Svētdienas rīts sākas visnotaļ mierīgi, nesolot nekādus pārsteigumus. Lēnām rakstu ceļotāju forumam par autostopu Ķīnā un komunikācijas īpatnībām, pievienojot sarunu vārdnīcas, kas sastādītas īpaši vegāniskiem, autostopa un mazbudžeta mērķiem. Ap 14:00 atskan
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
antirealist zvans K. ar negaidītu priekšlikumu lasīt lakšus, ko sākotnēji uztveru kā savdabīgu joku.
Taču piedāvājums izrādās burtisks un jau ap 16:00 visi trīs ripinām Ādažu virzienā. Draudzības ielā savācam galveno lakšu speciālistu M. Pēc krietniem 40km atstājam mašīnu ceļa malā un dodamies mežā, kur pirmo reizi sastopos ar šiem dīvainajiem augiem, kas ierakstīti
Sarkanajā grāmatā III kategorijā. Tagad vismaz esot atļauts ievākt paša lietošanai. Tiesa gan, tirgū vēl vakar redzēju arī pārdošanā.
Lai nu kā, lakši jeb mežaloki šeit aug palielā platībā un jo gadu kļūstot aizvien vairāk. Iztālis redz arī kādu lakšotāju. Ķeramies klāt arī mēs, cenšoties izvēlēties augus ar pēc iespējas nelielākām lapām. M. šajā disciplīnā izrādās visai trenēts un, aši pielasījis pilnu milzu tašu, samet arī paprāvu daudzumu
antirealist un K. maisiņos. Pēc 1.5-2h esam nolakšojušies līki un dodamies no meža prom, klausoties M. stāstos par to, kā šeit bijis agrāk, kad mežs nav bijis plaši izcirsts, mājas nolaistas un iegruvušas.
Taču ar to viss vēl nebeidzas. Ap 22:00 atgriežoties mājās, sākas lakšu konservēšana. Mazgājam lakšus un smalki kapājam porciju pēc porcijas. Sakapātos lakšus ar olīveļļu un sāli liekam novārītās burciņās un vāku virsū. Pa starpu izvāru vegānu skābeņu zupu (ar lakšiem). Atslodzei noskatāmies pārīti psihedēlisku padomjlaika zinātniskās fantastikas animāciju. Turpinām lakšu konservēšanu līdz lielākais no diviem maisiem ir pievarēts, bet spēki arī ir galā un pulkstens rāda jau 1:30. Plauktā gandrīz 5 litri presētu lakšu burkās. Ja mežā ar entuziasmu vērtēju viegli ķiplokaino garšu un smaržu, tagad no tām jau šķebina. Priekšā rītdiena un vēl viens lakšu maiss.
