Cirslītis pirms Līgo vakara ir gana atjautīgs un gultas veļu nakšņošanai teltī iemet melnajā miskastes maisā. Diemžēl Cirslīša draugs arī ir cirslītis, kurš, ieraugot melnu miskastes maisu, saslēdz savas mazās smadzenītes stereotipā un ar plašu žestu iemet Cirslīša iedzīvi ugunskurā.
Visi ap ugunskuru sēdošie šokā un Cirslītis, protams, arī, jo nevar izdvest nevienu pīkstienu. Lielajā karstumā melnais maiss kūst un skatam paveras rūpīgi salocīta sedziņa, tad spilvens, tad pāris vienības cilvēkos rādāmās drēbītes, siksniņkurpes un naktskrekliņš. Tad arī Cirslīša draugs apķeras, grābj aiz gala un rauj maisu ārā, tikai maiss ir sakusis un Cirslīša draugam rokā paliek sasietais maisa galiņš.
Tornis brūk, spilvens zilās liesmās, Cirslītis joprojām sēž sastindzis, kamēr pārējie Līgo vakara dalībnieki baksta mantas ārā no ugunskura.
Mēmajam Cirslītim tiek pasniegta viena apdegusi kurpīte, dvielis ar mājās rūpīgi ierulēto peldkostīmu un zobbirstes kāts, savukārt, Cirslīša roka pastiepjas pēc alus pudeles.
Priekškars :)