Pašā pirmajā romāna lappusē lasāms: Pie zārka, kurā bija guldīts vecais, man nāca prātā nepatīkamas domas. Viņš pratis dzīvot, vecais mērglis; ar visiem sūdiem ticis galā kā lielais. “Tev ir bērni, vecais sakārni...” aizgrābti nodomāju. “Tu varēji bāzt savu resno pimpi mātei pežā.” Vispār biju mazliet satraukts, skaidrs, ne jau katru dienu ģimenē ir bēres.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Platforma ir trešais un skandalozākais franču rakstnieka Mišela Velbeka romāns. Ja pirms šīs grāmatas lasīts iepriekšējais viņa latviski izdotais darbs Elementārdaļiņas, no salīdzināšanas būs grūti izvairīties. Arī Platformā Velbeks pieturas pie sev raksturīgākajām iezīmēm- saasināta novecošanas uztvere, pornogrāfiskas ainas, sekss kā vienīgais cilvēka instruments laimes sasniegšanai, bet, ja Elementārdaļiņās vēl bija vērojams smalks dvēselisks aizkustinājums, tad Platforma salīdzinoši ir parupjš, brutāls darbs.

Rietumu civilizācija tiek atvemta un bez īpašas aiztures uzsvērta kā džungļveidīgs modelis, kas būtībā darbojas bez jebkāda mērķa un jēgas. Cilvēks tiek tēlots kā nedaudz apdullis un no kultūrslāņa uzblīdis radījums, šausmīgi tukšs, īslaicīgs un bezjēdzīgs. Vienīgā viņa cerība uz prieku- plaukstošais sekstūrisms uz 3.pasaules valstīm, kur maigas un prasmīgas ielenes pratīs padarīt viņa locekli laimīgu atšķirībā no pārāk prasīgajām un nemākulīgajām rietumu sievietēm. Šī darba skandalozumu nav grūti izprast- Rietumeiropas civilizācijas nolikšana, cieš arī islāms, cilvēka pamatvērtības. Velbeka teorijas ir mūsdienīgas, no visa esošā viegli izlobāmas.

Lasīšanas process kaut kā nogurdina, nomāc, cilvēka dzīves garlaicības aura darba nebūt ne garlaicīgajā sižetā ir prasmīgi ievīta un ne mirkli neatstāj tāda nožēlojama bezspēcības sajūta. Grāmatas fināls ir skaidrs ja ne pašā sākumā, tad vidū noteikti. Autors uz to mērķtiecīgi iet, ar grupveida seksa aprakstiem it kā izpildot savādu, visdziļāk aizskarošu rekviēmu cilvēka dzīvei. Apokaliptiska garša.

Velbeka centrālais tēls- vīrietis ir izteikti pasīvs. Viņš gaida vai nu, kad sieviete par attiecīgu samaksu izmasēs viņa pautus, vai savu nosprāgšanu. Uz grāmatas aizmugurējā vāka teikts, ka galvenais varonis Mišels ir pusautobiogrāfisks, viduvējs, ar TV, vientulību un alkoholismu apsēsts pusmūža ierēdnis. Pats Velbeks, pēc Elementārdaļiņu publicēšanas kļuvis par literāru sensāciju un saņēmis starptautisko IMPAC Dublinas literāro godalgu, kopā ar sievu dzīvojas no ļaužu uzmanības pasargātā mājiņā Īrijā.