.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē

Jaunākais

26.8.14 17:46

.Edvarts Virza savlaik esot briesmīgi apvainojies, kad viņu apģērbu veikalā raidījuši tālāk uz bērnu nodaļu. var jau gadīties, ka viņam tur piedāvāja uzvalciņu ar zīža lentītēm vai tamlīdzīgi. es savukārt nevaru iedomāties, ko pasāktu, ja tās bērnu nodaļas nebūtu. acīmredzami pieaugšana ir tas brīdis, kurā kapučjakas (visos izmēros) no mazām un ērtām piepeši kļūst platas un maisveidīgas.
tātad, man beidzot ir kaut kas rudenim un tur pat nav virsū ne kaķīšu, ne garumzīmju/sirsniņu

26.8.14 11:19

.iegurnis atgādina taurenīti, nuja, butterfly effect

20.8.14 04:02

.vakara rezumē par pasaules netaisnībām -
vīrieši depresīvos brīžos var atļauties piedzerties vai uzaudzēt bārdu, pie kam abas šīs izpausmes (mērenās robežās) viņu pievilcības līmeni var pat paaugstināt, kamēr attiecībā uz sievietēm netiktu ar jūsmu uzņemts ne reibums, ne epilācijas trūkums.

19.8.14 20:33

.patīk latviešu priekpilnais pesimisms. tādās dienās kā šodien (saule+lietus vienlaikus), vienmēr atceros ticējumus par veļu kāzām (tik pat līksms jēdzienu apvienojums kā kapusvētki)

11.8.14 17:11

.nenoturējos, izskrēju laukā. līdz potītēm. dažas minūtes tīras laimes, lēnītēm sūcas no matu galiem gar kaklu

10.8.14 22:32 - .bērni, zīmēšana, reliģija

"paradīze ir dzidrs strautiņš, pie kura aug koks nolīkušiem zariem un skaistiem baltiem ziediem," tā man vakar skaidroja maza, nopietna meitenīte.

šoreiz nebija vecāku, kas klātienē diktētu, kā pareizi, toties varēja just, ka daudziem bērniem tas iemācīts jau labi sen - ko var un ko nevar, ka nesanāk, ka šķībi. ar atvēzienu zīmēja vien mazuļi. un arī ne visi. bet cita iemācītā pareizība mani brīžam pārsteidza vēl vairāk.
meitene, kuru man norīkoja palīgos, kad atgriezos pēc kafijas pauzes, vainīgi atzinās - uzzīmējusi noasa šķirstam logus. lieliski, es teicu. nē, viņa protestēja, tam taču logu nebija, bet viss kārtībā, es visu rūpīgi aizkrāsoju.
pēc pāris stundu kopsadarbības viņa jau akceptēja sauli un mēnesi vienlaikus pie debesīm, pāris kokus uz plosta (jāglābj, kas glābjams), šādas tādas plosta filiāles, kas dreifēja apkārt, pāris lidmašīnas un pirātu kuģi. vēl zīmējumplacis piedzīvoja neredzamus sniegavīrus un ļoti redzamus slīkstošos aiz borta (diezgan cietsirdīgs stāsts, ja tā padomā, kamēr noass lepni kuģoja līķu jūrā, bērni, kas ilustrēja stāstu, bija krietni žēlīgāki un pretēji kristietības uzstādījumam, piezīmēja ne vien haizivis, bet arī glābšanas laivas un virvju kāpnes, sniedzot zināmu cerības staru).

(ķecerīgs ķeksītis par j-sudrabiņa baltās grāmatas iestudējumu mazliet vēlāk baznīcas pagalmā - rupji saskaldot - viens stāsts par nāvi, viens par slimību, viens par dzemdībām, viens par buršanos un vārdošanu, viens par velniem, tad aitu kaušanas aina un žurkas. un tas, kamēr daļa baznīcas viļņojas un sašūt par aktivitātēm krimuldā,)

bet vispār stāsts nav par reliģiju vai vizuālām dogmām. lai arī es diez ko neprotu apieties ar bērniem citos apstākļos, man ļoti patīk zīmēt mācīšana un tas, cik daudz informācijas zīmējums sniedz, saprašanās līmenis, ko rada tāda kopīga fantazēšana un mirklis, kad ieraugi, kā bērniem pamazām pazūd piesardzība un bailes no sanākšanas/nesanākšanas. abpusēji terapeitisks brīdis - pati taču visu laiku cīnos ar to pašu.

6.8.14 01:02 - .augusts

"Bet man nenāk miegs.
Es guļu augšpēdus
Un atgaiņājos ar skropstām.

Bet viņas lien -
Zvaigznes."

/OV/

29.7.14 22:47

.forštates sarunas, garāmejot:
nekā tev nebūs, ja nezagsi

29.7.14 15:44

.brīnišķīgi!
tas tur, aiz loga

28.7.14 18:12

.rajona vīriešiem lāgā nevedas ar komplimentiem
kāpjot ārā no 15. t., runātīgai večiņai novēlēja labu veselību un nodzīvot vēl simtu gadu. tantuks, kas visu ceļu bija vaktējis līdzbraucējis, lai puikas nestāv par daudz saulē, vai kādam slikti un jāpalaiž apsēsties, noskaitās ne pa jokam.

28.6.14 12:45

(bērnībai)
saldējums ar pastmarku (līmes) garšu

27.6.14 07:07

.mākslasbiedre līdzēja nogādāt mājas manu grāmatkravu. ar vairākām atpūtas pauzēm ik pa daždesmit metriem, mēs izskatījāmies vairāk pārstiepušās nekā kulturālas. (regulāri vados pēc principa - ko var celt, to var nest. nest ļoti, ļoti lēni.)

nedaudzus kvartālus no mājām*, iepazinos ar, kā izrādās, ļoti izpalīdzīgiem un kaimiņiem (redzējāmies, saprotams, pirmoreiz).

*nule kā bijām viņus apdzinušas, pie sevis vēl dusmojos par lēno vilkšanos pa priekšu, aizņemot visu ceļu. kārtējoreiz nācās domās drusku iekost mēlē, bet tā piecīgi, smaidu iekost.

23.6.14 16:57

.saulgrieži bija īsta rūdīšanās kūre
iesākumam ar puspītu vainadzīnu paliku pļavā zem lietusgāzes, līdzbiedre neizturēja, man savkārt spītība neļāva pamest pusratā. kaut ko pa pļavu bišk pirms pusnakts sačamdīju, vairāk uz tausti kā redzi - pagājšgad te kaut kur bija lupīnas.. beigās sapinu savu gadskārtējo raganu slotu. stāvēju lietū un domāju, ka tā spītība ir viena no lietām, kas man sevī patīk.

nākamgad tomēr jālūko kāds mazāka apmeklējuma pasākums. lai arī šajā savienojas tās etno padarīšanas, ko akceptēju un daļa pseido, no kurām var izvairīties/paņemt tik, cik gribas, apmeklētāju apmēri man vairs nepatīk. šogad, pa vidam dziesmām un uguņiem, nez kāpēc bija sagadījies aplam par daudz visādu urlīgu piedevu - vaņa, vaņa, tu tur?
toties rīts bija kluss, dzidrs, ar sauli, gaujas miglām un basām kājām pa mežiem brišanu.

dg acīs un ūsās saimnieces cieņa arī uz mirkli cēlusies, pēc buldurjāņu saostīšanas vainagā.
tikām līdzbiedre vakarā ziņoja - "kaķis jau izvēma manu vainadziņu"

21.6.14 18:47 - .šovakar

ir saulgriežu dilemma
kā būt, kur būt?
nu, varbūt trilemma, ja ieskaita iespēju izgulēties

14.6.14 11:43

.veni, vidi, vatever

10.6.14 15:27 - .viņvakar

ziemeļblāzma un džezs izrādījās neiedomājami skaista kombinācija.
baltās sienas, izgaismotie logi, kas uzmirdz caur zariem. kaut kas ļoti pareizs sajūtā, ļoti precīzs.
lietu kārtība, kad gaisā virmo kaut kas no tā, kādai šai vietai paredzēts būt un kāda tā reiz bijusi /biežāk jau iespējams just vien zināmu nožēlu, ka viss jāiztēlojas pašam/.

/tikām mecenāts Augusts D., guļot uzkalniņā pie skatu torņa, ikreiz nemierīgi sagrozījās, nodžinkstot tukšajai tarai/

6.6.14 22:16

.šodien bija skaisti nebūt regīnai


upd. uz rīta pusi toties sanāca būt annai un gaidai
(vispār jau anna bija viens no variantiem, par kuru māmuļa savlaik apcerīgi sprieda, kāpēc gan nav tādu ielikusi. par mata tiesu izspruku arī no iespējas būt ilze/zane/liene)

4.6.14 00:52

.siltums šovakar skanēja apmēram tā

28.5.14 22:40

- vai, kādas viņiem interesantas smadzenes!
- nuja, zaķīšiem ir pilnīgi cita domāšana.

27.5.14 11:44 - .ķeksīši par latgali

v ceļā mūs izvadīja ar sirsnīgu novēlējumu turpmāk lidot uz slotas (uzzinot galamērķi, ne tāpēc, ka iebrāžamies pēdējās minūtēs, izlēmušas par labu autobusam nevis vilcienam)

v
favorītgraustu topam pievienojies smukais borhu dzimtas historisma grausts preiļos
(par to, ka tur meklējams [info]c3po vienīgais graffiti, diemžēl tika ziņots par vēlu)

v gaidīju no velnezera kādu zīmīgu sapni vai vismaz murgu, bet nekā, vien neskaitāmas reizes modos, baudot varžu un putnu korus - visas tās ir glupības par dzīvo radību, kas no šīs vietas vairās. neatnāca pat tie napopleona armijas zēni, kas pāris km tāļāk esot norakti, apļveida kompozīcijā. tik vien kā negaiss pusnaktī, ar vienu gab., skaļi krakšķot, lūztošu koku, piķa melnajā tumsā.

v
no rīta modināja skaļas instruktāžas maķenīt lejāk pie krasta -
babushka, na mesto! k chortu upaidjosh

vēlāk stastistiku papildināja sākumskolnieku ekskursija, kur mūsu teltij tika veltīti apmēram 30 "labdien" un divi spļāvieni - aritmētiski ņemot, mums ir diezgan pieklājīga jaunā paaudze.

v jauka tantīte līvānos, neiecietīgs šoferis preiļos, izpalīdzīgs urla maltā un viņa čoms mirkiņa šoferis, kas aci nepamirkšķinot atrada veidu, kā ietilpināt starp krēsliem divus rieņus un vēl atrada vietu pasažieriem.

v
maltā jau uzplaukušas magones! diemžēl, ielas pretējā joslā.

v un taisni tāds kā stāvi - meža skujām matos, uzrautās zeķēs, attopies pie balti klātiem galdiem, svecēm, skatu uz upi, malkojot vēsu baltvīnu un knakstoties ap ceptām pīlēm, zemenēm un tādā garā.un tā ir rēzekne, kur ik reizi vairāk jūtos kā mājās.

v
nebija jau nekāds tūrdefrāns, bet, ar laika diktētiem ierobežojumiem, maķenīt vairāk par 100 km tomēr uzveicām.

pie iespējas tika uzlīsts visos ausgstākajos objektos.
ceriņu, maijpuķīšu, vaivariņu mikslis, kūts un svaigi pļautas zāles smarža kampta aizgūtnēm.
Powered by Sviesta Ciba