Cirslis no rīta taisās uz darbu un vāc kopā pendeles. Viss ir, bet mobilais telefons, kurš pirms desmit minūtēm bija rokās, nekur nav redzams. Cirslis apskata parastās telefona noliekamās vietas, nekur nav. Cirslis apskata neparastās, arī nav. Telefonam skaņa ir nogriezta nost, protams.

Cirslis skraida pa dzīvokli, izrakņā avīžu kaudzes, ieskatās tualetes podā, līdz nospriež, ka vainīgais ir dīvāns, kurš ne vienu vien telefonu savā laikā ir norijis. Cirslis uzbrūk dīvānam un bāž rokas līdz elkoņiem dīvāna intīmākajās zonās. Telefonam ir vibrācija, un liekas, ka atbildot uz zvaniem, no dīvāna skan klusa īdēšana. Cirslis nosvīst, palien zem dīvāna, atrod vecu zeķi un putekļus, ar kuriem nekavējoties notriepjas visā augumā, bet telefona nav. Cirslis nolemj būt pacietīgs, jo deviņos vakarā telefons taisīs nešpetnu troksni un tad tiks atrasts.

Cirslis pavada dienu bez telefona, tas ir briesmīgi.

Vakarā cirslis nevar sagaidīt deviņus un vēlreiz uzbrūk dīvānam. Dīvāns telefonu neatdod un cirslis izsamist.

Izsamisušais cirslis nolemj vismaz pabarot ģimeni un ielien pieliekamajā skapī pēc rīsiem. Tur blakus tosterim stāv mobilais telefons.