.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē

Jaunākais

20.3.13 12:32

.mierinu sevi, ka ir jau labi - nogulētās lekcijas parasti noskatos translācijā sapnītī.

16.3.13 13:12

.pirmā kaka podā latviešu kinematogrāfā, nē, nu tas patiešām ir kaut kas, ar ko ieiet vēsturē.

5.3.13 14:11 - .es eju gliemezī

.šorīt, pirms mani varmācīgi pamodināja ar telefonzvanu tā ap pulksten vieniem, man bija brīnišķīgs sirreāls sapnītis. un uz kopējā šizīgo sapnīšu fona tādi nudien ir retums.

.sākās viss ar ķemmīti īpaši bruņurupučiem (īstenībā - sākās vēl iepriekš ar visādiem dīvainiem klejojumiem pa dīvainām vietām, bet tas vairs lielu lomu nespēlēja un nav nekur tā konkrētos tēlos aizķēries), kas paredzēta ciešākas saiknes nodibināšanai ar mājdzīvnieku. pēc tam jau bija kaut kāda brīva pārplūsme terminoloģijā no bruņurupuča uz gliemezi, jo tas rādījās idejiski piemērotāks. tad lūk, ķemmējot šo kaut ko ar kaula mājokli, tiek nodibināta ciešāka saikne un pavisam reti, nu pavisam reti, tas ielaiž saimnieku savā mājoklī. kā teica diktora balss fonā, kamēr šo vēroju, - tikai uz dažām sekundēm, aizveras visas liekās ejas, tiek apslēpti orgāni un uz mirkli atveras visas pārējās. tikām es eju gliemezī/rupucī un man virs galvas ir milzīgas arkas un zilpelēki mirdzošas velves, kurā pamazām iedegas ne jau lustra, bet tāda balta ķekarveida lampa, bet tālumā, aiz apaļās telpas, vīd eju labirinti. grezni un svētsvinīgi. un tad vēl šai telpai cauri tajās pašās retajās sekundēs aizslīd viss atmiņā (joprojām gliemeža/rupuča, protams) uzkrātais, ātrā melnbaltā virknē, kā vagoniņos pa divi sasēduši kultūras, politikas un mākslas darboņi, pašaujas garām. skaisti tādam kukainim būt, domāju.

2.2.13 05:03

.kaķis laikam aptvēris, ka klīrēšanās un slēpšanās pagultē (tīri formāla gan, jo gulēt blakus viņam tīk, bet uz to vienmēr bijis īpaši jāpierunā) beidzot jāatmet, un (pirmo reizi pa 5 gadiem) jau vairākus vakarus, ieraugot, ka pošos gulēt, pats atskrien un ielec gultā. visai pārsteidzoši, zinot viņa brīvību alkstošo (dontīvntačmī) dabu. pat stingrākie principi ar gadiem izļurkājas tātad.

21.1.13 10:38

.pēc 5dienu gavēņa pie manis atgriezies dators, internets un visa mana virtuālo mapīšu miskaste, ko lieliskajam jānim izdevās savest kārtībā. bet datoriķi taču ir viena īpatnēja suga, izskatās, ka viņu runasprasme pielāgojas darbam - es laikam reizes 3 pārjautāju katru teikumu, ne terminoloģijas pēc, bet tāpēc, ka lieliskā tempā tiek nomurmulēta vesela kaudze aprautu frāžu, kurām es vienkārši nespēju izsekot.
bet labāk, ka nevar saprast nekā, ja gadās dzirdēt kko tik nepārprotamu kā "katram tā ilga ir ielikta" (citāts no valsts radio). man jau vairums šo lielisko lietojumā parādījušamies vienskaitlinieku (baža!) liek salekties, bet nu šis.. oboj, oboj

12.1.13 22:50

.jupis! tagad, kā pastiepjos ar karoti citronkrēma virzienā, man rādās [info]neraate daiļrunīgi piesauktie sašķidrinātie cālīši

12.1.13 20:10

.pilnīgi neiespējami šitādā laikā iet laukā, ja nebūtu darba, es vispār laikam nekustētu nekur līdz pavasarim, apveltos apaļa un ripotu. vismaz silti būtu.
.izmēģināju šodien citronkrēmu sameistarot, ātri un elementāri, rezultāts ļoti skābs, svaigs un man patīk. jāpiemeistaro vēl ko saldu vai cepumveidīgu klāt, vienu pašu daudz ieķellēt nevar.

7.1.13 19:14 - #konversācija

- ti menya lyubish?
- da. no sumku neponesu!

(lokācija: v-rīga)

1.1.13 19:32

.then again - lasot par Frīdu, apstājos pie stāsta, kur Djego apvainojas un teju apraudas, ka viņa iedevusi tā mīļāko rotaļu figūriņu - tanku draugu puikam paspēlēties. Riveram tad ir ap 60.

22.12.12 18:37 - .ja tu neej pie kalniem, viņi nāk pie tevis

.šodien pamodos no tā, ka kaķis histēriski lauza sev ceļu pagultes virzienā, pa ceļam izgrūstīdams visus tai priekšā saliktos rāmjus un audeklus. pie vainas - pagalmā uzradusies sniega tehnika.
tagad aiz mana pirmā stāva loga ir jauki, lokāli himalaji - metra attālumā no loga 2 un_ciktur_aiz_komata metru augsta kaudze, no virtuves līdz guļammigas logam. pasaules nav, gaismas nebūs. igla it iz.

21.12.12 01:39

.nez, komēta laikam nenāks..

UPD .pēc visa, kas šodien bijis, būtu bijis labāk, ja būtu viņš arī pienācis. patiešām.
Tags:

18.12.12 17:31

.deguns noberzts sarkans un nelietojams, pirksti atsaluši un negribas atkāpties tālāk par pāris metriem no iekurinātās krāsns, ārā viss slapjš un nejauks, atprasījos šodien no darba, saprotot, ka tāpat no manis būs tikai slapja, asaraina un šņaukājoša peļķīte. viss taisni kā viņiem te ar visām lieliskajām grimasēm - vat a vanderful vōrld, da nu jā, kā tad - http://www.youtube.com/watch?v=OtsXjHk2ZsI

18.12.12 05:17 - .cirslīšstāsti vēl no novembra:

# divi cirslīši uz ceļa satikās un brīnījās
vēlā novembra novakarē cirslītis ripinās mājās cauri parkam. pretīnācēja tāda pazīstama rādās, bijusī kursabiedre tak, māj un smaida, cirslītis nobremzē un ar jautājumu "kā klājas" pagriežas pret nācēju. un tad viens otrā apjukuši veras divi cirslīši, kuriem abiem vienlaikus licies, ka sastapuši sen neredzētus paziņas.

# cirslītis un kīnō
cirslītis iet uz studentfilmām kīnō. kavē, protams. sarunātā līdznācēja ziņo, ka jau atrodas iekš kīnō, viss tikko sācies. cirslītis uzjoņo pa trepēm, zāle tumsā, uz ekrāna jau kaut kas ņirbinās. aizelsies cirslītis atkrīt krēslā un veras apkārt, mēģinot tumsā sablenzt kolēģi. secina, ka viņa laikam sēž kaut kur priekšpusē, sūta piktu sms, lai tak pamāj, kur meklēt. atbildes nava. ka ne - ne, cirslītis atmet ar roku, pievēršas ekrānam. tur kaut kas krievu mēlē, nu internacionāli mums tie studenti, nodomā cirslītis. bet pēc brīža sāk aizdomīgi apsvērt, ka publikas gan tā pamazāk šoreiz. un tad viņam piepeši ataust, ka šamā kīnōteātrī jau nu rādīja gan pirms nedēļās vienu studentkīnō, bet ka šīvakara seansi ir akurāt citā iestādījumā, pāris kvartālu tālāk. kā ienācis neviena neaizkavēts, tā arī kaunīgi aizcilpo cirslītis tālāk uz īsto iestādījumu.

21.11.12 09:14

.laba, laiska pēcvīna, pēckīnō sajūta.
un pat maķenīt miega ir ticis.
pasaules gals tieši pēc mēneša.
bet skate un sesija diemžēl mazliet pirms tam.

20.11.12 12:04

.intensīvi bastoju visu, kas nepadodas, spītējot tam, ka tas nekādi neveicina padošanos.
turklāt tas ir agri. un rīta agrums noteikti ir iemesls, kāpēc nepadodas, vai ne?
nesen mani apmulsināja rādiō paziņojot, ka kaut-kas-tur notiks vienpadsmitos dienā. kādā pasaulē acīmredzot pastāv šāds vārdu salikums.
bezmiegs-māksla-zobārsts-jimkīnō
šodiena solās būt drebelīgi aizraujoša

19.11.12 14:48

.zeķes sandalēs ir briesmīgi, bet vismaz klišejiski vīrietiski (nejaukt ar vīrišķīgi),
tur var nopūsties, pukstēt, pieciest vai nepieciest.
bet, kas no tiesas ir briesmīgi, ja vīrietis uzvedas bābiski, to nekas nekompensē

27.9.12 05:21 - .māsas krāsas un brālīši

.pasmējām ar mammu, ka viņa bijusi progresīva jau 80tajos - noadīja krustdēlam cepurīti un zeķes košā apelsīnkrāsā, jo negribēja tipisko zilo vai sarkano, un pad-laikā jau arī dzijas izvēle bija kāda bija. bet viņas draudzene tak puikam to ne reizi neuzvilka - taisni krāsas pēc, jo nevīrišķīgi.
.bet skumji, skumji tas viss, šajā mazajā viduslaiku pilsētiņā. atviegloti uzelpoju, ka man pagaidām nav bērnu.

26.9.12 08:46

.rīts, rīts, miegs, miegs, šorīt jūtos viena no tiem, kas "piešuj zeķi mētelim".

4.9.12 02:14

septembris. ievads:
- atkal students, pirmo reizi ar kārtīgu apliecību, kārtīgos vāciņos (smuki, pieskaņojās kleitai un matu krāsai šodien, tfu, vakar) ar pareizi uzrakstītu un, kas nav mazsvarīgi, arī pareizi nolasītu uzvārdu, bez liekiem līdzskaņiem un garumzīmēm
- iespējas turpmākos gadus justies vai nu ļoti, ļoti vecai vai desmit gadus jaunākai, ņemot vērā studijbriežu vidējo vecumu
- vīns, daudz vīna balti pumpainās keramikas krūzītēs un daudzstundīgas sarunas par mākslu, pornogrāfiju un konservēšanu, uz jumta zem saules un lietus
- ugunīgi padzērieni
- pēdējā dārgā sab-trans biļete
- šķobīgs milzīgs pilnmēness virs forštates
ir labi.
Current Music: Nick Cave and The Bad Seeds - Opium Tea

31.8.12 11:05

.nebeidz apburt vīriešu prasme iejūtīgi novēlēt veiksmi darbā/dievpalīgu (jo uz Viņu visu nogrūst ir vēl vienkāršāk, vai ne), jūsmīgi stāvot un vērojot, kā sieviete strādā. jau kuro gadu šo unikālo parādību novēroju rudeņos, pārkrāmējot atvesto malkas kravu virzienā pagalms-pagrabs. vēl lieliskāki, protams ir tie, kas dod padomus KĀ to labāk darīt. gods kam gods, neviens nav uzmācies ar vēlēšanos palīdzēt.
Powered by Sviesta Ciba