Divi citāti no vienas un tās pašas grāmatas:

„Un tomēr mēs dzīvojam nožēlojami – kā skudras, kaut arī leģenda vēsta, ka par cilvēkiem mūs pārvērta jau sen; mēs cīnāmies ar dzērvēm kā pigmeji; mēs krājam maldus uz maldiem un ielāpu uz ielāpa, un pat mūsu augstākais tikums tā izpausmes reizēs nav brīvs no nevajadzīgas un viegli novēršamas nožēlojamības piegaršas. Savu dzīvi mēs izniekojam sīkumos. Godīga cilvēka rēķiniem reti kad ir vajadzīgs vairāk par desmit pirkstiem, galējas nepieciešamības gadījumā viņš var ņemt talkā vēl kāju pirkstus un pārējo piemest klāt tāpat. Vienkāršība, vienkāršība, vienkāršība! Es jums saku, turiet sev divus vai trīs darbus, nevis simtu vai tūkstoti; skaitiet nevis līdz miljonam, bet līdz pusducim, un visus savus rēķinus salieciet uz īkšķa naga.”

„Reti kurš, nolicies pēc pusdienām pusstundiņu pasnaust, pamodies neuztrūkstas ar jautājumu: „Kas jauns?” – it kā pārējā cilvēce pa to starpu būtu stāvējusi pie viņa gultas sardzē. [...] Pēc naktsguļas jaunākās ziņas ir tikpat obligātas kā brokastis. "Sakiet, lūdzami, kas jauns noticis ar kādu kaut kur uz šīs zemeslodes?" - un pie rīta kafijas un maizītēm viņš lasa, ka kādam šajā rītā uz Vačito upes ir izspiestas acis.”