Cirslītis lielpilsētā
Cirslītim ir laba draudzene, arī cirslīte. Viņa vienu dienu aizbrauc uz Ameriku, Ņujorku. Cirslīti tur sagaida ne pārāk tuvs paziņa, bet lai nu kā, abi izdomā, ka pirmajā vakarā jāiet ir uz klubu, prātus un dvēseles veldzēt. Veldzē, veldzē līdz tiek izsludināts kaut kāds konkurss, kurā lai piedalītos, uz lapiņas jāuzraksta savs vārds. Cirslīte aktīva būdama baksta jauniegūto paziņu, ka jāpiedalās - sak - varbūt kādu prīzi vēl iedos. Protams, notiek kā jānotiek un loterijā tiek izvilkts Cirslītes vārds. Viņa laimīga uzspurdz uz skatuves, domā nu tik būs, bet izrādās, ka tas konkurss ir repošanas konkurss. Tā vietā, lai kautrīgi pasmaidītu un atkāptos, Cirslīte izdomā, ka nav jau uz mutes kritusi un ņems tiks un repos - kā ta - pa teļļuku redzējusi, ka melnīši kaut ko tur ar rokām vicinās un saka daudz "Yo!" un "Man!". Cirslīte tā arī dara, ar savu spēcīgo latviešu akcentu norepojot visu dziesmu, kas sastāvēja no vārdu "Yo!" un "Man!" dažādām kombinācijām, pārsvarā "Yo, man, yo, yo, man, yo!" Sajūsminātā amerikāņu publika Cirslīti uzņēma ar neviltotām ovācijām un izvirzīja nākamajai kārtai, kur viņa savu žilbinošo priekšnesumu atkārtoja. Prīzi gan tomēr beigās neiedeva.