|
Novembris 27., 2011
Oktobris 26., 2011
optimiste
 | 11:41 - Par došanu un ņemšanu
Patīkami pozitīvs raksts par tēmu dots devējam atdodas, jeb kā patiesībā notiek pozitīvās enerģijas apmaiņa :)
Lapa arī visa tāda pozitīva, kā gaismas stariņš šajā pasaulē.... Ja arī jums ir kāda joma, kuru gribētos sakārtot, tad iesaku izlasīt :)
|
Augusts 14., 2011
optimiste
 | 22:20 - Dusmas
Jebkurš var kļūt dusmīgs - tas ir viegli. Bet būt dusmīgam uz īsto cilvēku, līdz īstajai pakāpei, īstajā laikā, īstā iemesla dēļ un dusmoties pareizā veidā - tas nav viegli.
Aristotelis.
|
Novembris 6., 2010
serafeta
| 14:11 - Dvēseles spēkam
Tev ir jāatver sava Sirds, sava Dvēsele, jāielūkojas tajā un jāierauga tas bezgalīgais potenciāls, enerģija, kas izpausta, kā pārpilnības, Spēka, Vienotības un Mīlestības straume, kas ir tikpat bezgalīga kā Tu- Dievišķā Dvēsele.
Tieši Tev, Tavā Sirdī ir atslēgas lai atvērtu šo pārpilnības straumi un izpaustu šo savu Spēku, kas brīvs no bailēm.
Tu esi Vieda Dvēsele, tāpēc brīžiem radi sev slogus un ierobežojumus, pārbaudījumus, kas liek Tev reizi no reizes apzināties savu meistarību, meklēt iespējas, kā to izpaust savā dzīvē.
Atceries, ka Smalkā pasaule ir līdzās- tā gaida, kad vēlēsies to ieraudzīt.
Apzinies, ka tas var kļūt par brīnišķīgu ceļojumu, kuru vari pārradīt tieši Tu, ja vien izmanto savu patieso, vistīrāko impulsu.
Esi Drošs! Meklē! Esi ceļinieks -savā Dvēseles ceļā un zini, ka tas turpinās arī tad, ja Tu to noliedz.
Tāpēc zini- Tu tiksi līdz savam Dvēseles dārzam, jo Tu jau tur esi bijis.
Tev ir visas atslēgas.
Tev tikai jāatceras, kuras bija īstās durvis.
|
optimiste
| 09:28 - Iz gudrām grāmatām...
Nevajag gausties par grūtībām un šķēršļiem, ko sastopat savā dzīvē, jo tieši to dēļ jūs varat virzīties uz priekšu. Kāpēc kuģi var peldēt pa ūdeni un lidmašīnas lidot pa gaisu? Tāpēc, ka ūdens un gaiss izrāda pretestību. Nav iespējams virzīties uz priekšu, ja nav kādas vielas, kas izrāda zināmu pretestību. Šķēršļiem un grūtībām ir tāda pati loma kā ūdenim vai gaisam, tie ir daļa no lietu dabiskās kārtības, un mums jāzina kā tos lietot, lai virzītos uz priekšu.
|
Jūlijs 31., 2010
optimiste
| 20:34 - Atrisinājums
Tikko izlasīju grāmatā ideju, kas varētu palīdzēt problēmu risināšanā - liec sev atcerēties atrisinājumu.
Tas uzreiz liek apiet iespējamās šaubas tam, ka risinājuma varētu nebūt un liek koncentrēties uz produktīvu risinājumu. Vispār jau pastāv uzskats, ka visu lietu risinājumi ir pieejami Visuma zināšanu glabātuvē, tikai ne katrs māk tiem piekļūt.
|
Maijs 27., 2010
Oktobris 8., 2009
Septembris 17., 2009
serafeta
| 00:53 - Celvēkeņģeļiem
15.09.2009. Hauaši Masse caur hauasci
CILVĒKEŅĢEĻIEM (3.daļa) http://www.perevod.ucoz.ru/blog/2009-09-15-130
tulkojums no krievu valodas (saīsināts)
Atmiņas attīrīšana un transformācija nav izklaides pastaiga pa dzīvēm
vai pasaulēm, novērojot – kas jūs bijāt, ko darījāt, kā izskatījāties
un ar ko tas viss beidzās. Patiesībā, tas ir darbietilpīgs process –
savas būtības izģērbšana no shēmām un dualitātes pasaules
izkropļojumiem. Tas, ko daudzi sauc par Atcerēšanos, ir tikai neliela
daļiņa no milzīgā Atmiņas mehānisma. Nav svarīgi, vai atmiņas
attīrīšanas darba laikā jūs redzat kādas bildītes, vai nē. Jēga ir
nevis ieraudzīt, bet transformēt sablīvēto enerģiju, jo tā pārklāj jūsu
Būtību kā blīvs pārklājs, un, kamēr jūs to neatvērsiet, jūs
atradīsieties ilūzijā. No Duālās pasaules ilūzijas radīšanas laika, tās
uzturēšanai un esībai bija radītas daudzas Programmas, kurās līdz šīm
laikam cilvēki dzīvo un spēlā savas lomas. Atmiņās attīrīšana dod
iespēju asi un skaidri ieraudzīt šos mehānismus un izprast to sākotnējo
jēgu – bez vērtējuma un nosodījuma. Bet tas, savukārt, dod iespēju kļūt
par APZINĀTU RADĪTĀJU.
Sākotnējā Duālisma Platforma, kā jau rakstīju, ir Nabadzības Egregors
(Убогости). Tas izpaužas visā. Šo egregoru baro jebkuras domas vai
jūtas, vai darbības, kuras uztur ideju – „nodalīti no Dieva”. Un,
protams, daudzi teiks – nē, nē, tas nav par mani. Uzdodiet sev
jautājumu : „Cik reizes dienā jūs sakāt vai domājat, vai piekrītam tam
- ka jums trūkst spēka, ka dzīve ir atkarīga no tā, vai izsniegs jums
algu vai nē, ka citādi pašlaik nevar, ka tā ir pieņemts vai tā vajag”
(kas to pieņēmis un kam vajag, par to parasti nedomājam), un daudz ko
citu. Nabadzības Egregoram, savukārt, pieder arī otršķirīgas -
uzturošas struktūras, bet tām savējās struktūras. Tas ir kā Piramīda
vai kā Astoņkājis ar atzarojumiem. Vispirms jau Nabadzība turas uz
vadības struktūrām, precīzāk, shēmām Pakļaut – Pakļauties. Mēs visu
dzīvi pakļaujam kādu vai kaut ko un paši pakļaujamies Cilvēkiem,
sistēmām, noteikumiem, uzskatiem. Mēs nedomājam par to, jo tā ir Norma
visiem. Savukārt, pārvaldes shēmai ir daudz instrumentu. Tie ir bailes,
žēlums, upurēšanās, kauns, savtība, vainas sajūta, pienākuma jūtas. Kā
arī katram no šiem instrumentiem piemīt daudzi izpausmes varianti. Visi
šie mehānismi vairumam cilvēku teicami darbojās un turpina darboties,
arī mūsos, izkropļojot mūsu laukus līdz šai dienai. Mēs varam stundām
meditēt, ziedoties, aktivizēties, apmeklēt seminārus, lasīt grāmatas,
bet, ja ir palicis kaut vienas Shēmas atmiņas imprints, tas precīzi
darbojas, pamatos graujot visu, ko mēs cenšamies radīt.
...................
Mūsu domas, mūsu jūtas, mūsu darbības, viss izriet no Atmiņas. Atmiņa
ir ne tikai tas, ko esam izdzīvojuši gadus vai gadsimtus iepriekš.
Atmiņa ir arī tas, kas bija pirms 5 minūtēm, pirms stundas, pirms
momenta. Un, ja es atrodos kādā situācijā, kas izsauc manī zemo
vibrāciju jūtas vai sajūtas, kaut ko nepatīkamu – pirmais, ko cenšos
izdarīt – transformēt šo enerģiju lai nenestu tālāk šo atmiņas imprintu.
Atmiņas enerģiju transformācijas darbam ir vairākas spēcīgas metodes,
kuras vēlos turpmāk aprakstīt. Tās piemērot var katrs pēc izjūtām.
Pats galvenais, piemērojot jebkuru metodi, ir iemācīties uzticēties
sev. Jūs esat galvenais Vadonis. Jūsu ķermenis un jūtas ir ļoti gudri.
Tie precīzi zin to, kas tieši šajā mirklī ir noderīgs. Nabadzības Shēma
izsauc neuzticēšanos sev un pastāvīgi mudina meklēt kāda
apstiprinājumus, meklēt Skolotājus, Audzinātājus. Un, kamēr neattīrīsim
atmiņu, kas satur atkarības imprintu no Nabadzības Egregora, mēs
turpināsim meklēt skolotājus ārpus sevis paša. Es pati gāju tādu ceļu
un bija laiki, kad meklēju un saucu skolotājus, un ticēju, ka tie, kas
runā ar mani, bija Skolotāji – no manis nodalītas būtnes. Kad atvērās
pirmās atmiņas no Pagātnes Nākotnes (skat. iepriekšējos ...turpat..),
kad apzinājos, kas es esmu, sapratu - visa manis saņemtā informācija,
visas apmācības un padomi, visi čenelingi, VISS, kas nācis no Veseluma,
kura Daļa ES ESMU – ir sazināšanās ar sevi pašu. Šī apzināšanās
palielināja atbildību par visu, ko radu savā dzīvē un arī savas lomas
izpratni zemes dzīves spēlē. Sāku visu uztvert apjomīgi, nevis plaknē,
kā iepriekš. Un aiz katras darbības vai vārda skaidri saskatīju duālās
pasaules manipulācijas shēmas.
Bet, tagad par tehnikām, kuras var piemērot atmiņas enerģijas transformēšanai.
Viena jau sastapta saīsinātā veidā kādā no vēstījumiem. Tas ir apzināts darbs pēc shēmas :
Piedod man – Pateicos par pieredzi – Atlaižu, tu esi brīva – Es tevi mīlu.
Vadoties no zināšanas, ka Viss bez izņēmuma, visa pasaule, visa tieši
vai netieši mani skarošā realitāte ir manis personīgi radīta – es varu
skaidri izdalīt tos šīs realitātes fragmentus (cilvēkus, sabiedrību,
valsti, notikumus, pati sevi), kuri izsauc manī kādas negatīvas
vibrācijas. Atklājot tos, Es, kā Radītājs Lemju, ka ir pienācis laiks
tos atlaist un dot tiem brīvību pašiem lemt – kur un ar ko spēlēt
nākošās lomas. Tāpēc, domās vēršoties pie tā, ar ko vēlaties pastrādāt,
vai pie sevis pašas, apzināti paziņojiet : „Piedot, ka tevi (sevi)
radīju tādu šai lomai manas dzīves spēlē. Pateicos tev (sev) par
vērtīgo pieredzi, kuru tu (es) uzkrāji Vienotajam. Atlaižu tevi mierā
radīt Jaunu realitāti, brīvu no iepriekšējās pieredzes. Tu (es) esi
brīva. Es tevi (sevi) Mīlu”.
Šo formulu var piemērot gan citiem, gan sev, jo apzinātāk jūs strādāsiet ar to, jo lielāks un jaudīgāks būs rezultāts.
Nākošais paņēmiens palīdz atslogot mentālo plānu un visas domformas, kas glabājas mentāla atmiņā.
Pasekojiet savām domām, vispirms dienas gaitā, un izrakstiet visas
domformas, visus prātojumus, kuri satur ierobežojumus, aizliegumus,
bailes, nemieru, atgrūšanu, pazemojumus un jebkuras citas negatīvas
vibrācijas, attiecināmas uz jums, bērniem, vecākiem, dzīvi, cilvēkiem,
pasauli. Ja būsiet ļoti godīgi ar sevi, neaizvērsieties un
neizskaistināsiet, tad mati sacelsies no jūsu domu bildes.
Nebīstieties, daudzas domas šajā procesā iznāks no atmiņu slēptuvēm un
no kolektīvās apziņas. Frāzes, dzirdētas miegā vai mātes klēpī, pa ausu
galam no garāmgājējiem vai radio. Visas šīs drazas blīvi nosēžas atmiņu
slēptuvēs un ir laiks tās izpurināt. Tā ir darba pirmā daļa.
Pēc tam, paņemiet tīras lapas un katrai negatīvai domai uzrakstiet
pozitīvu, vadoties no DIEVA RADĪTĀJA apziņas, no VISUMA apziņas.
Pieminēšu dažus piemērus:
Viss jūk un brūk – Visums viedi vada mani caur transformācijas procesu.
Vairs nemaz nav spēka – Es esmu vieda un varena garīga būtne un mans spēks ir DIEVA spēks.
Visi „piegriezušies” – Ap mani ir tādas pašas Dievišķas būtnes, kā Es,
un viņi pēc labākās sirdsapziņas izpilda savas lomas manā dzīves teātrī.
Un tagad, metode, kuru man dota no atmiņas – šūnu atmiņas ātrajai
tīrīšanai, kura transformē atmiņu visos līmeņos vienlaicīgi. Tas ir
darbs ar skaņu. Darbs notiek apzinātā stāvoklī, vienkārši atbrīvojiet
ķermeni, guļus vai sēžot, kā jums ir ērti. Galvenais, lai pēc
vēlēšanās, ķermenis varētu viegli kustēties. Mūsu atmiņa hologrāfiski
nosēžas visās organisma šūnās un tiek nodota no dzīves uz dzīvi. Jūsu
ķermeņa šūnās ierakstīta visa jūsu un cilvēces vēsture. Atmiņas atslēga
ir skaņa. Skaņa atver atmiņas slēptuves un viss, ko ir vajadzība
transformēt, paceļas virspusē.
Atbrīvojieties, vienkārši izsakiet nodomu attīrīt savas šūnas un
smalkos ķermeņus no atmiņas, kura satur jebkura veida ierobežojumus,
bailes un aizliegumus, sāpes, pazemojumus un citas zemās vibrācijas,
kas uzkrātas visā visumā pavadītajā laikā. Atbrīvojot – vienkārši
atļaujiet atlaist skaņu. Jebkādu, kāda nāks, zvanoša, kliedzoša,
raudoša, čerkstoša, šņācoša, svilpjoša vai kāda cita. Katrai atmiņai ir
sava balss. Neļaujiet savam Ego bremzēt ar domām – ka izdzirdēs kaimiņi
un ko par jums padomās. Tā ir pakļaušanās shēma. Var nākt nesaprotama
valoda un ne vienmēr patīkama, nebīstieties un turpiniet, līdz process
pats noslēgsies un iestāsies atvieglojums un labsajūta. Piepildiet
ķermeni ar gaismu, saharmonizējieties un baudiet.
Novēlu priecīgu darbu visiem. Ar mīlestību. Hauaši Masse.
|
Septembris 15., 2009
serafeta
| 19:29 - Gaismas pamatstari - Apgaismības stars. Otrais stars
Pēc Telosas 3. grāmatas
(Aurēlija Luisa Džounsa)
Atklāsmes, Iedvesmas un Apgaismības Stars. Otrais Stars.
Zeltaini dzeltenā stara valdnieks ir Valdnieks Lanto.
Telosas Augstais Priesteris Adama un Valdnieks Lanto sūta visiem sveicienus. Šajā tik nozīmīgajā pārejas posmā, kad planēta Zeme veic šo pāreju uz augstākiem apziņas un vibrāciju plāniem ir ļoti būtiski, lai katra dvēsele, kas šeit atrodas saprastu, kas notiek enerģētiskajos un fiziskajos Zemes plānos. Nekad iepriekš, kā viņi saka, mums nav bijuši tik nozīmīgi uzdevumi.
Viņi saka, ka tagad, kā nekad agrāk ir vajadzīga skaidrība un pilnīga sapratne par savu Dievišķo Būtību. Un par to, ko mēs šeit uz Zemes darām. Mums ir jāizprot mērķi un uzdevumi, ko paši sev esam nosprauduši, lai pilnveidotu savu dvēseli. Ir pienācis laiks izmantot tās priekšrocības, ko dod atvērtais iespēju logs, lai garīgi atbrīvotos caur augšāmcelšanos Radītājs mīl visus un katru atsevišķi, un pateicoties viņa pilnīgajai Dievišķajai žēlsirdībai, kas plūst no Viņa sirds dziļumiem, mēs visi varam atbrīvoties no tā priekšskara, kurš daudzus miljonus gadu ir mūs šķīris no Viņa.
Mēs esam šeit pavadījuši ļoti ilgu laiku tādā kā „garīgajā snaudā”, kas visiem mums ir nesusi tikai sāpes un diskomfortu. Tā ir bijusi ļoti īpaša pieredze, kuras laikā esam aizmirsuši par to, ka esam daļa no Radītāja. No dzīves uz dzīvi mēs esam sevi slēguši dažādās reliģijas kastītēs, meklējot Dievu. Šo reliģiju līderi, kuru mērķis ir bijis – turēt cilvēkus zem stingras kontroles, ierobežotus dažādās dogmās un garīgajā neziņā. Tas viss ir traucējis atklāt mūsu patieso Būtību.
Mēs izlasam ļoti lielu daudzumu dažādas literatūras, kura mūs ietekmē. Bet garīgums ir pavisam vienkāršs. Tikai cilvēka dabā ir visu sarežģīt. Patiess garīgums – tas ir esības stāvoklis, skaidras apziņas stāvoklis, kas ved pie sapratnes par to, kas ir Mīlestība, Gaisma, īsta Dzīve un personīgais Dievišķīgums.
Dievs ir katrā no mums, Viņš ir varenais arhitekts, kurš veido mūsu dzīves plūdumu. Valdnieks Lanto vēlas atklāt kā ir dzīvot priekā un laimē, dzīvojot saskaņā ar savu unikālo virzību, kad esam pilnībā savienoti ar savu Dievišķo Būtību, kura liek atdzīvoties mūsu sirdīm. Viņš vēlas pateikt, ka Dievišķā Būtība, kura dzīvo un aktīvi darbojas mūsu sirdīs, ir tas īstais Avots tam, kas mēs esam, tam ko mēs varam zināt un darī savā dzīvē, lai izpaustu sevi kā Dievišķu Būtni. Viss, ko mēs vēlamies savā dzīvē, mīlestību, bagātību, visaslikteņa dāvanas, kuras mēs vēlētos baudīt, atrodas mūsu sirdī, gaidot, kad mēs tās iepazīsim un atvērsim. Ar šādu uzrunu arī gribētos sākt sarunu par to, kas ir Atklāsme, kā vienu no Dievišķības apspektiem, kurš ir spējīgs palīdzēt atmodināt mūsu Dievišķo Apziņu.
Atklāsmes stars nes Dievišķo Viedumu, Zināšanas un Gaismu. Tas nes atklātu Kristus apziņu, sapratni, dziļumu un mieru, kas nāk kā universāla Dievišķa zināšana un bezgalīgs Augstākais Dieva Saprāts. Daudzas dvēseles, kuras dzimušas ar Apgaismības staru, ir apveltītas ar Dievišķu misiju – kļūt par cilvēces skolotājiem. Daudziem viedajiem, par kuriem tik daudz ir lasīts un kuri pagātnē ir bijuši cilvēces Skolotāji, galvenais dvēseles uzdevums ir bijis – darbs ar Apgaismības staru. Daži no tiem: Jēzus/Sananda, Valdnieks Maitreija, Valdnieks Budda, Valdnieks Konfūcijs, Džuals Kuls, Valdnieks Lanto, Meistars Kuthumi un daudzi citi. Laiku pa laikam visu staru Meistari, iemiesojas, lai nestu cilvēcei zināšanas un sabalansētu visu staru ietekmi tā, lai tie varētu labāk darboties cilvēces labā. Katrs no mums ir dzimis zem kāda no 12 staru ietkemes. Tas nenozīmē, ka ka kāds no stariem ir labāks vai sliktāks. Visus starus ir jāiepazīst, jāsaprot un jaharmonizē savas attiecības ar tiem.
Apgaismības stars ir savienots ar kroņa čakru, zināmu arī kā tūkstošlapu lotoss. Tad, kad mēs strādājam ar Apgaismības staru, tūkstošlapu kroņa čakrā sākas apgaismības un atklāsmju process, atverot spējas kontaktēties ar patieso Dievišķo Saprātu, kurš ir snaudis tūkstošiem gadu. Lai gan Tas nekad mūs nav pametis, tomēr tieši tagad ir tas brīdis, kad mums ir jāapgūst prasme ar to strādāt. Visa nesaprašana, kas glabājas mūsu atmiņu kapsulās, kā rezultāts ir Augstākā Saprāta ignorēšana, tā tīrajā izpausmē, galvenokārt rodas no tā, ka snaudošā apziņa, mūs ir sargājusi no tiešas saskarsmes ar to. Kad mēs piesauksim Apgaismības staru, lai tas ieplūst mūsu kroņa čakrā un pilnībā to apzināsimies, tādejādi atjaunojot visus savas Dievišķības aspektus, mūsu Augstākais Es spēs izmantot šīs enerģijas, pakāpeniskai apgaismībai. Tas spēs mūs atbrīvot no mūsu atmiņu aptumšošanās.
Apgaismības stars ir zeltīti dzeltenā krāsā, kā Saule, spožs un mirdzošs, kā dimants. Galvenā tā atrašanās vieta uz planētas ir Apgaismības Templis, kas atrodas uz Titikakas ezera, Amerikā. Pārvalda šo staru Dievs un Dieviete Meru, viņi tūkstošiem gadu ir turējuši Apgaismības enerģijas šajā unikālajā Templī. Telosā atrodas samazināta šī Tempļa kopija. Telosā ir Tempļi, kas veltīti katram staram.
Lemūrijas laikos bija tūkstošiem Tempļu, kur katrs no tiem sludināja simtiem Radītāja aspektu, tāpat katru mūsu attīstības aspektu. Tur bija simtiem Tempļu, kas veltīti katram staram. Daudzi no stariem mums vēl nav zināmi. Mēs zinām 7 pamatstarus un pat jau 12 pamatstarus un dažus citus, tomēr ir vēl ļoti, ļoti daudz staru, kuri katrs sevī nes kādu Radītāja spektu. Patreiz nav vajadzības zināt pat visiem tiem, jo svarīgi ir sasniegt meistarību vismaz pirmajiem 7.
Jautājums: Kādas atklāsmes un apgaismības var sasniegt cilvēks, kurš strādā ar Apgaismības staru?
Apgaismība ir attīrīšanās no ilūzijām un maldiem, kuri mīt mūsos, par sevi pašu. No maldiem, kuri dziļi ir iesēdu;sies mūsu apziņā, ierobežo mūs un nes ciešanas. Apgaismība – tas ir solis uz savienošanos ar Augstāko Saprātu. Tiklīdz būsiet atvērušies un saplūduši ar Apgaismības staru, jūs varat vērsties pie Radītāja Saprāta, lai tas pilnveidotu, pārveidotu un uzlabotu jūsu personīgo saprātu.
Cilvēciskais saprāts un Radītāja saprāts ir divas dažādas lietas. Radītāja saprāts – tas ir Visa zināšana, kas zin visu bez ierobežotības. Cilvēciskais saprāts tiek vadīts ar Ego palīdzību, tas ir ierobežots ar bailēm un nepareizu priekšstatu par sevi. Savulaik tas tika darīts ar nolūku un ir kalpojis kā unikāla pieredze. Cilvēciskajam saprātam ir paredzēts attīstīties un beigu beigās saplūst ar Radītāja Saprātu. Un nemaz nedomājiet no tā atbrīvoties, kā dažiem varbūt gribētos. Tā ir daļa no mums un mums ir jāmāk rīkoties ar Saprātu, kā vienu no fundamentālajiem sava Es aspektiem.
Mums ir jāpārveido savs saprāts ar patiesu zināšanu palīdzību un ar patiesu viedumu jāatsakās no vecām ticībām, kuras mums vairs nespēj kalpot, bet tikai notur ierobežotības stāvoklī un patiesības ignorancē. Tiklīdz mēs paveiksim savu iekšējo pārveidošanās darbu, mūsu ego tiks iesaistīts evolūcijā un savienots ar Augstāko saprātu. Augšāmcelšanās procesā visi mūsu Es aspekti, ieskaitot saprātu un ego, savienojas ar Augstāko Saprātu jeb Radītāju. Aizdomājaties par mūžīgo evolūciju, vienmēr ir kāds jauns zināšanu līmenis, aiz tā ir vēl un vēl un vēl daudzi citi, ko mums savā evolūcijas ceļā ir jāatklāj. Process, kuram mums ir jāiet cauri, lai atvērtu savu sirdi, saprātu un visus savas Dievišķās būtības aspektus, nevar notikt vienā mirklī. Pirms iemiesošanās, mēs plānojām savu dzīvi, plānojām mērķus, kurus vēlamies sasniegt, plānojām to visu saskaņā ar savu individuālo attīstību. Pakāpeniski visas saprātam vajadzīgās zināšanas, sapratne un viedums iegūs pilnīgu nobeiguma sajūtu jeb izskatu. Mirklī, kad tas notiks, plīvurs pacelsies un mēs spēsim savienot savu apziņu ar Radītāja Saprātu. Ja kāds nevēlas pildīt savu „mājas darbu” un vēlas palikt esošajā evolūcijas posmā, tā ir katra paša brīva izvēle, neviens nevienu nevar piespiest. Bet Gaismas spēki brīdina, jūs varat iesprūst šajā evolūcijas līmenī un kādā mirklī atklāt, ka visi jūsu mīļie un tuvie ir prom.
Evolūcija ir mūsu galvenais uzdevums iemiesojoties, tā no sevis prasa izlēmību un pilnīgu atdevi. Tā nenotiek automātiski. Tai ir jābūt kā dvēseles ekspansijai ar spēcīgu nodomu. Savukār tas nenozīmē, ka mēs vairs nevarēsim baudīt dzīvi 3šajā dimensijā tieši otrādāk, tas dod iespēju mīlēt dzīvi un baudīt to visās tās izpausmēs. Pārveidošanās kopā ar planētu, kad tā pāriet jaunos evolūcijas līmeņos, prasa pilnīgu sadarbību un procesa izpratni. Tas ir būtiskākais, ko jūs savā labā varat izdarīt. Ir laiks izvēlēties prioritātes un mums tas ir jādara viedi.
Kā ir iespējams apzināti attīstīt savu saprātu, lai savienotos ar Augstāko Saprātu?
Katru dienu piesaucot Zeltīto staru. Cenšoties saņemt iedvesmu, lasot grāmatas, meditējot, kontaktējoties ar dabu un esot starp līdzīgi domājošiem. Tas nozīmē, ka jāpiesātina savu sirdi un dvēseli ar skaisto, cēlo un gaišo, nevis vienkārši piepildīt smadzenes ar informāciju. Pievērsieties savai sirdij un sākiet savienot tās enerģijas ar sava Dievišķīguma enerģijām. Augšāmcelšanās procesā mūsu pārveidotais saprāts savienosies ar Svēto Sirdi. Sirds ir pirmā, kura paceļ savas vibrācijas un mēs tieši caur sirdi sajutīsim Dievišķo apvienošanos. Visi enerģētiskie centri atvērsies un mēs nekad vairs nejutīsimies atdalīti no sevis un Visuma. Enerģētiskie centi mainīsies, savienosies, vērsies arvien jauni un jauni centri un mēs sajutīsim cik vareni esam patiesībā. Tieši tādēļ Augšāmceltie Skolotāji ir tik gaišas personības. Lai process sāktos, mums nav jāgaida atļauja vai aicinājums. Sākiet jau šobrīd, ja vēlaties, lai Augšāmcelšanās un Apgaismības stars piepilda jūsu šūnas.
Ja mēs vēlamies, lai Apgaismības un Augšāmcelšanās stars ar mums strādā, kamēr mēs guļam, caur kādām iesvētībām un procesiem mums nāksies iziet un uz kurieni mēs tiksim pārcelti?
Gaismas spēki iesaka ar Zeltīto staru strādāt nomoda stāvoklī, jo kamēr mēs guļam, mēs zinām visu. Šobrīd mums ir jāpieņem viedums, kas jau ir sasniegts miega stāvoklī. Tas, kas mēs esam patiesībā, mūsu patiesais saprāts lieliski zin un tam ar šo jautājumu nav nekādu problēmu.
Pagaidām nav nepieciešamība zināt visus nakts ceļojumus, jo tie ir pārāk brīnumaini un mēs varam pazaudēt interesi par par savu dzīvi un trešo dimensiju un tiem uzdevumiem, kas mums šeit ir jāpaveic. Tiklīdz jūs kopā ar saviem Aizbildņiem un Skolotājiem izsakiet nodomu, miega laikā paveikt kādu darbu vai iemācīties kādu mācību, viņi sāk ar jums darbu un ievieto dažādās brīnumainās vietās, kur ar viņu palīdzību, mēs spējam atrisināt dažādus jautājumus, pat ja tos neatceramies. Piemēram, ja mēs izsakam nodomu, ka vēlamies nokļūt Augšāmcelšanās templī, tad mēs turp tiekam nogādāti. Uz planētas šis templis nav vienīgais un mēs spējam apmeklēt jebkuru no tiem. Un mēs tur esam bijuši jau neskaitāmas reizes. Ir ļoti svarīgi, lai mēs spētu tos apmeklēt nomoda stāvoklī, apzināti. Telosā arī ir Augšāmcelšanās un Apgaismības Templis. Ir izveidots Gaismas tilts starp Templi Telosā un Templi Amerikā. Smalkajos plānos šie Tempļi ir savstarpēji saistīti un darbojas kā viens veselums.
Par dzīves laikā paredzēto darbu ar stariem.
Dzīves laikā mēs strādājam kā minimums ar diviem stariem, ar pamatstaru un otru, kura mācības vēlamies pilveidot. Vienlaicīgi mēs harmonizējam un balansējam visus pārējos starus. Tagad iespējams kāds strādā ar otro un trešo staru, bet iepriekšējās inkarnācijās strādāja ar visiem pārējiem. Stars, ar kuru jūs strādājat šajā inkarnācijā, var arī nebūt jūsus sākotnējais jeb monādes stars. Ja lasa Akaši hronikas, tad monādisko staru ir iespējams noteikt pēc tā, kādas inkarnācijas ir bijušas visbiežāk. Tiklīdz ir sabalansēti un saharmonizēti visi stari, mēs ceļamies par oktāvu augstāk un atgriežamies pie sava sākotnējā monādiskā stara.
Apgaismības stars neharmonizē ķermeņus, ne smalko, ne fizisko. Tā galvenais mērķis ir – palīdzēt sasniegt viedumu, zināšanas, apgaismību un integrāciju ar Augstāko Saprātu. Katrs stars strādā savā aspektā un vienlaicīgi papildina visus pārējos. Patreiz mūsu pasaule ir piepildīta ar nekorektu informāciju. Tieši tamdēļ ir nepieciešama patiesa informācija, kuru mēs varam saņemt ar Otrā stara palīdzību.
Kā varētu izpausties nepareiza Otrā stara izmantošana?
Kā viens no piemēriem – zināšanu izmantošana negatīviem mērķiem. Zināšanu apzināta ignorēšana un nevēlēšanās saprast lietu patieso būtību. Ilūziju piesaistīšana sev un savai dzīvei arī skaitās kā nepareiza Otrā stara izmantošana.
Būtiski ir parunāt par Sirdi. Cilvēka smadzenes un prāts – trešās dimensijas instrumenti, sākotnēji tika radīti kā sirds galvenie palīgi. Sirds ir savienota ar Augstāko Saprātu. Un tikmēr, kamēr nebūsim savienoti ar Augstāko Saprātu mentālais jeb egoistiskais saprāts ir spiests kalpot sirds interesēm. Pien;aks brīdis, kad šād sstāvoklis kļūs dabisks visiem cilvēkiem. Daudzi cilvēki ir apdāvināti ar izcilām prāta spējām, bet viņiem ir liegts garīgais viedums. Viņi bieži izmanto savus talantus, lai kalpotu egoismas, tā vietā, lai meklētu visa esošā Vienotību. Valdību līderi tam esot spilgts piemērs. Mēs varam mainīt tikai paši savu personīgo esamības perspektīvi un izvēlēties mīlestības, miera un harmonijas enerģijas, pirmām kārtām paši priekš sevis. Pilnībā to apgūstot, mēs spēsim izstarot to paši no sevis, vienkārši tāpēc, ka tādi esam kļuvuši. Ja katrs no mums iegūs pieeju Augstākajam Saprātam caur Sirdi, tad arī mūsu valdības sāks mainīties, jo sāks izpausties jauna kolektīvā apziņa. Kad maināmies mēs, līdz ar mums mainās arī kolektīvā apziņa un pat valdības sāks mainīties. Šādā perspektīvē ir redzams, ka ne jau valdībā ir vaina, bet gan kolektīvajā apziņā. Valdība tikai atspoguļo sabiedrības apziņu, kuru vada. Attšitības gaitā radīsies iespēja izvēlēties valdībai tādus līderus, kuri ir augstāk garīgi attīstīti. Viņi ir tikai sabiedrības atspoguļojums.
Vai ir iespējami blakusefekti, ja nepareizi tiek izmantota kroņa čakra un kā tas var atspoguļoties fizikajā plānā un ķermenī?
Kroņa čakra ir vieta un instruments, kur mīt Augstākais saprāts fiziskajā ķermenī, kas radīta, lai virzītu zināšanas, viedumu un apgaismību. Tas, kurš apzināti ved cilvēkus pa nepareizo ceļu, kontrolē un manipulē ar tiem, izmantojot zināšanas egoistiskiem mērķiem, vienā jaukā mirklī saņems to, ko sējis. Kādā mirklī tas, ko tāds cilvēks ir radījis, atgriezīsies pie viņa kā karmiska mācība. Kā viens no piemēriem šādai atgriezeniskajai saitei kalpo psihiskas saslimšanas, tādas kā Parkonsona un Alcheimera slimības, atmiņas zaudēšana un citas. Šķiet, ka uz vecumdienām mums būtu jākļūst viedākiem, labākiem un tuvāk jāpieņem un jāizprot Augstākais Saprāts. Tomēr mūsu sabiedrībā prevalē kaut kas mazliet pretējs. Veco ļaužu pansionātos visbiežāk ir sastopami daudzi cilvēki, kuri nolaidušies līdz tādam līmenim, ka nav spējīgi atcerēties savu vāru un tuviniekus. Tomēr, ne mums nosodīt šādu lietu būtību, jo, diemžēl, cilvēciskie spriedumi ir balstīti uz visai ierobežotu zināšanu fundamentu. Šo staru var izmantot sintēzē kopā ar Apziņas paplašināšanas staru.
|
Jūnijs 29., 2009
sickboy
 | 10:12
Par šo tēmu jau ir bijis te rakstīts, bet es gribu publicēt labāko metodi, kādu esmu lasījis:
"Es vēlos jums sniegt pārskatu, kas patiesībā notiek ar šīm bailēm savstarpējās attiecībās, dodot iespēju smelties gudrību par to, kā gūt brīnišķīgu savu fantomu atklāsmi. Atsauciet atmiņā tos cilvēkus, kas jums sagādājuši uztraukumus; iedomājieties viņus reāli savā priekšā. Atsauciet atmiņā tos, kas jums pagātnē ir nodarījuši ļaunu, nostādiet viņus savā priekšā, skatieties uz viņiem un tad mīliet viņus par to, kas viņi patiesībā ir. Piedodiet viņiem un gaidiet, kas notiks. Viņiem nav jāatrodas personīgi jūsu priekšā, bet tā būs karmiskā mācību stundas enerģija. Pirmkārt, pazudīs melnais balons. Jūs varēsiet saņemt balvu, kas atrodas tā iekšienē, un karma tiks atbrīvota, tā aizies uz visiem laikiem. Otrkārt, karmiskajai enerģijai izgaistot, šie indivīdi jūs vairs neskars. Trešais solis ir visgrūtāk izskaidrojams – karmiskajam atribūtam pazūdot, šie pārējie „spēlētāji” uz apmācības skatuves īstenībā kopš šā brīža izmainīs savu attieksmi attiecībās ar jums. Vai jūs uz viņiem iedarbojāties? Absolūti. Kā gan viņi var zināt, kas ir noticis? Ticiet man, viņu daļa, kas viņiem pašiem ir slēpta, zinās to uzreiz.
Iedomājieties: kā tas būtu, ja jūs kā vecāki pārģērbtos biedējošā kostīmā un parādītos sava bērna priekšā, un tīšu prātu biedētu viņu atkal un atkal... Vai tas būtu darīts ar mīlestību un nodomu padarīt bērnu stiprāku? Turklāt jūs nekad neatklātu savu patieso seju. Tas ietekmēs visu bērna dzīvi, un bērnam būs „fantomas bailes”. Tas patiesi būtu ļoti sarežģīti. Faktiski lielākā daļa no jums to nekad nedarītu, jo tas būtu pārāk liels upuris – redzēt savu bērnu ciešam un baidāmies, un jūs to nevarētu izturēt.
Tie uz Zemes, kas jums visvairāk nodarījuši pāri, kas jūs sarūgtinājuši vai satraukuši un kas jūs ir apbēdinājuši savstarpējās attiecībās, piekrita to darīt aiz patiesas mīlestības, noslēdzot līgumu ar jums, pirms jūs ieradāties. Tie ir jūsu brāļi un māsas garā pat tagad, atrodoties šeit, un viņi jums to nekad neatklās. Kad jūs aiziesiet, jūs viņus redzēsiet un mīlēsiet, jo loma, ko viņi spēlēja, bija tiešām pārliecinoša! Viņi mīlēja jūs tik ļoti, ka bija gatavi pieņemt negatīvo lomu, lai padarītu jūs stiprākus. Saprotiet TAGAD mīlestību, kas no viņiem prasīja to darīt, un mīliet TAGAD viņus par to. Neapšaubāmi arī jūs esat kāda ienaidnieks, negativitātes mērķis kāda cita mācību stundai, spēlējot mainītās lomās. Kā jūs jutīsieties, kad jums šī persona pilnībā piedos? Vai tas jūs ietekmēs? Kā jūs izturēsieties? Patiesība ir tā, ka jūs pavisam noteikti to sajutīsiet; dziļi iekšienē jūs jutīsiet gandarījumu, ka esat izpildījis uzdevumu otra labā, un jūs kopš tā brīža patiesi jutīsieties citādi attiecībā pret šo personu, pat, ja jūs viņu nekad vairs neredzēsiet."
(No grāmatas "Kryon. Nedomā kā cilvēks")
|
Jūnijs 21., 2009
ilgodamies
| 00:12 - Jā un Ja nu
Jā, ir kaut kā nebūt kaut kam nebūt sevī jānotic ! Bet, ja nu tas, kas sēž iekšā, pārsvarā ir tikai domu līmenī... Ja nu vajadzības, lai pašrealizētos ir tik haotiskas... Tad ko ?
Garastāvoklis:: Katrs reiz šaubās, tu un tu arī, ak, tas neliedz arī pasmaidīt. Smile.
|
Jūnijs 9., 2009
pitchforks
| 19:58
If you spend five minutes a day talking to God like you would a friend, He would become your friend. I know it sounds weird, but I challenge you to give it a try. The next time you're bummed, lonely, scared or frustrated, go for a five-minute walk and talk to Him like you would a friend. Tell Him exactly how you feel and what you're thinking.
|
Maijs 25., 2009
minchux
 | 11:54 - Riktīgi mīļa un remindig ziņa no lightworkeriem :)
Dear Lightworkers ~
May promises to be another wonderful month on our path of moving
forward. So much is changing so fast - sometimes at a pace that is
challenging to keep up with. I recently was blessed to see the Dalai
Lama speak at a weekend lecture. The one big reminder he taught me
that weekend was that of Inner Peace. When things feel rushed or
chaotic around us remember to go into that nurturing, still place
within you where you can be calm and at peace. He left us with a
wonderful vision of him in an airport terminal with a plane that is
late and how he goes into his heart to that still, loving place that
brings him peace. You can find that place, that peace, anywhere at any
time. I will keep that reminder with me. We hope you enjoy this
mornths LightNews!
With Great Love,
The Editors
Faerlight and Emmanuel
|
Maijs 3., 2009
pitchforks
| 15:04 - kor
Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
Mūzika: Brand New
|
optimiste
| 13:48 - Vēlēšanās....
"Vienīgais, ko mēs nezinām, ir - cik laika nepieciešams, lai īstenotos kāda vēlēšanās. Te liela nozīme ir intensitātei, ar kādu jūs ilgojaties, jo tikai tādas vēlēšanās, aiz kurām stāvat jūs ar visu savu spēku un pārliecību un kuras jums pēc diviem, trim, sešiem vai divpadsmit mēnešiem ir tikpat svarīgas kā pirmajā dienā, dod rezultātu."
|
Februāris 18., 2009
zvirbuleens
 | 18:55 - "Dzīve gaismā"
Fragmenti no Šakti Gavainas grāmatas "Dzīve gaismā".
Fiziskā pasaule ir mūsu radīta. Katrs no mums rada pats savas pasaules versiju, pats savu īstenību un vienreizēju dzīves pieredzi. Kā mākslinieks, kurš vērtē savu jaunāko darbu, arī mēs varam aplūkot nepārtraukto savas dzīves veidojumu un izdarīt secinājumus. Mēs varam no pašu radītās īstenības uzzināt, kas mums vēl ir jāiemācās.
Šī iemesla dēļ mūsu pieredze un vajadzības ir mūsu "es" spogulis. Ārējā pasaule faktiski ir mūsu dvēseles struktūras tiešs spoguļattēls. Kad esam iemācījušies šo spoguli izmantot, ārējā pasaule kļūst par milzīgu palīgu. ( ... tālāk ... )
|
Februāris 6., 2009
anahata
 | 09:12 - Pūkamiers
- Paklau, Pūk, bet kāpēc TU ne ar ko nenodarbojies? - es jautāju.
- Tāpēc, ka šodien ir ļoti jauka diena, - teica Pūks.
- Jā, bet...
- Kāpēc tad to izbojāt? - viņš teica.
- Nu bet tu varētu darīt kaut ko Svarīgu, Lietderīgu, - es teicu.
- Es jau daru.
- Patiesi? Ko gan?
- Klausos, - teica Pūks.
- Ko klausies?
- Putnus klausos. Un vēl to tur vāveri.
- Un ko gan viņi saka? - es jautāju.
- To, ka šodien ir ļoti jauka diena, - teica Pūks.
- Bet to taču tu jau tāpat zināji.
- Jā, bet vienmēr patīkami, kad vēl kāds cits domā tāpat kā tu,
- viņš atbildēja.
- Bet tu tā vietā varētu Izglītoties, uzzināt ko jaunu, klausoties radio, - es teicu.
- Vai patiešām?
- Nu bet protams. Kā gan tu savādāk uzzināsi, kas notiek pasaulē?
- Nu... Es iziešu no mājas, - teica Pūks.
- Nu neniekojies. Labāk paklausies šo, Pūk (Click), - es teicu.
- Trīsdesmit tūkstoši cilvēku šodien gāja bojā, kad virs Losandželosas centrālās daļas sadūrās pieci aviolaineri..., - skanēja no radio.
- Un ko to no TĀ uzzināji par pasauli? - jautāja Pūks.
- Hmm. Tev laikam taisnība (Click).
- Bet ko tagad runā putni? - es pajautāju.
- To, ka šodien ir ļoti jauka diena, - teica Pūks.
Lai Tev pūkaini jauka diena! :))
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) calm
|
Februāris 5., 2009
anahata
| 09:24
Neaizturi to, kas aiziet un nepadzen to, kas nāk :)
/japāņu paruna/
|
Janvāris 15., 2009
Janvāris 14., 2009
anahata
| 17:07
Vienu un to pašu muļķību divreiz nevajag atkartot. Izvēle taču ir tik liela! :)
/P.Satrs?
|
Janvāris 7., 2009
anahata
| 10:09 - aizķērās...
k-kas tajā dikti šobrīd aizķērās:
I
Vai viņš bija tik liels kā Galilejs?
Nē.
Kaut arī viņu cepa.
Tikai — kurš pats ir cepts,
Saprot,
Kā svilst
Tava doma
Uz melu un niecības pannas,
Vai viņš bija tik liels
Kā Džordāno Bruno?
Nē.
Kaut arī mūsu laikmeta inkvizīcija
Dedzināja uz sārta
Simtiem tūkstošiem Einšteinu.
Tas bija uz Unter den Linden,
Un tā bija
Inkvizīcija.
Vai viņš bija tik liels kā zvaigzne?
Nē.
Kaut arī mīlēja to kā zvaigzni.
Tā nav parastā mīlestība —
Nevienam no mums
Ne sieva, ne līgava
Nav un nebija zvaigzne.
Un tomēr mēs zvaigznes mīlam.
Ar ko tad?
Ar — to!
Vai viņš bija tik liels? . ..
Beigsim šīs bērnišķības,
Mēs taču visi
Ar kaut kādu šūniņu zinām —
Viņš bija tik liels
Kā Einšteins
Balts, pūkains mākonis
Aizslīdēja gar cilvēces apvārsni
Einšteina matu mākonis —
Gar viņa pieri
II
Kā tur īsti bija ar viņa vijoli?
Kāda varbūtības teorija
Dzīvoja tajā vijole?
Tas, kurš pārcirtis,
Neatradis tajā nekā —
Gaisu Vijoles formā
Bet šoreiz tur guļ
Kaut kas cilvēcei neatrasts
Un tikpat liels
Kā visa kodolfizika
Jo lielāks cilvēks,
Jo vairāk viņš cīnās
Par jaunu cilvēku
Sevī
Vai jūs atceraties,
Ar kādu briesmīgu jaudu,
Slavas zenītā nonācis,
Par jaunu Gogu
Kāvās Van Gogs?
Zinātne arī ir māksla.
Tur, kur tā vairs nav amats,
Bet — zinātne.
Māksla un zinātne —
Planētas,
Katra no savas galaktikas
Varbūt no pretpasaulēm,
Bet — planētas.
Kad uz fotogrāfijas
Einšteins man spēle —
Es dzirdu raķetes pērkonu,
Es redzu cilvēku raketē,
Es redzu cilvēku
Ceļa uz jaunu kosmosu
III
Einšteiniānai ir starpbrīdis
Cilvēki,
Sasauksim preses konferenci!
Būtu ļoti labi,
Ja uz to atnāktu
Cilvēces saprāts.
Esiet pazīstami —
čehs Jans Maidaneks,
vāciete Hilda Rāvensbruka,
ebrejs Haims Mauthauzens...,
Un miljoni
No visām piecpadsmit
Sarkanām republikām.
Es nepaspēšu jums visu nosaukt
Kolonnas ēnu
Viņi uz jautājumiem neatbildēs,
Viņi ir šeit,
Lai jūs atbildētu
Cilvēces saprāt,
Ko jūs tik svarīgu darāt,
Ka jūsu ugunsdzēsēji atbrauc
Stundu pēc ugunsgrēka?
Ja jūsu tornis tik zems,
Ka visu nav iespējams redzēt, —
Tad ņemiet
Gadsimtu kaulus,
Pelnus
Un asinis
Tas cements ir mūžīgs
Tā līdz Mēnesim pietiks
Jāredz, ka tēmē uz Lorku
Jāredz, ka piesien Bruno.
Jāredz, ka indē Mocartu.
Pasaules saprāt,
Kas ir ar jūsu balsi?
Kāpēc rietumu fronte
Pārkliedza toreiz Rolānu?
Kāpēc Fučika balsi
Slāpē grāmatu epigrāfi?
Ar ultraskaņu mēs jau urbjam metālu.
Tad kas ir ar jūsu balss skaņu,
Saprāt?
Jūsu balss atkal sāk pieklust,
Un tas vienmēr ir pirms
Nelaimes.
Starpbrīdis cauri.
Preses konference — arī.
Tā bija sasaukta tāpēc,
Ka pagājušoreiz
Einšteins vēl varēja paglābties Amerikā.
Šoreiz
Nebūs kur glābties
IV
Nē, es nerunāju par pārcilvēkiem
Tas būtu neglīti,
Ja Einšteinam roku vietā
Būtu auguši spārni
Un mierīgo acu vietā —
Prožektori
Un tomēr par to,
ka viņam ir divas rokas,
ka viņam ir divas acis,
ka viņš var pakrist
un salauzt roku,
ka viņš var kļūt tuvredzīgs, —
Nākas ciest
Kad sastopas lielais ar sīko,
Kad sastopas atrasts un neatrasts,
Tad vienmēr
Vispirmā vaina:
— Tev ir divas rokas
Mums ir divas rokas
Tad kāpēc tu drīksti
Atrast vairāk par mums?
Pie sienas
— Tev ir divas acis
Mums ir divas acis
Tad kāpēc tu drīksti
Redzēt vairāk par mums?
Uz sārtai —
Un atkal tās pašas miesas,
Tās pašas vārīgās miesas,
Lūstošo roku un tumstošo acu dēļ
Viņš pakrīt no lodēm,
Sadeg uz sārta,
Izkūp no krematorijas skursteņa
Kliedz: tu esi pret dievu!
Kliedz: tu esi draugos ar nešķīsto!
Kliedz, tu esi zemākā rasei
Bet vaina ir tikai viena —
Ka tu esi Bruno,
Ka tu esi Lorka,
Ka tu esi Einšteins
Bezgala līdzīgs soģiem.
Bezgala lielāks par soģiem.
Lielumu tulko par nodevību
Bet tā ir reliģija, —
Uz ceļiem mezdamās,
Šautenēm kūpot,
Zobeniem švīkstot
Un raķetēm dunot,
Cilvēce pielūdz
Uz vietas stāvēšanas
Un stinguma kultu —
Akmeni
V
Kad tu atnāksi, jaunā gravitācija?
Cik gaismas gadu mūs šķir
No tevis?
Un cik tas iznāk pēc zemes gadiem,
Einštein?
Bērni dzimst skaudrās sāpēs.
Vai tad tā būtu jābūt?
Nav jābūt.
Bet šī sāpju un ciešanu dogma
Jau ir miljoniem gadu veca.
Kaut kur ir kļūdījusies
Pirmā baktērija
Joka pēc varbūt
Izlēmusi, ka dalīsies
Un, par cik — pirmā, —
Lai sāp
Šis varenais brīdis!
Tā miljoniem gadu
Zvēriem un cilvēkiem
Dzimst jaunais ar sāpēm
Kaut kur ir kļūdījusies
Pirmā baktērija
Cilvēce, pieņem pirmo lokomotīvi
Ar tādu pat laimi un sajūsmu,
Ar kādu tā dzima
Cilvēce, pieņem Paganīnī mūziku
Ar tādām pat laimīgām rokām,
No kādām tā nāca
Tas ir tavs lielums,
Tavs ātrums
Un tava dzīvība —
Nevis tavs kauns
VI
Tā ir vēstule no ASV
Bieza
Vēstulē — žurnāls,
Kurā ir viss —
No plāna sendviča
Līdz ceptam sivēnam
Ne tāpēc man sūta šo žurnālu,
Lai es labāk ēstu,
Bet — lai es redzētu,
Ka neēdu labi
Un lai mans vēders ietu
Gāzt iekārtu.
Vēstulē — avīžu skrandas,
Lai es saprastu,
Kas ir brīvība.
Bet uz aploksnes
Bija Einšteins
Samazināts par lihputu,
Izrobots,
Noziests ar līmi,
Lai varētu kalpot par marku.
Nu ko —
Tas ir viss, ko tie var:
«Karu un mieru» pārvērst
Komiksā,
Mocartu —
Šlāgeri,
Einšteinu —
Melu un naida kurjerā
Paldies,
Es sēžu atkal pie teleskopa.
Tā bija vēstule — purvs,
Lai man sapņos nāk Himalaji.
Un viņi nāk
Teleskops griežas pret zvaigznēm,
Un teleskops griežas pret tevi.
Es ēdīšu maizi,
Mēness putekļus pasijāšu uz rokām,
Bet dzīvi nesīšu sevī tā,
Lai, atņemot to,
Mani noteikti vajadzētu uzšķērst.
Bet, ja neviens netaisīsies to darīt,
Tad —
manis nav bijis.
Piezīme: Ojārs Vācietis
|
Janvāris 6., 2009
Janvāris 4., 2009
wztr
 | 18:38
Tas, kurš par sevi nav pārāk augstās domās, ir labāks, nekā viņš domā! /J.V.Gēte./
|
|
|
|