bļaķķka Belševicai varētu pajautāt, bezkaislīgi, ja viņas vēl būtu.
niekkalbis ir apbrīnojami skaists vārds. atsevišķos rajōnos tā sauc mēmos (kas vispār nenieka nekalabē elvē), citos – tos, kas gvelž niekus.

raspizģajs līdzīgi glīts, jo nekavējoši vedina kaleidoskopēt starpuz to, kurš ir (Rsp) un kurš aplūko (potenciālu Rsp).

pirms pāris gadiem vecais man pateica tā:
plānā galdiņa urbējs

septiņas zilbes. tas ir labs sākums.