bļaķķka Belševicai varētu pajautāt, bezkaislīgi, ja viņas vēl būtu. niekkalbis ir apbrīnojami skaists vārds. atsevišķos rajōnos tā sauc mēmos (kas vispār nenieka nekalabē elvē), citos – tos, kas gvelž niekus.
raspizģajs līdzīgi glīts, jo nekavējoši vedina kaleidoskopēt starpuz to, kurš ir (Rsp) un kurš aplūko (potenciālu Rsp).
pirms pāris gadiem vecais man pateica tā: plānā galdiņa urbējs
septiņas zilbes. tas ir labs sākums.
|