Cirslītis ir ļoti aizrautīgs. Kaut kas viens spēj viņu aizraut tā, ka viss pārējais izkrīt no prāta.
Cirslītim jāiet uz svarīgu tikšanos. No rīta ķermenītis tiek izstumts no gultas agrāk kā pierasts, lai var paspēt izmazgāt matus, atrast, ko vilkt u.t.t. Tomēr galu galā, pēc tam, kad kārtējo reizi cirslītis stāvējis ilgi pie skapja un īdējis, ka šoreiz tiešām nav ko vilkt, viss izvēršas kā parasti- cirslītis kavē. Pēdējā mirklī tiek atrasta šāda tāda vasaras kleitiņa, uzvilktas nepiemērotas kurpes, jo piemērotās berž plikas kājas, paķerta vēl nepiemērotāka soma un aizskriets uz pieturu. Pieturā cirslītis puslīdz nomierinās, ka gan jau paspēs, nopēta sevi, un.. ..šausmās teju paralizējas. Visam nesaderīgajam komplektam klāt vēl kupli neskūtas kājas.
Labi, ka cirslītim ir arī augsts izdzīvošanas instinkts. Brīdi paraizējies, ka tagad noteikti visi skatās uz viņa kājām un šausminās, viņš nolemj, ka šis nepatīkamais sīkums neietekmēs viņa pašapziņu un svarīgās tikšanās iznākumu.