The Zeitgeist Movement: Orientation Presentation
Pats vēl nenoskatījos, bet tā kā Zeitgeist pozitīvais vēstījums liek lielu akcentu uz zinātni, tad varētu būt pārdomu un diskusijas vērts materiāls.
Google video: The Zeitgeist Movement: Orientation Presentation
Posted by ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
suic in ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
humanityplus on Mar. 11th, 2009 at 02:14 am
Link | Previous Entry | Add to Memories | Tell A Friend | Next Entry | Leave a comment
Un jebkura utopija, kas noliedz privātīpašumu ir automātisks fail.
Link | Parent | Thread | Reply
Taču neredzu, kāpēc lai tā tāda būtu pēc būtības.
p.s. Vispār jau privātīpašums tur netika noliegts kā tāds. Tipa, paturēt jau tu vari, ko gribi, tikai vai tev vajag, ja tas tāpat brīvi pieejams.
Link | Parent | Thread | Reply
Link | Parent | Thread | Reply
Nezinu, vai Zeitgeist piedāvātais variants ir risinājums, katrā ziņā tajā ir daudz kas no transhumānistu pozīcijas - tehnoloģiju lietošana, nabadzības pārvarēšana, brīvības paplašināšana, kaitīgo naratīvu atcelšana u.c.
Un ko var piedāvāt pastāvošais režīms, kura pašos pamatos ir ielikti tādi jocīgi principi kā:
- Jo vairāk/ātrāk grāb, jo labāk paliek. Tas nekas, ka tev pašam nevajag, naudai ir nozīme. Ierobežoti resursi, neierobežotas vēlmes. Lai dabūtu naudu, esi gatavs slepkavot un postīt.
- Kas nestrādā, tam nebūs ēst. Kā rezultātā strādā visi. Pat tad, ja to nevajag. Individuāli darba vieta ir nepieciešama, bet vai sabiedrībai to vajag? Lūk tev 80%+ pakalpojumu sfērā, viens otram naidīgi konkurenti, mūžīgā cīņa par izdzīvošanu. Rezultātā optimizējas biznesi, smērējot iekšā par vajadzīgām mākslīgi padarītas preces. Un optimizēti tiek darba ņēmēji - maksimāli visu pēc iespējas nogriezt, kamēr nekrīt darba produktivitāte.
Tas viss kaut kur atduras. Var jau citēt klasiskās ekonomiskās teorijas, bet no tā lielākajai pasaules daļai labāk nepaliek. Cilvēki ir pārāk sapērušies esošajā sistēmā un neredzot alternatīvas paši sevi dzen vēl lielākā izmisumā. Un to šī filma lieliski parāda (negatīvajā daļā). Par pozitīvo daļu var diskutēt, man tā vīzija arī likās jocīga, taču vismaz ir kaut kāds redzējums.
p.s.
Transhumānismam (kā kustībai) tā kā būtu laiks beigt sapņot par postsingularitātes pasauli vai arī koncentrēties uz šauri tehnoloģiskiem uzdevumiem kapitālisma paspārnē/idejas vārdā, bet arīdzan nākt klajā ar politisku vīziju un, kas varbūt pat būtiskāk, ar noteiktu tehnoloģisko instrumentāriju*, kas šo vīziju spētu atbalstīt un neļaut samaitāt.
Galvenokārt, ar to es domāju komunikācijas instrumentus. Piemēram, mediji pastāv, lai (vienvirzienā) informētu cilvēkus par notiekošo. Bet "notiekošais" ir tik spēcīgs instruments, ka ar akcentu salikšanu vien (nevajag pat konspirācijas) var brīvi stumdīt aplami informēto cilvēku masas (demokrātijas pretstats) jebkurā virzienā. 96% mediju pieder 6 korporācijām, kas tad arī rada realitāti.
Izslavētajā blogosfērā un tīkla visatļautībā uzdarbojas brīvprātīgo bandas (Obamas kustība, Izraēlas ideoloģisko zombiju variants, TPJO tepat delfos), kas varbūt ir pat vēl bīstamāks fenomens, jo te ir mazāks aizsardzības slieksnis nesagatavotam lasītājam. It kā tautas balss, kura tomēr ir kūdīta/apvārdota/ieinteresēta un mērķtiecīgi producē vajadzīgo "realitāti".
Internet filtrēšana, kas tiek plānveidā veikta publiskajos resursos, bet Austrālijā piedzīvo vispār nebijušu pakāpi, kas pielīdzināma Ķīnai.
Ir jānāk kaut kādām alternatīvām komunikācijas formām, medijiem, kredibilitātei. Nenāktu par sliktu cilvēkus apvienot un ļaut viņiem noticēt savai politiskajai (un arī sociālajai) varēšanai, citādi ir tā, kā ir. Kā Latvijā, piemēram, kad tauta masveidā neapmierināta, sen skaidrs par daudziem noziedzniekiem, bet cietumā neviens nesēž un vispār tautā neviens neklausās. Pilnīgā pašpietiekamībā kar mums uz kakla aizvien jaunus parādus, izvēlas darbības, kuras nāk par labu individuāli, nevis valstij, utt.
Nu nevar acīmredzot tikai ar tehnoloģisko vēstījumu nākt. Tomēr mērķis ir daudz plašāks un tehnoloģijas ir tikai līdzeklis.
Man personīgi vienmēr ir licies jocīgi, ka t.s. anarhisti un citi aktīvisti parasti ir bez nopietna teorētiskā backgrounda, 21.gs. vajadzīgajām tehniskajām iemaņām, bet ir gatavi rīkoties! Tikmēr akadēmiķi un gīki tur savās rokās šo resursu, bet sociāli paliek ļoti pasīvi (dažkārt pat neskatoties, kas apkārt notiek, it kā tas viņus neskartu). Man šķiet, ka būtu nepieciešams šos resursus apvienot - zināšanu un redzējumu ar aktīvu vēlmi darboties. Bet par to tomēr citreiz.
___
* Kaut ko par to gan varbūt
Link | Parent | Thread | Reply
Neviens neko nav licis. Cilvēku domāšana - tāda kāda tā ir - ir radusies evolūcijas procesā. Ja tu kāmim dosi neierobežotu daudzumu barības, viņš pārēdīsies līdz nāvei. Ar cilvēkiem ir tāpat.
Tehnoloģijai ir jānāk vispirms, cilvēku domāšana uzlabosies pēc tam. Mēs varētu pielietot eigēniku, lai selekcionētu labākus cilvēkus. Mēs varētu mēģināt izstrādāt medikamentus pret ticību dievam.
Cilvēkiem paradīzi neredzēt kā savas ausis. Risinājums: atbrīvoties no cilvēcības. Hence the name "transhumanism".
Link | Parent | Thread | Reply
Tikai nez kāpēc sevišķi labāk nepaliek, ja nu vienīgi kāds biznesa side-fx. Roboti strādās jo vairāk un spējīgāk, bet kas teica, ka tas tiks tev? Tāpat tie roboti piederēs kādam Omnicorp un nesīs peļņu, a tas, ka tev ir iestājies nestrādā -> nav ēst nevienu īpaši neinteresēs, varbūt vienīgi kādu paku ar soylent green pabalstā piešķirs.
Domāšanai un tehnoloģijām jānāk vienlaikus, pretējā gadījumā šīs tehnoloģijas tiks pavērstas pret cilvēku vairākumu, nevis kalpos tam. Tā pati eigēnika, dzimstības kontrole apvienojumā ar demogrāfisko propagandu, utt. var izrādīties pavisam reāls tirānijas instruments. (Bet paveries pats, kurš tad pasūta lielu daļu no futūristiskiem pētījumiem?)
No cilvēcības nav jāatbrīvojas, bet tā ir jātranscendē. Gan katram pašam, gan sabiedrībai/pasaulei kopumā. Runa ir nevis par cilvēcības zaudēšanu, bet gan par tās sasniegšanu pilnā mērā. Un, atkārtošos, šim nolūkam transhumānismam ir jāiekļauj politiskais redzējums savā dienas kārtībā. Ja šī redzējuma nebūs, tad transhumānisti ticot, ka ir Jedi, naivā pārliecībā turpinās kalpot tumsas spēkiem, ja atļaujas šo metaforiku. Jo smejies, vai ne, tumsa saskatāma tikai kopskatā, kamēr detaļās uzdodas par gaismu.
Link | Parent | Thread | Reply
Link | Parent | Thread | Reply
Bet es jau tieši par to, ka transhumānisms nav zinātniski tehniskas iemaņas, tas ir pasaules redzējums. Nu un vai tad izglītots cilvēks var atļauties izlaist tik būtisku aspektu no redzesloka? Viņam jau nav jāiet par deputātu vai aktīvi jāsprediķo par pasaules iekārtu, bet pilnīgi izolēties arī nedrīkst. Var tak zinātni sadalīt apakšdisciplīnās, kāds varbūt pēta nemirstības jautājumus, kāds cits - datu pārraides iespējas; nu varbūt nenāktu par sliktu arī kādi inženiertehniski risinājumi sociāliem mērķiem?
Link | Parent | Thread | Reply
Link | Parent | Reply
Link | Parent | Thread | Reply
Paradoksāli.
Link | Parent | Reply
Link | Parent | Reply
Link | Parent | Thread | Reply
Piemēram, es uzceļu smilšu pili. Visdrīzāk neviens to nepirks, bet es gauži raudāšu, kad lielais puka to samīs. Ja es smilšu pili pludmalē nejauši atrastu, tad varbūt pat pats saspārdītu izklaides pēc.
Link | Parent | Thread | Reply
Link | Parent | Reply
Palabošu sevi: automātisks fail, pieņemot, ka nemainās cilvēku domāšana. Es ar to domāju reāli pārprogrammēt gēnus un izdzēst no evolūcijas mantotos instinktus: bara instinktu, bailes, utt. Tāpēc es saku: tehnoloģija vispirms - domāšana pēc tam.
Patreizējais pasaules stāvoklis ir mūsu gēnu sekas.
Link | Parent | Thread | Reply
Link | Parent | Thread | Reply
Link | Parent | Thread | Reply
Te jāpadomā, kurā brīdī mēs vispār sākam runāt par kultūru. Jo tā pāreja ir nemanāma - vai dzīvnieku pasaulē ir atrodama kultūra? Protokultūra noteikti.
Šķiet, ka par šādu proto-kultūru var runāt tad, kad organisms spēj paņemt no saviem apkārtējiem uzvedības modeļus. Spēja apgūt uzvedības modeļus var būt ģenētiski kodēta (kaut vai tie paši, spoguļneironi, piemēram), bet uzvedības modeļu saturs gan gēnos neietilpst.
Tāpat kultūra gēnos neuzglabājas, principā gēni pēc uzbūves ir bez jebkādas saistības ar kultūru - tikai bioloģisku cēloņu virkne, kas aizstiepjas bezgaltālā pagātnē. Kultūra (vide) ir noteikusi tikvien to, kuras cēloniskās līnijas ir izbeigušās, nevis pati kaut kā ir bijusi iekļauta ģenētisko mutāciju procesos.
Nu un, konkrētāk, jau iepriekšējā jautājuma kontekstā pastāstīšu dažus stāstiņus:
1) Sieviete koncentrācijas nometnē norauj neirozi, kas izpaužas tā, ka jau brīvībā esot vienmēr uznāk milzīgs stress līdzko ledusskapis ir mazāk kā stāvgrūdām piebāzts ar pārtiku. Nu var saprast, pašas pieredzē tas viss. Bet sievietei piedzimst meita un viņai ir tāpat - nāk bailes, ja nav ledusskapis nav pilns ar pārtiku.
2) Pilsētu vēsture. Vari palūkoties pats, bet daudzās vietās, kur noteikta kultūra veicinājusi iespējas izdzīvot, teiksim, 16.gs., šādas rakstura īpašības cilvēki ir saglabājuši. Tai pašā Bretaņā, piemēram, cilvēkos joprojām ir kaut kas no pirātiem. Tāpat arī kāds itāļu rakstnieks skaidroja dženoviešu raksturu ar to, kādi apstākļi bija pilsētā pirms vairāksimts gadiem. Gan jau arī latviešu 700 verdzības gadi nav pilnīgi padzēsušies, utt.
3) Eksperimentālā būrī ieliek pērtiķus. Ievieto banānu. Ja pērtiķis paņem banānu, visam būrim tiek padota elektriskā strāva. Kad mērkaķi apguvuši šo principu, puse no mērkaķiem tiek izņemta laukā un pielikti tikpat jauni mērkaķi. Kad kāds no jaunajiem dodas pēc banāna, vecie salec virsū un sadod jaunajam bietē. Pēc laika tiek izņemti laukā atlikušie vecie un ielikti citi jaunie, kas, protams, iet pēc banāna un... atrauj bietē no tiem, kas paši strāvu nekad nav piedzīvojuši.
Pēc gēniem pat neizskatās, vai ne? Sabiedrības uzbūve un sociālo rituālu iedaba balstās ne jau gēnos, bet gan tajā, ka sistēma ir mūsu rīcības iespējamība un vienlaikus mūsu rīcība ir sistēmu reproducējošs akts. Mēs tādi paši mērkaķi vien esam, kas tiek ielikti gatavā būrī un paši to būri no iekšpuses vien būvējam. (Ja interesē akadēmiskāk, vari ieskatīties Entonija Gidensa socioloģijā.)
Link | Parent | Thread | Reply
Link | Parent | Reply
Principā, G. Hardina rakstu lasot, neizbēgami piemeklē iespaids, ka viņš nepārtraukti nodarbojas ar making high-grade overstatements.
Link | Parent | Thread | Reply
(Šis ir joks - smejies.)
Link | Parent | Thread | Reply
No otras puses, un tas ir daudz svarīgāk, visnotaļ iespējama, manuprāt, ir "funkcija ar utopisku vērsumu" - virzīts rīcības vektoru kopuma modelis, kura mērķis ir utopija. Kaut arī šis mērķis, ļoti iespējams, ir nesasniedzams, var tikt īstenota hiperboliska tuvošanās šim mērķim, rēķinoties ar to, ka vairāk vai mazāk vienota izpratne par friendly environment (pēc analoģijas ar friendly AI) ir kopīga arī visai plašām ļaužu grupām.
Link | Parent | Reply