kopiena dzīves izklaidīgajiem
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, April 14th, 2008
| Time |
Event |
| 2:58p |
cirslītis internetā
Tas notiek pirms daudziem gadiem.
Cirslītis ir jauns un vispār īsts koķets zaķītis un tikko sācis darbu jaunā vietā. Priekšnieks, cirslītim stājoties darbā, stingri izstāsta, kā šite būs uzvesties un kādus noteikumus ievērot. Viens no tiem - saglabāt diskrētumu attiecībā uz internetu, tas ir, negraut iestādes prestižu un tur nekādā veidā neafišēties, jo šeit tas nav pieņemts. Cirslītis visu apsola labprāt, jo ar nekas tāds nav nācis ne prātā.
Tā nu cirslītis internetā tikai lasa, lasa, dažreiz kaut ko ieraksta, bet ne jau ar vārdu, uzvārdu un adresi. Un tad vienu dienu viņš ņem un izklaides vārdā pierakstās saitā oho.lv. Un bildi ar ieliek, tādu visai draisku, bet, protams, tā, ka to var redzēt tikai tie, kam būs izsniegta parole, ja cirslītis to vispār kādreiz gribēs izsniegt. Visu šo noformējumu cirslītis izdara no rīta un uz visu dienu pazūd darbos, oholapu atverot tikai vakarā.
Liels ir cirslīša pārsteigums, atrodot savu pastkasti pilnu ar vēstokļiem no daudziem un dažādiem iepazīšanās gribētājiem, kas visi kā viens slavē cirslīša daili. Pa vidu visam ir arī ir pāris ziņas no zināmiem cilvēkiem, tajā skaitā, kā izrādās, oho mītoša priekšnieka paziņas. Cirslītim stipri pur rokas un galvā šaudās doma, kā visi dabūjuši paroli un kurš vēl to visu ir pamanījis.
Protams, nejauši kaut kādas pogas saspaidījis, cirslītis bildi ne tikai nav noslēpis zem paroles, bet arī ielicis kaut kādā vērtēšanas galerijā. | | 3:55p |
klusums
Cirslīc pedējā laikā prāto, kāpēc darbā tāds klusums , t.i, nezvana lejas durvju atveramais telefons, kuru paceļot jānospiež poga, lai tiktu iekšā cilvēki pie mumsīm, šodien cirslīc pēc aptuveni "pusotra mēneša klusuma" izlemj apstīties tuvāk, izrādās, kāds ir izslēdzis to telefonu pavisam -zem klausules podziņa pagriezta uz off... | | 11:39p |
Cirslītis lielpilsētā
Cirslītim ir laba draudzene, arī cirslīte. Viņa vienu dienu aizbrauc uz Ameriku, Ņujorku. Cirslīti tur sagaida ne pārāk tuvs paziņa, bet lai nu kā, abi izdomā, ka pirmajā vakarā jāiet ir uz klubu, prātus un dvēseles veldzēt. Veldzē, veldzē līdz tiek izsludināts kaut kāds konkurss, kurā lai piedalītos, uz lapiņas jāuzraksta savs vārds. Cirslīte aktīva būdama baksta jauniegūto paziņu, ka jāpiedalās - sak - varbūt kādu prīzi vēl iedos. Protams, notiek kā jānotiek un loterijā tiek izvilkts Cirslītes vārds. Viņa laimīga uzspurdz uz skatuves, domā nu tik būs, bet izrādās, ka tas konkurss ir repošanas konkurss. Tā vietā, lai kautrīgi pasmaidītu un atkāptos, Cirslīte izdomā, ka nav jau uz mutes kritusi un ņems tiks un repos - kā ta - pa teļļuku redzējusi, ka melnīši kaut ko tur ar rokām vicinās un saka daudz "Yo!" un "Man!". Cirslīte tā arī dara, ar savu spēcīgo latviešu akcentu norepojot visu dziesmu, kas sastāvēja no vārdu "Yo!" un "Man!" dažādām kombinācijām, pārsvarā "Yo, man, yo, yo, man, yo!" Sajūsminātā amerikāņu publika Cirslīti uzņēma ar neviltotām ovācijām un izvirzīja nākamajai kārtai, kur viņa savu žilbinošo priekšnesumu atkārtoja. Prīzi gan tomēr beigās neiedeva. |
|