.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē

Jaunākais

29.7.14 15:44

.brīnišķīgi!
tas tur, aiz loga

28.7.14 18:12

.rajona vīriešiem lāgā nevedas ar komplimentiem
kāpjot ārā no 15. t., runātīgai večiņai novēlēja labu veselību un nodzīvot vēl simtu gadu. tantuks, kas visu ceļu bija vaktējis līdzbraucējis, lai puikas nestāv par daudz saulē, vai kādam slikti un jāpalaiž apsēsties, noskaitās ne pa jokam.

28.6.14 12:45

(bērnībai)
saldējums ar pastmarku (līmes) garšu

27.6.14 07:07

.mākslasbiedre līdzēja nogādāt mājas manu grāmatkravu. ar vairākām atpūtas pauzēm ik pa daždesmit metriem, mēs izskatījāmies vairāk pārstiepušās nekā kulturālas. (regulāri vados pēc principa - ko var celt, to var nest. nest ļoti, ļoti lēni.)

nedaudzus kvartālus no mājām*, iepazinos ar, kā izrādās, ļoti izpalīdzīgiem un kaimiņiem (redzējāmies, saprotams, pirmoreiz).

*nule kā bijām viņus apdzinušas, pie sevis vēl dusmojos par lēno vilkšanos pa priekšu, aizņemot visu ceļu. kārtējoreiz nācās domās drusku iekost mēlē, bet tā piecīgi, smaidu iekost.

23.6.14 16:57

.saulgrieži bija īsta rūdīšanās kūre
iesākumam ar puspītu vainadzīnu paliku pļavā zem lietusgāzes, līdzbiedre neizturēja, man savkārt spītība neļāva pamest pusratā. kaut ko pa pļavu bišk pirms pusnakts sačamdīju, vairāk uz tausti kā redzi - pagājšgad te kaut kur bija lupīnas.. beigās sapinu savu gadskārtējo raganu slotu. stāvēju lietū un domāju, ka tā spītība ir viena no lietām, kas man sevī patīk.

nākamgad tomēr jālūko kāds mazāka apmeklējuma pasākums. lai arī šajā savienojas tās etno padarīšanas, ko akceptēju un daļa pseido, no kurām var izvairīties/paņemt tik, cik gribas, apmeklētāju apmēri man vairs nepatīk. šogad, pa vidam dziesmām un uguņiem, nez kāpēc bija sagadījies aplam par daudz visādu urlīgu piedevu - vaņa, vaņa, tu tur?
toties rīts bija kluss, dzidrs, ar sauli, gaujas miglām un basām kājām pa mežiem brišanu.

dg acīs un ūsās saimnieces cieņa arī uz mirkli cēlusies, pēc buldurjāņu saostīšanas vainagā.
tikām līdzbiedre vakarā ziņoja - "kaķis jau izvēma manu vainadziņu"

21.6.14 18:47 - .šovakar

ir saulgriežu dilemma
kā būt, kur būt?
nu, varbūt trilemma, ja ieskaita iespēju izgulēties

14.6.14 11:43

.veni, vidi, vatever

10.6.14 15:27 - .viņvakar

ziemeļblāzma un džezs izrādījās neiedomājami skaista kombinācija.
baltās sienas, izgaismotie logi, kas uzmirdz caur zariem. kaut kas ļoti pareizs sajūtā, ļoti precīzs.
lietu kārtība, kad gaisā virmo kaut kas no tā, kādai šai vietai paredzēts būt un kāda tā reiz bijusi /biežāk jau iespējams just vien zināmu nožēlu, ka viss jāiztēlojas pašam/.

/tikām mecenāts Augusts D., guļot uzkalniņā pie skatu torņa, ikreiz nemierīgi sagrozījās, nodžinkstot tukšajai tarai/

6.6.14 22:16

.šodien bija skaisti nebūt regīnai


upd. uz rīta pusi toties sanāca būt annai un gaidai
(vispār jau anna bija viens no variantiem, par kuru māmuļa savlaik apcerīgi sprieda, kāpēc gan nav tādu ielikusi. par mata tiesu izspruku arī no iespējas būt ilze/zane/liene)

4.6.14 00:52

.siltums šovakar skanēja apmēram tā

28.5.14 22:40

- vai, kādas viņiem interesantas smadzenes!
- nuja, zaķīšiem ir pilnīgi cita domāšana.

27.5.14 11:44 - .ķeksīši par latgali

v ceļā mūs izvadīja ar sirsnīgu novēlējumu turpmāk lidot uz slotas (uzzinot galamērķi, ne tāpēc, ka iebrāžamies pēdējās minūtēs, izlēmušas par labu autobusam nevis vilcienam)

v
favorītgraustu topam pievienojies smukais borhu dzimtas historisma grausts preiļos
(par to, ka tur meklējams [info]c3po vienīgais graffiti, diemžēl tika ziņots par vēlu)

v gaidīju no velnezera kādu zīmīgu sapni vai vismaz murgu, bet nekā, vien neskaitāmas reizes modos, baudot varžu un putnu korus - visas tās ir glupības par dzīvo radību, kas no šīs vietas vairās. neatnāca pat tie napopleona armijas zēni, kas pāris km tāļāk esot norakti, apļveida kompozīcijā. tik vien kā negaiss pusnaktī, ar vienu gab., skaļi krakšķot, lūztošu koku, piķa melnajā tumsā.

v
no rīta modināja skaļas instruktāžas maķenīt lejāk pie krasta -
babushka, na mesto! k chortu upaidjosh

vēlāk stastistiku papildināja sākumskolnieku ekskursija, kur mūsu teltij tika veltīti apmēram 30 "labdien" un divi spļāvieni - aritmētiski ņemot, mums ir diezgan pieklājīga jaunā paaudze.

v jauka tantīte līvānos, neiecietīgs šoferis preiļos, izpalīdzīgs urla maltā un viņa čoms mirkiņa šoferis, kas aci nepamirkšķinot atrada veidu, kā ietilpināt starp krēsliem divus rieņus un vēl atrada vietu pasažieriem.

v
maltā jau uzplaukušas magones! diemžēl, ielas pretējā joslā.

v un taisni tāds kā stāvi - meža skujām matos, uzrautās zeķēs, attopies pie balti klātiem galdiem, svecēm, skatu uz upi, malkojot vēsu baltvīnu un knakstoties ap ceptām pīlēm, zemenēm un tādā garā.un tā ir rēzekne, kur ik reizi vairāk jūtos kā mājās.

v
nebija jau nekāds tūrdefrāns, bet, ar laika diktētiem ierobežojumiem, maķenīt vairāk par 100 km tomēr uzveicām.

pie iespējas tika uzlīsts visos ausgstākajos objektos.
ceriņu, maijpuķīšu, vaivariņu mikslis, kūts un svaigi pļautas zāles smarža kampta aizgūtnēm.

19.5.14 00:39

.šovakar pie jūras vējojās pa galvu -
http://www.youtube.com/watch?v=bZtzUlnNHLk

pēdējo dienu īstums
un man noteikti iemetīsies vēl dažas krunciņas no smaidīšanas.

13.5.14 18:41

.12 stundas, 14 lapas
tabletes, salvetes, kafija
kamēr vēl iedvesma un rokas turas, pārkrāsoju matus
pēc riņķiem zem acīm spriežot, laikam jāsāk pārorientēties uz citiem ekstrēmismiem adrenalīna gūšanai, nu tur - gumijlekšana, ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas, nedrošs sekss vai tamlīdzīgi.

bet paceļam mājās - nopļauta zālīte lietū. ļoti pēc vasaras. smarža

13.5.14 10:06

.taisni šonakt cibai vajadzēja nobrukt, kad būtu varēts prokrastinēt līdz nesamaņai
bet no more tomorrows to borrow
vēl strēķītis nomoda, vēl strēķītis lappušu

11.5.14 01:53

.temperatūra un drebelīgums varbūt arī notur pie mājas, bet nekādu sevišķo motivāciju un darbasparu nerada.
it kā viss notiktu palēninājumā

9.5.14 17:26

.vispirms radio stāsta par baložu pilniem pagrabiem,
tagad saņemu meilu ar aicinājumu palīdzēt mentāli iekārtot izstādi četros pils torņos.
niez pirksti atbildēt, ka palīdzēšu telepātiski

9.5.14 01:42

.esmu altruists, tāpēc situ tev. nevis sev

7.5.14 03:35

.pārnācu, nolēmu - šonakt tomēr miegs.
un še tev! meils un pēc dažām stundām tomēr tartu.
un nikno tanšu kompānija. un kursabiedre, kas runās par 9mēmiem.

tikām rīts, nu jau vakarējais, sakās ar Švankmajera "Pārdzīvot dzīvi".
(ru tulkojumā bija arī versija pārdzīvot pašam sevi, sak, viss viens)
biju palaidusi garām, ka jams pēdējos gados vēl sprauns un kaut ko uzņēmis.
čehiska, sirreālistiski klaustrofobiska un ironiska kolāža. prieciņš.
ļoti.

3.5.14 03:26

.šonakt, drebinoties cauri v-rīgai uz velo, prātoju, ka jābūt taču zināmam koreleišenam starp likubēduzemakmeņa un veclatviešu centīgi piekopto bruģēšanu.
Powered by Sviesta Ciba