Cirslītim ir dīvaina muzikālā gaume un naktīs nenāk miegs. Sēž savā istabā, raksta papīrus un klausās jūtūbā visu, kas ienāk prātā - no "Saule,pērkons,daugava" līdz "lemon tree" un pat līdz "oče čornaji" sarkanarmijas veterānu izpildījumā, turklāt katru dziesmu ar vairākiem atkārtojumiem līdz apnīk. Sēž cirslis, to visu uz austiņām klausīdamies un domā - labi, ka dzīvokļa biedri nezin, ko es klausos.
Visu nakti ir sajūta, ka austiņas slikti strādā - nedaudz par klusu, lai gan uz visskaļāko klausās. Plkst 2.30 cirslītis pamana, ka austiņas nemaz nav bijušas iespraustas.