cirslīts nokļuvis stradiņos, mitinās tur nedēļu ar nolūku nebūt ne triviālu - ar nolūku dzemdēt

un katru vakaru viņam liekas, ka viss sākas, visi tiek sacelti kājās, kas vienmēr izrādās viltus trauksmne, iedomas un cirslīša jūtīgā pasaules uztvere, īstenībā vēl jāgaida

un tad atkal - kādu vakaru cirslīts jūt, ka kāds grib ieraudzīt šo brīnišķo dieva pasauli visā pilnībā

metas pie māsiņām un dakteriem
a tie visi kauko svin, keksiņš, tortīte, brendijs, papildus skatās seriālu, estrelita netīrā seja, vai kas nu tur gāja tālajā 95ajā

aj, cirslīt !! mēs tak tevi zinām !!! ej tak atpakaļ !!! tev vēl cik tur tās dienas jāgaida !!!!

un tā pāris rezies cirslīts piestaigā, bet seriāls nebeidzas un brendijs arī, un vispār varbūt tikai izliekas, varbūt visiem taisnība, katru vakaru tak izliekas !

un dakters saka: beisies filma, tad arī apskatīsies !!!!! tik ātri nekas nenotiek, tās tak ir dzemdības !

un tad cirslīts vairs nevar paiet un apsasēž stap seriālā iegrimušajām māsiņām

un atskan vēsturiskais sauciens: es redzu galviņu!

Visi kliedz cits caur citam un cits uz citu, vicina rokas un brēc kā operas koris: nestuves, kusties, dari kauko, šķēres, nazi, var, nevar, palagu, ko tu dari, ejam, vairs nevar utt, īsti nedzirdēju un nepierakstīju

un tad ir dziļš klusums un apbrīnas pilns:

cik skaista melnmataina meitene