Latvijas Transhumānistu asociācija

Skaidri redzams, ka racionālitātes programmas indivīda līmenī noved pie iracionalitātes sistēmas veselumā.

Nezinu, vai Zeitgeist piedāvātais variants ir risinājums, katrā ziņā tajā ir daudz kas no transhumānistu pozīcijas - tehnoloģiju lietošana, nabadzības pārvarēšana, brīvības paplašināšana, kaitīgo naratīvu atcelšana u.c.


Un ko var piedāvāt pastāvošais režīms, kura pašos pamatos ir ielikti tādi jocīgi principi kā:

- Jo vairāk/ātrāk grāb, jo labāk paliek. Tas nekas, ka tev pašam nevajag, naudai ir nozīme. Ierobežoti resursi, neierobežotas vēlmes. Lai dabūtu naudu, esi gatavs slepkavot un postīt.

- Kas nestrādā, tam nebūs ēst. Kā rezultātā strādā visi. Pat tad, ja to nevajag. Individuāli darba vieta ir nepieciešama, bet vai sabiedrībai to vajag? Lūk tev 80%+ pakalpojumu sfērā, viens otram naidīgi konkurenti, mūžīgā cīņa par izdzīvošanu. Rezultātā optimizējas biznesi, smērējot iekšā par vajadzīgām mākslīgi padarītas preces. Un optimizēti tiek darba ņēmēji - maksimāli visu pēc iespējas nogriezt, kamēr nekrīt darba produktivitāte.


Tas viss kaut kur atduras. Var jau citēt klasiskās ekonomiskās teorijas, bet no tā lielākajai pasaules daļai labāk nepaliek. Cilvēki ir pārāk sapērušies esošajā sistēmā un neredzot alternatīvas paši sevi dzen vēl lielākā izmisumā. Un to šī filma lieliski parāda (negatīvajā daļā). Par pozitīvo daļu var diskutēt, man tā vīzija arī likās jocīga, taču vismaz ir kaut kāds redzējums.


p.s.
Transhumānismam (kā kustībai) tā kā būtu laiks beigt sapņot par postsingularitātes pasauli vai arī koncentrēties uz šauri tehnoloģiskiem uzdevumiem kapitālisma paspārnē/idejas vārdā, bet arīdzan nākt klajā ar politisku vīziju un, kas varbūt pat būtiskāk, ar noteiktu tehnoloģisko instrumentāriju*, kas šo vīziju spētu atbalstīt un neļaut samaitāt.

Galvenokārt, ar to es domāju komunikācijas instrumentus. Piemēram, mediji pastāv, lai (vienvirzienā) informētu cilvēkus par notiekošo. Bet "notiekošais" ir tik spēcīgs instruments, ka ar akcentu salikšanu vien (nevajag pat konspirācijas) var brīvi stumdīt aplami informēto cilvēku masas (demokrātijas pretstats) jebkurā virzienā. 96% mediju pieder 6 korporācijām, kas tad arī rada realitāti.

Izslavētajā blogosfērā un tīkla visatļautībā uzdarbojas brīvprātīgo bandas (Obamas kustība, Izraēlas ideoloģisko zombiju variants, TPJO tepat delfos), kas varbūt ir pat vēl bīstamāks fenomens, jo te ir mazāks aizsardzības slieksnis nesagatavotam lasītājam. It kā tautas balss, kura tomēr ir kūdīta/apvārdota/ieinteresēta un mērķtiecīgi producē vajadzīgo "realitāti".

Internet filtrēšana, kas tiek plānveidā veikta publiskajos resursos, bet Austrālijā piedzīvo vispār nebijušu pakāpi, kas pielīdzināma Ķīnai.

Ir jānāk kaut kādām alternatīvām komunikācijas formām, medijiem, kredibilitātei. Nenāktu par sliktu cilvēkus apvienot un ļaut viņiem noticēt savai politiskajai (un arī sociālajai) varēšanai, citādi ir tā, kā ir. Kā Latvijā, piemēram, kad tauta masveidā neapmierināta, sen skaidrs par daudziem noziedzniekiem, bet cietumā neviens nesēž un vispār tautā neviens neklausās. Pilnīgā pašpietiekamībā kar mums uz kakla aizvien jaunus parādus, izvēlas darbības, kuras nāk par labu individuāli, nevis valstij, utt.

Nu nevar acīmredzot tikai ar tehnoloģisko vēstījumu nākt. Tomēr mērķis ir daudz plašāks un tehnoloģijas ir tikai līdzeklis.

Man personīgi vienmēr ir licies jocīgi, ka t.s. anarhisti un citi aktīvisti parasti ir bez nopietna teorētiskā backgrounda, 21.gs. vajadzīgajām tehniskajām iemaņām, bet ir gatavi rīkoties! Tikmēr akadēmiķi un gīki tur savās rokās šo resursu, bet sociāli paliek ļoti pasīvi (dažkārt pat neskatoties, kas apkārt notiek, it kā tas viņus neskartu). Man šķiet, ka būtu nepieciešams šos resursus apvienot - zināšanu un redzējumu ar aktīvu vēlmi darboties. Bet par to tomēr citreiz.

___
* Kaut ko par to gan varbūt minddll pastāstīs.