Spējas
snorke  iespaidoja.
Tas notiek tajā tālā rudens vakarā, kad vīrs vēlu atgriežas no darba un lūdz sievai viņu ar mašīnu sagaidīt pilsētas centrā, kā tikšanās vietu nozīmējot Operas māju. Nu, lai nav nekādi nakts takši jāņem un tā.
Nu, ko pulksten tikos un tikos cirslītis iedarbina pelēko autobusu un klāt ir. Taču - kas tas? Visa Operas apkārtne nobloķēta, policija, krāsainas lentes, aizlieguma zīmes. Protams, vienīgais, ko cirslītis spēj iedomāties - bet kā vīrs mani šinī juceklī atradīs, diez? Un tik droši stūrē visiem drošībnieku pūļiem cauri un savu autobusu iekārto tieši sarkanbaltajām lentēm pa vidu. Un slāpē gāzi nost.
Laika vēl pietiekami, nu, ko, paskatīsies pa logu, kas mums te ir. Paga! Beidzot jāsāk domāt. Sak, kāpēc apkārt lokus met vairāki uniformoti vīri un skatās tik aizdomīgi bargi? Tāks, un vispār kāpēc tās lentes te? Emm, un kas tās par zīmēm vairumā tādas, nu, uz zila fona kaut kādas sarkanas svītras sazīmētas?
Un te cirslītis paliek auksts. Nē, ne tikai kājas vai rokas, kā mēdz teikt, bet vispār viss aukstā ledus gabalā pārvēršas. Jo, kā pēkšņi izrādās, tak iebraucis stingrā aizlieguma zonā, kur drošībnieku pūlis apsargā valsts svarīgākos vipus un pelēko autobusu acīmredzot neaiztiek, jo tas tik nekaunīgi centrā apstājies tik tāpēc, ka Pats Galvenais vips nu kāps ārā.
Nu un kas tālāk? Nekas īpašs, tikai atklājas, ka pelēkiem autobusiem spēj piemist arī katapultas spējas. Ja tas vajadzīgs.