šis nav mans gadījums, šis varbūt arī nav cirslīšstāsts
nu bet man patika, kaukā mīļi
PS tikai saprotiet pareizi, principā uzskatu, ka autores rīcība pareiza !!!


tātad citēju:
Man tāds gadījums - esmu ar meitu rotaļu laikumā, tur daudzi bērni tādi ap 5-7 gadi bez vecākiem. Mēs tur vairākas stundas ņēmāmies un es jau biju ievērojusi pārsvarā visus, bet tad pamanīju vienu vīrieti, kas pa gabaliņu stāvēja un skatījās uz bērniem, es sāku paslepus viņu vērot. Viņš tāds bišķi aizdomīgs likās. Tad redzu, ka viņš pieiet pie divām meitenītēm, kurām varēja būt kādi 5 un 7 gadi, laikam abas māsiņas, tādos smukos svārciņos. Viņš kaut ko saka, es pieeju tuvāk paklausīties, viņš saka :"Ejam uz mašīnu, tur ir šokolāde!" Man jau rokas sāk trīcēt, es pieeju pie divām sievietēm, kas sēž uz soliņa, pastāstu situāciju, viņas tikai :"Jāskatās, jāskatās!"
Meitenītes šļūc pa kalniņu, vīrietis viņām palīdz. Viena grib uzkāpt augšā pa pašu kalniņu (nevis trepēm) viņš viņu pietur aiz dibena. Meitenīte vīrieti pilnīgi ignorē, neko neatbild, izliekas, ka neredz.
Viņš tikai atkal un atkal :"Ejam uz mašīnu utt, utt!"
Es vecākajai meitenītei pajautāju :"Tas ir jūsu tētis?" Viņa neko neatbild, es jautāju krieviski, šī neko. Jautāju otrai meitenītei, to dzirdēja viņš. Uzreiz :"Nu, jā es esmu tētis, a, ko? Viņas kaut ko izdarījušas?"
Tā bišķi samulsu.
E - nē, neko
V - kā neko, ko viņās izdarījušas?
E - man tikai likās jocīgi, ka jūs viņu tā turējāt.
V - kā turēju?
E - nu, aiz dibena
V - nu bet viņa taču netika augšā!
Akmens man no sirds novēlās, sirdapziņa mierīga, vismaz nav ziņās jāklausās šausmu stāsti. Beigās vēl izrādījās, ka viņu mamma sēdēja uz tālējā soliņa. Visi laimīgi aizgāja uz mašīnu ēst šokolādi