Šo grāmatu paguvu izlasīt jau tad, kad te klabēju par iepriekšējo. Man pašai patika.

Tik tiešām sirreālistiskas sajūtas pārņēma brīdī, kad bija jālasa vienas no divu galveno  varoņu sajūtām jeb redzējumiem. Meitene bija nolēmusi taisīt abortu un, protams, mocījās vēl pēdējās pārdomās "par vai pret", kad medmāsa viņai iedeva nomierinošu tableti. Un tad sākās viņas 9 redzējumi par vēl nedzimušā bērna dzīvi un viņas pašas dzīvi nākotnē... Meitene, protams, uztaisīja abortu un dzīve viņai ritēja tālāk.

Tomēr - mēdz gadīties, ka tās mūsu sirdsdraudzenes, kas vairāk vai mazāk ir lietas kursā par mūsu dvēseles stāvokļiem un dzīves līkločiem, kaut kādā veidā ir ciešām saitēm ar mums pašām saistītas... Šajā gadījumā - pēc 20 gadiem KAUT KUR ir nolemts, ka tai dvēselei, kas tika aizraidīta atpakaļ, jāiemiesojas aizraidītājas draudzenes ķermenī... Draudzenes, vairāk vai mazāk, viņas ir joprojām, tomēr tagad topošajai māmiņai (kurai šis būs jau 4 bērniņš, kamēr tai otrai tā arī nav neviena, lai arī vīrs ir ginekologs) ir dīvainas un mokošas sajūtas, tiekoties ar draudzeni. Īstenībā šīs sajūtas provocē topošais bērns...

Nu, jā, sirreālistiski. Bet MAN patika un pieņemu, ka grāmata varētu patikt daudzām un daudziem, kas uz dzīvi neskatās tikai no sataustāmas un zem lupas paliekamās puses...