Atskaite
Manā pieredzē īsākais simpozijs ar garāko nosaukumu "Doriana klana simpozijs, kam par ieganstu kalpo klana pārstāvju Meloras un Kyrie vārda dienu svinības" vēlreiz pierādīja, ka nemaz nav nepieciešamas vairākas dienas, lai spētu izbaudīt visu dekadentisko, hipijisko un vēl nezin kādu atmosfēru, kas ir galvenā to iezīme.

Pasākumu detalizēti, kā parasti, jau ir aprakstījis lord, tādēļ es pieminēšu tikai dažas epizodes un atziņas, kas man vislabāk saglabājušās atmiņā.



Pirmkārt, tika izvirzīta teorija, ka andux un Pravietis ir slepeni apprecējušies. Vakara un rīta gaitā viņi vēl vairāk nekā parasti atgādināja tipisku latviešu laulāto pāri, it īpaši brīžos, kad Anda kašķīgi brēca "Tu taču atkal piedzersies!" un Pravietis nīgri purpināja, ka viņa pārspīlē un tā nu nemaz neesot. Un arī brīžos, kad Anda Pravieti aizsargāja no uzmācīgajiem sieviešu skatieniem un atgādināja, lai viņš uzvelk sausas zeķes, kad Pravietis paklausīgi stiepa Andas drēbes un pat aizdeva viņai savu pleijeri. Vārdu sakot, viņi ir kā viena vienība. Kaut kur noteikti ir paslēpta laulības apliecība.

Otrkārt, visu pasākuma laiku pār mums lidinājās vēl kāda mistiska, vārdā nenosaukta un nenosaucama priestera ēna. Klīda baumas, ka kāds tēls manīts lidojam pāri Rojas mežiem un aizkapa balsī kliedzam "Dorian, kur esi tu?", laiku pa laikam svētlaimīgi ievelkot dūmu no kaut kā vīraka kociņam līdzīga. Bet šīs baumas tā arī neapstiprinājās.

Treškārt, izpalika tradicionālā ziedokļa piedāvāšana Dorianam, jo izmisīgie mēģinājumi atrast kādu, ko upurēt, nevainagojās panākumiem. Oficiālo upurjēru atdot negribēja tā miesassargs un savu viedokli darīja zināmu ar izteiksmīgiem rūcieniem un mēslu dakšu vēzieniem. unintended un ib aizlaidās, pirms kāds paspēja apsvērt viņu kandidatūru. jerrym atvairīja upurēt kāros priesterus ar solījumiem, ka atradīs arvien jaunus risinājumus ūdenspīpes garšas uzlabošanai. kyrie viedi atgādināja par saviem PR speciālistes pienākumiem un to nozīmīgumu tālākā komūnas attīstībā. Pret manis kā pēdējās pievienotās locekles upurēšanu iebilda abi virspriesteri, jo vienam no tiem es esmu mūža vienīgā konstantā mīlestība, bet otram bija nepieciešams mans plecs, uz kā gulēt atpakaļceļā. Atlika vienīgi strādnieks Jurijs, bet radās bažas par to, ka spirta koncentrācija viņa elpā varētu atņemt skaidro saprātu un rīcībspēju katram, kas viņam tuvotos ar dunci (vai tunci, kā, pēc manas svētākās pārliecības un dzirdes, autobusā to nosauca lord). Un viņu vienalga aizveda projām lielā, baltā mašīnā. Tādēļ vienīgais, kas tika upurēts, bija apelsīnu sula - upuris, kā vērtība tika aptverta tikai no rīta, kad daudzi vēlējās, kaut labāk būtu upurēti paši.

Kopumā viss bija ļoti jauki un jautri. Mūsu vārdadienas tika pilnīgi aizmirstas, bet ļoti skaisti nosvinētas. Sāku apdomāt, ka vajadzētu kristīties un pieņemt dažus dučus jaunu vārdu.

P.S. Un par reliģiju netika runāts gandrīz nemaz. Ja vien par reliģiju neuzskata ūdenspīpi.