Iekārām vēl divas kastes balkona ārpusē. Liekas, ka esmu drusku tikusi ārā no tā elles loka, kas paredzēts dārzniekiem-entuziastiem - sēt-piķēt-pārstādīt-pārstādīt. Pat samazināju podu skaitu par nepilniem 30. Aizvācu/iztukšoju pēdējās kastes no pārcelšanās. Ja neskaita vēl 4 sagruntētus audeklus, šķiet neko sevišķi vairāk mēneša laikā neesmu izdarījusi. Pēc uzkopt, savākt, novākt maratona vakarā aizrakos arī līdz ritenim un nosvinēju finišu ar sezonas pirmo izbraucienu.
Tagad man ir tieši pāris dienas visā šajā sakoptībā pastrādāt, pirms atkal sākas šurpu turpu pārbraucieni starp galvaspilsētām.

Un man ļoti patīk mājāsnākamais ceļš ar maijrozītēm gar žogiem, ielas bez ietvēm, asfaltētas gan, bet citādi kā kurā katrā ciemā. Tas drusku piegludina manu nepatiku pret galamērķa izskatu.