja jums patīk pirmā nodaļa (kas patiesībā ir ievads) un aizmugurējais vāks, varat lasīt visu. Droši varat lasīt arī tad, ja jums patīk, piemēram, šādi kreatīvi, vai jūs ar prieku lasāt Diskontu. post comment

Sobieslavs Zasada [23 Aug 2006|09:39am] viola [ mood | lietišķa ] Vienubrīd, kad baigi aktīvi interesējos par ralliju, manā info lokā nonāca Sobieslava Zasadas grāmata "Drošs ātrums", vēl padomju versija "Avots" izdevumā. Vispār - laba lieta un vērtīgi padomi. Starp citu, šī grāmata ir no jauna izdota un nopērkama grāmatnīcās. Tālāk - dažas vērtīgas autora atziņas: • Talants ir mānīgs, tas nemitīgi jāattīsta, jāslīpē, citādi viegli var zust. • Jāprot zaudēt stiprākajam un atteikties no kārdinājuma gūt vieglas uzvaras pār vājākajiem. • Tiem, kuri grib uzvarēt, jāizvēlas augsts mērķis un jāizšķiras par smagu fizisku un garīgu darbu. Taču guvums ir pūļu vērts. • Cilvēks, kurš sasniedzis atzīstamus un pelnītus panākumus kādā nozarē, parasti nemēdz par tiem runāt. Ceļš uz izcilību bijis pietiekami ilgs un grūts, lai viņam zustu patika lielīties. • Zināt iespējas nekad nav par ļaunu. Sobieslavs Zasada, Polijas autobraucējs 3 comments|post comment

Maiju Lasila "Pēc sērkociņiem" [15 Aug 2006|08:47am] viola Ja ikurāt nav, kur likt savu dārgo laiku un pa rokai nav gadījies nekas labāks lasāms, varu ieteikt iepazīt igauņu-somu temperamentu ar visām no tā izrietošajām sekām. Vārdsakot - "tuvplāns ar bremzēm" garantēts. Bikīt citēšu grāmatas aizmugurē lasāmo: "Pirms gadsimta tapušais romāns uzskatāms par somu humoristiskās literatūras stūrakmeni. Atbilstoši sakāmvārdam "liela brēka, maza vilna" romāna sižeta līnija apliecina, ka patriarhālā somu zemnieku vidē pat niecīga novēršanās no ierastajām saziņas un uzvedības normām izraisa neticamu notkumu un piedzīvojumu lavīnu. Tā ir situāciju komēdija, kurā virtuozu dialogu ierosinātā pārpratumu ķēde sākas un beidzas ar došanos pie kaimiņa aiņemties sērkociņus." Ja to sauc par humoru, tad es labāk pameklēšu mūsu veco Žani Ezīti... Man smieklīgi kļuva tikai pašās grāmatas beigās - kad galvenais varonis uzzināja, kāds trādirīdis viņa iešanai pēc sērkociņiem sekojis. Tipa - parādīts, kā somu zemnieks dusmojas... un kā pārējie uz to reaģē. Baigais jūklis ar personvārdiem, bet - būtībā var iztikt, ja iegaumē galveno varoņu - vīra un sievas - vārdus. Pārējie - "otrā plāna aktieri" ar ļoti bremzētu domāšanu un reakcijām. Pirkt grāmatu nav vērts - labāk paņemt bibliotēkā. Uz manu eksemplāru neceriet - būšu baigi neģēlīgā un dāvināšu kādai būtnei ;) lai tad pati tiek galā tālāk... Viņai ir paveicies, ka viņas nav Cibā... post comment

navigation [ viewing | 100 entries back ] [ go | earlier/later ]