tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja [info]gribam_zinaat kopienā,
@ 2013-02-11 22:17:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Iedomājieties situāciju: cilvēkam laicīgi zināms noteikts darba apjoms (piem., jāuzraksta liels skolas darbs vai jāpabeidz kaut kāds projekts, vai tamlīdzīgi), ar kuru noteiktā laika posmā noteikti būs jātiek galā. Un viņš normāli saplāno savu laiku, ir spējīgs formulēt, kāpēc kaut kas vispār tiek darīts, neatstāj visu uz pēdējo brīdi, darbus laicīgi paveic un pat vēl paliek pāri dažas dienas līdz noteiktajiem termiņiem. Ko jūs iesāktu ar iegūto laiku un kā to pavadītu, ja ņem vērā, ka var gulēt, cik vajadzīgs?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]tikko_pamodos
2013-02-11 23:40 (saite)
Uzbrukums vislabākā aizstāvība, saprotu. Cik noprotams, arī tev sanāk bieži kavēties un pēc tam lūgt piedošanu par visu pasauli, kas nokavēta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dominika
2013-02-12 00:21 (saite)
Jā, man sanāk. Es zinu un atzīstu, ka man ir tāda problēma, un es pamazām to risinu, tādēļ zinu arī, cik tā ir kompleksa, un ka ar gribasspēku vien ne vienmēr ir līdzēts. Es pazīstu arī vainas sajūtu par kavēšanos un to, cik tā ir graujoša. Un to, cik ļoti patīkami ir tas, ka tavai problēmai un vainas apziņai pievienojas vēl arī apkārtējo zobgalība un neizpratne.
Zini, kā man radās šī problēma? Tā man radās kopā ar depresiju, kad apmēram pusgadu ik rītu tik vien kā piecelt sevi no gultas prasīja ārprātīgu gribas piepūli. Ik rītu es gāju uz darbu, skatoties asfaltā, teciņiem vien, lai kārtējā bezjēdzīgā diena paietu ātrāk, un nācu atpakaļ, domājot par to, ja vien es paspertu vienu soli sānis, prom no ietves, tad viss šis kauns un vainas apziņa par nespēju strādāt kārtīgi, laicīgi un labi izbeigtos sekunžu laikā.
Ja cilvēks jau ir nonācis šajā briesmīgajā pēdējā brīža situācijā, to vairs nav iespējams labot. Pārmetumi nepalīdz, tikai padziļina subjekta naidu pret sevi. Turpretī drusciņa sapratnes var veicināt to, ka nākamajā reizē subjekts centīsies nekavēt, jo kāds ir bijis laipns un līdzcietīgs.
Es, un domāju, arī visi citi neļaunprātīgie kavētāji, vienmēr apbrīno tos, kuri spēj izdarīt lietas laikā. Man žel, ka reizēm šie cilvēki nesaņem pietiekamu novērtējumu un atzinību. Taču manā skatījumā šī prasme jau pati par sevi ir svētība un, kā jau teicu, iemesls lepoties, un varbūt pat - būt līdzcietīgiem pret tiem, kam tās pietrūkst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2013-02-12 00:40 (saite)
Es uzrakstīšu tev atbildi zem atslēgas savā žurnālā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?