.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē

Jaunākais

18.9.14 10:20 - .septembris

kastaņi manās kabatās

18.9.14 01:57

.tad, kad tu naksnīgas mājāspastaigas laikā satiec Elizabetes ielas stūrī ezīti, nakts pārvēršas par jaunas zaļās zonas/apdzīvojamās teritorijas meklējumiem radījumam, kurš nekādā tur kamoliņā vis neritinās, bet pikti krimš piedurkni, spirina kājeles un tirinās laukā no rokām.

(labu nakti mums, jums un ežiem)

14.9.14 17:33

.apmēram pirms gada strādāju kādā datoriķu birojā. vienrīt puiši uz palodzes, uz maza "podestiņa", bija novietojuši lielu zirnekli (nelaiķi), apvilkuši tam apli un pierakstījuši blakus ŽANIS. aizvākt trofeju, protams, neļāva. vēlāk žanim pievienojās vārdā nenosaukta vabole.
vīrieši un viņu medību instinkts. evolūcija pieticības virzienā.

par ambīcijām un mērogiem turpinot, vakar redzēju kā pēteris pirmais* apsargā autostāvvietu. turpat netālu eglē (vēl vai jau) karājās dažas z-svētku spīguļu lentes.


*tas, kurš reiz stāvēja mildas vietā

10.9.14 19:28

.nez, skaitās arī pēdējais vasaras/rudens taurenis, un ko lai pēc viņa mērī?

botāniskais dārzs šodien smaržoja pēc trūdiem un medus.
daudz laisku kaķu starp dobēm

8.9.14 23:15

.sen, skolas laikā rakstīju kko sentimentāli apcerīgu par cilvēkiem kā aizmirstiem punktiņiem kādā skicē.
baltajā naktī kļuvu par sarkanu punktiņu metjū bo. interaktīvajā gleznojumā.
vēl bija daudz līksmas līdzdziedāšanas sērajiem veidenbauma pantiem, uztrāpījām arī uz briesmīgi asarainu studentfilmu, taisni tik šausmīgu, ka bail aizrīties smejoties

imaginārā v-diena alias regīnu diena savkārt aizvadījās sen nebijušā kīnō maratonā, noskatot dokfilmas gan par veco labo bītlu frīdu, gan vecajām, ņiprajām ōmītēm, gan vecajām labajām padomijas metodēm radioaktīvu vielu noplūdes nokušināšanā, noslēdzot visu ar dažiem pudiem sāls indijas tuksnesī

visādi citādi notikusi atgriešanās ierastajā ritmā - pliki onkuļi pirms brokastu kafejas, plikas tantes pēcpusdienās

4.9.14 16:48

.vakardienas izrunāšanās par "ak, kā man patīk raibs un puķains, bet neomulīgi valkāt un pirkt", atspēlējās ļoti ātri. no 2elpas iznācu ar brunci a la krievu lakatu - dzeltāns ar rōzā rozēm, zilām vizbulēm un lillā ko tur. īsti rudenīga krāsainība, nāksies gan piejaucēt ar krietnu devu melnā citās apģērba daļās. attaisnojumam - ar rokām šūti apģērbi ir neatturama vājība, tur droši skaidrs, ka sašūts ir sašūts un vīles, kur tām pienākas būt.

vēl pie vakardienas plusiem - filma par Bulgāriju, animāciju un VDK metodēm, kas nevaid aizmirstas

1.9.14 13:20

.sarēķinājos -
divi desmiti pirmais pirmais zeptembris,
(tiešām nejēdzu laikus apstāties)

1.9.14 13:04

.augusts finalizējās ar -

v izstādei aizfīrētu digitālo gobelēnu (vismaz kāds īsts tekstils beidzot)
v mazliet gandarījuma par kafejas eksperimentiem mālēšanā. tas kņudinošais balanss - pieņems vai noraidīs pavisam. rezultātā tiku pie pozitīvākā vērtējuma personiskajā historijā. patīkams akcepts, nav jau gana ar to, ka pašam liekas, ka ir, bet lai iramību apstiprina vēl kāds
v bija uguņi jūras krastā un maza drusciņa klasiskās mūzikas
(jūra vēl ir silta. iebrist kā pienā zem pienaceļa)

26.8.14 17:46

.Edvarts Virza savlaik esot briesmīgi apvainojies, kad viņu apģērbu veikalā raidījuši tālāk uz bērnu nodaļu. var jau gadīties, ka viņam tur piedāvāja uzvalciņu ar zīža lentītēm vai tamlīdzīgi. es savukārt nevaru iedomāties, ko pasāktu, ja tās bērnu nodaļas nebūtu. acīmredzami pieaugšana ir tas brīdis, kurā kapučjakas (visos izmēros) no mazām un ērtām piepeši kļūst platas un maisveidīgas.
tātad, man beidzot ir kaut kas rudenim un tur pat nav virsū ne kaķīšu, ne garumzīmju/sirsniņu

26.8.14 11:19

.iegurnis atgādina taurenīti, nuja, butterfly effect

20.8.14 04:02

.vakara rezumē par pasaules netaisnībām -
vīrieši depresīvos brīžos var atļauties piedzerties vai uzaudzēt bārdu, pie kam abas šīs izpausmes (mērenās robežās) viņu pievilcības līmeni var pat paaugstināt, kamēr attiecībā uz sievietēm netiktu ar jūsmu uzņemts ne reibums, ne epilācijas trūkums.

19.8.14 20:33

.patīk latviešu priekpilnais pesimisms. tādās dienās kā šodien (saule+lietus vienlaikus), vienmēr atceros ticējumus par veļu kāzām (tik pat līksms jēdzienu apvienojums kā kapusvētki)

11.8.14 17:11

.nenoturējos, izskrēju laukā. līdz potītēm. dažas minūtes tīras laimes, lēnītēm sūcas no matu galiem gar kaklu

10.8.14 22:32 - .bērni, zīmēšana, reliģija

"paradīze ir dzidrs strautiņš, pie kura aug koks nolīkušiem zariem un skaistiem baltiem ziediem," tā man vakar skaidroja maza, nopietna meitenīte.

šoreiz nebija vecāku, kas klātienē diktētu, kā pareizi, toties varēja just, ka daudziem bērniem tas iemācīts jau labi sen - ko var un ko nevar, ka nesanāk, ka šķībi. ar atvēzienu zīmēja vien mazuļi. un arī ne visi. bet cita iemācītā pareizība mani brīžam pārsteidza vēl vairāk.
meitene, kuru man norīkoja palīgos, kad atgriezos pēc kafijas pauzes, vainīgi atzinās - uzzīmējusi noasa šķirstam logus. lieliski, es teicu. nē, viņa protestēja, tam taču logu nebija, bet viss kārtībā, es visu rūpīgi aizkrāsoju.
pēc pāris stundu kopsadarbības viņa jau akceptēja sauli un mēnesi vienlaikus pie debesīm, pāris kokus uz plosta (jāglābj, kas glābjams), šādas tādas plosta filiāles, kas dreifēja apkārt, pāris lidmašīnas un pirātu kuģi. vēl zīmējumplacis piedzīvoja neredzamus sniegavīrus un ļoti redzamus slīkstošos aiz borta (diezgan cietsirdīgs stāsts, ja tā padomā, kamēr noass lepni kuģoja līķu jūrā, bērni, kas ilustrēja stāstu, bija krietni žēlīgāki un pretēji kristietības uzstādījumam, piezīmēja ne vien haizivis, bet arī glābšanas laivas un virvju kāpnes, sniedzot zināmu cerības staru).

(ķecerīgs ķeksītis par j-sudrabiņa baltās grāmatas iestudējumu mazliet vēlāk baznīcas pagalmā - rupji saskaldot - viens stāsts par nāvi, viens par slimību, viens par dzemdībām, viens par buršanos un vārdošanu, viens par velniem, tad aitu kaušanas aina un žurkas. un tas, kamēr daļa baznīcas viļņojas un sašūt par aktivitātēm krimuldā,)

bet vispār stāsts nav par reliģiju vai vizuālām dogmām. lai arī es diez ko neprotu apieties ar bērniem citos apstākļos, man ļoti patīk zīmēt mācīšana un tas, cik daudz informācijas zīmējums sniedz, saprašanās līmenis, ko rada tāda kopīga fantazēšana un mirklis, kad ieraugi, kā bērniem pamazām pazūd piesardzība un bailes no sanākšanas/nesanākšanas. abpusēji terapeitisks brīdis - pati taču visu laiku cīnos ar to pašu.

6.8.14 01:02 - .augusts

"Bet man nenāk miegs.
Es guļu augšpēdus
Un atgaiņājos ar skropstām.

Bet viņas lien -
Zvaigznes."

/OV/

29.7.14 22:47

.forštates sarunas, garāmejot:
nekā tev nebūs, ja nezagsi

29.7.14 15:44

.brīnišķīgi!
tas tur, aiz loga

28.7.14 18:12

.rajona vīriešiem lāgā nevedas ar komplimentiem
kāpjot ārā no 15. t., runātīgai večiņai novēlēja labu veselību un nodzīvot vēl simtu gadu. tantuks, kas visu ceļu bija vaktējis līdzbraucējis, lai puikas nestāv par daudz saulē, vai kādam slikti un jāpalaiž apsēsties, noskaitās ne pa jokam.

28.6.14 12:45

(bērnībai)
saldējums ar pastmarku (līmes) garšu

27.6.14 07:07

.mākslasbiedre līdzēja nogādāt mājas manu grāmatkravu. ar vairākām atpūtas pauzēm ik pa daždesmit metriem, mēs izskatījāmies vairāk pārstiepušās nekā kulturālas. (regulāri vados pēc principa - ko var celt, to var nest. nest ļoti, ļoti lēni.)

nedaudzus kvartālus no mājām*, iepazinos ar, kā izrādās, ļoti izpalīdzīgiem un kaimiņiem (redzējāmies, saprotams, pirmoreiz).

*nule kā bijām viņus apdzinušas, pie sevis vēl dusmojos par lēno vilkšanos pa priekšu, aizņemot visu ceļu. kārtējoreiz nācās domās drusku iekost mēlē, bet tā piecīgi, smaidu iekost.
Powered by Sviesta Ciba